Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:124, Did:0, useCase: 0

epadomi/Tava virtuve/Epadomi TV/Arhīvs/Reklāma

Draiskā literatūras vēsture rakstnieka acīm

Drukāt

Rakstnieks un literatūrzinātnieks Valdis Rūmnieks (1951) latviešu literatūrā jau izsenis rosījies brīvi un daudzpusīgi – rakstot gan lugas un grāmatas bērniem, gan piedzīvojumu un fantastikas stāstus pusaudžiem (īpašu atzinību un vairākus papildizdevumus piedzīvojusi viņa “Ozola grāmata” un triloģija “Atnācēji”), kopā ar Andreju Miglu tapusi virkne populāru vēsturisko romānu par seniem laikiem (“Kuršu vikingi”, “Sveiks, jautrais Rodžer!”, “Viestura zobens”) un ievērojamām kultūras personībām – dzejnieku Aleksandru Čaku, tēlnieku Kārli Zāli un citiem.

Draiskā literatūras vēsture rakstnieka acīm

Grāmatā “Starp Mežaparku un Murjāņiem. Atmiņas, piedzīvojumi un pārdzīvojumi 1951-1980” Valdis Rūmnieks šoreiz izvēlējies rakstīt par... Valdi Rūmnieku. Grāmata ir iecerētas autobiogrāfijas pirmā daļa, kurā rakstnieks ataino savas bērnības un jaunības notikumus, kas risinājušies izteikti “literārā” vidē. Proti, topošais rakstnieks ne tikai nācis pasaulē rakstnieka Friča Rūmnieka un tulkotājas Laimas Rūmnieces ģimenē, bet arī lielāko daļu bērnības pavadījis ciešā saskarē ar 20. gadsimta 50.-60. gadu radošajiem cilvēkiem, daudzi no kuriem tolaik mitinājās Rūmnieku ģimenei kaimiņos Mežaparkā. Arī studiju un darba gaitas 20. gadsimta 70.-80. gados ieved jauno autoru viņam tuvajā rakstniecības vidē, strādājot Latvijas Rakstnieku Savienībā, Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūtā.

Valdis Rūmnieks savai autobiogrāfijai izvēlējies neparastu, varētu pat teikt – netradicionālu – pieeju. Kaut gan grāmatas vēstījumu veido mazā (un vēlāk – jau pieaugošā) zēna redzējums, tomēr tās īstie varoņi ir autora satiktie cilvēki: vecāki, to draugi, kolēģi, kaimiņi – Jānis Sudrabkalns, Ēvalds Vilks, Harijs Heislers un citi, kurus pazīstam galvenokārt no literatūras vēstures lappusēm, kā arī tie, kuri satikti vēlāk – Vilnis Eihvalds, Ilgonis Bērsons, Saulcerīte Viese, Jānis Kalniņš un citi. Autora atmiņās kultūras un literatūras vēstures grandi iegūst dzīvus un pat draiskulīgus vaibstus, jo grāmatā cits aiz cita virknējas jautri un nopietnāki, sadzīviski un brīžiem absurdi, bet vienmēr sirsnīgi un dzīvi atveidoti notikumi. Satīriskā izdevuma “Dadzis” redakcijā tiek ievests dzīvs āzis... mazais Valdiņš palīdz kaimiņam Jānim Sudrabkalnam piemānīt lādzīgo saimnieci, lai tas varētu aizšmaukt pēc dienišķās glāzītes... divi ievērojami rakstnieki, kaimiņos dzīvodami, nevar vien sadalīt ietekmes sfēras.. bet topošais rakstnieks, ar bērnam raksturīgo asredzību būdams visur klāt, apgūst rakstītprasmi uz vecas Continental rakstāmmašīnas, bet lauku mājās Murjāņos iemanto otro mūža mīlestību līdztekus literatūrai – mīlestību uz makšķerēšanu. Līdz ar to “Starp Mežaparku un Murjāņiem” vēstījums ir divējāds: šis ir stāsts vienlaikus gan par interesantu un vēl neatvērtu lappusi nesenajā latviešu literatūras vēsturē, gan par jaunas radošas personības tapšanas ceļu.

Grāmatas “Starp Mežaparku un Murjāņiem” atvēršanas svētki notiks sestdien, 24. februārī, Ķīpsalas izstāžu zālē uz lielās skatuves plkst. 14.00-15.00.

Pieejama arī e-grāmata.

Tev jābūt autorizētam,





Izrāžu videofragmenti vairāk



Videointervijas vairāk