Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:124, Did:0, useCase: 3


24. janvārī Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā atvērs trīs jaunas grāmatas

Redakcija
Redakcija

24. janvārī Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) laidīs klajā divus jaunus muzeja rakstu krājumus, kā arī atvērs LNVM mākslas vēsturnieces Anitas Meinartes grāmatu “A.G.Bose. Zīmējumi”, ko sadarbībā ar muzeju izdevis apgāds “Neputns”.

LATVIJAS NACIONĀLĀ VĒSTURES MUZEJA ZINĀTNISKIE LASĪJUMI 2014.-2016.

Šī ir pēc skaita divdesmitā trešā publikācija sērijā „Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti” (pirmā iznāca 1964. gadā), kurā publicē rakstus par Latvijas vēsturi, arheoloģiju, etnogrāfiju, numismātiku, mākslas vēsturi un muzeoloģiju, aptverot visus Latvijas vēstures posmus. Kārtējais krājums tapis uz 2014.–2016. gada LNVM zinātnisko lasījumu referātu pamata. Bagātīgi pārstāvēts muzeja arheologu darbs (autori – Alise Šulte sadarbībā ar Danielu Gunnarsonu, Jānis Ciglis, Baiba Dumpe, Baiba Vaska, Artūrs Tomsons), Numismātikas nodaļas speciālistu (Mārtiņš Vāveris, Anda Ozoliņa, Kristīne Ducmane, Laima Grīnberga), vēsturnieku Toma Ķikuta, Gunitas Baumanes, Olgas Mihelovičas un mākslas vēsturnieces Anitas Meinartes pētījumi. Krājumu noslēdz LNVM direktora Arņa Radiņa ieskats muzeja mājvietas – Rīgas pils renovācijas plānos un iecerētajā jaunajā ekspozīcijā pilī, kādi tie bija spēkā vēl 2016. gadā, pirms nākamām korekcijām. Krājumu papildina LNVM 2014.–2016. gada nozīmīgāko darbu hronika. Visiem rakstiem pievienots kopsavilkums angļu valodā. Krājums izdots ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

RAKSTU KRĀJUMS “INDIVĪDS. VĒSTURE. NĀCIJA. LATVIEŠU ETNOGRĀFISKAJAI IZSTĀDEI – 120”

2016. gada oktobrī LNVM organizēja starptautisko zinātnisko konferenci “Indivīds. Vēsture. Nācija. Latviešu etnogrāfiskajai izstādei – 120”. Tajā nolasītie referāti apkopoti tikko izdotajā rakstu krājumā. Pirmo reizi kopš 1896. gada par šo nozīmīgo notikumu – Latviešu etnogrāfisko izstādi, kas bija vērienīgākais latviešu tautas, tās vēstures, kultūras un laikmetīgo sasniegumu reprezentācijas pasākums 19. gs. beigās – pieejams dažādu nozaru speciālistu (arheologu, etnogrāfu, folkloristu, mākslas zinātnieku un vēsturnieku) sagatavots daudzpusīgs un starpdisciplinārs pētījums. Autoru vidū ir pētnieki no dažādām Latvijas vēstures pētniecības institūcijām: Māra Vīksna, Ilona Audere, Jānis Ciglis, Sanita Stinkule, Inita Heinola Kristiāna Ābele, Anita Meinarte, Anete Karlsone, Kristīne Ante, Maija Pozemkovska, Andris Ērglis, Maija Ārena, Irisa Priedīte, Imants Cīrulis, Tālis Pumpuriņš, kā arī Natālija Kalašņikova. Krājumā lasāms par 1896. gada izstādes iekārtošanai organizētajām ekspedīcijām, apģērbu un jauno nacionālo glezniecību, tostarp Jāņa Rozentāla ieguldījumu izstādes tapšanā, tautisko tērpu pirms un pēc šīs izstādes utt. Izdevums “Indivīds. Vēsture. Nācija. Latviešu etnogrāfiskajai izstādei – 120” ir bagātīgi ilustrēts.Visiem rakstiem pievienots kopsavilkums angļu valodā. Krājums izdots ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Stendera biedrības atbalstu.

“A.G.BOSE. ZĪMĒJUMI”

Sadarbībā ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju apgāds “Neputns” laidis klajā mākslas vēsturnieces un LNVM direktora vietnieces krājuma darbā Anitas Meinartes grāmatu par unikālu zīmējumu kopumu muzeja krājumā. Tie ir Ēveles draudzes mācītāja Antona Georga Boses (1792–1860) 209 zīmējumi, kas tapuši laika posmā no 1857. līdz 1860. gadam. Starp 206 portretētajiem Ēveles, Vecjērcēnu, Jaunjērcēnu, Ķempēnu, Ķeižu, Ķemeres un Rencēnu muižas ļaudīm ir saimnieki, kalpi, amatnieki, muižas kalpotāji, draudzes skolas skolotājs un skolēni, rekrūši, muižas dārznieks, ķesteris, krodzinieki, ubagi un pat kāzu muzikants. Portreti ir precīzi datēti, norādot zīmēšanas gadu, mēnesi un datumu. Minēts portretētās personas vārds, uzvārds, nodarbošanās un dzīvesvieta – piederība muižai un mājām. Antona Georga Boses veikumam, kas atspoguļo tipisku lauku dzīves ainu 19. gs. vidū, nav analoga Latvijas kultūrvēsturiskajā mantojumā. Plašākā atklātībā Boses zīmējumi nonāca 19. gs. beigās saistībā ar gatavošanos Latviešu etnogrāfiskajai izstādei 1896. gadā.

Grāmatā Anita Meinarte aplūkojusi zīmējumu krājuma vēsturi, Ēveles baznīcas celtniecību un draudzi, Boses dzimtas vēsturi, portretu ikonogrāfiskos un mākslinieciskos aspektus, kā arī, pētot Ēveles draudzes baznīcu grāmatas, dvēseļu revīziju materiālus, pagasta tiesu protokolu grāmatas u.c. rakstītos vēstures avotus, veidojusi stāstu par portretēto cilvēku likteņiem.

Kataloga daļā iekļauti visi 209 zīmējumi no LNVM krājuma un Georga Kalniņa portrets, kas 1939. gadā nav nonācis muzejā, bet glabājas Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu krājumā. Grāmatu papildina kopsavilkums angļu valodā, avotu un literatūras saraksts, personu rādītājs.

Krājums izdots ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.