Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:124, Did:0, useCase: 3


Publicēts Sanitas Reinsones pētījums “Apmaldīšanās poētika teikās, stāstos un sarunās”

Redakcija
Redakcija

LU LFMI publicējumu sērijā Studia humanitarica klajā nākusi Dr. philol. Sanitas Reinsones zinātniskā monogrāfija “Apmaldīšanās poētika teikās, stāstos un sarunās” (Rīga: LU LFMI, 2017, 246 lpp.).

Sanitas Reinsones monogrāfija ir veltīta mūsdienu sabiedrībā aktuālajai apmaldīšanās tēmai, stāstiem un stāstīšanai. Interpretējot apmaldīšanos kā kultūrpieredzi, kuras izstāstīšanas tradīcija izsekojama jau pusotra gadsimta garumā, autore, izmantojot plašu starpdisciplināru teorētisko pieeju spektru, sniedz būtisku pienesumu mutvārdu stāstu un stāstīšanas izpētē. Kā teic latviešu folkloras pētnieks Dr. philol. Guntis Pakalns, “tas ir pētījums par to, kā neapmaldīties stāstu pasaulē – tajā, kas ir mums visapkārt un uz kuru folkloristi dažkārt vēl aizvien skatās caur 19. gadsimtā pagatavotām brillēm. Tas ir pētījums par cilvēku attiecībām ar stāstiem.”
Pētījuma empīriskais materiāls iegūts desmit gadu ilgā lauka pētījumā, kura laikā autore Latvijas laukos un pilsētās aicinājusi uz sarunu par apmaldīšanos dažādu paaudžu cilvēkus, ne tikai uzklausot stāstus, bet apspriežot arī orientēšanās un vietas izjūtas tēmu, kā arī lūdzot sarunas biedrus interpretēt un paust viedokli par šķietami neizskaidrojamo, pārdabisko un nesaprotamo. Līdztekus mūsdienu stāstu materiālam pētījumā analizētas arī latviešu teikas par vadātāju.
Folkloras pētniece Dr. art. Rūta Muktupāvela, vērtējot Sanitas Reinsones monogrāfiju, izceļ darba teorētisko plašumu un izsmeļošu empīriskās vielas analīzi, piebilstot: “Vērtīgi un interesanti ir autores analizētie dažādie teicēju pieredzes interpretācijas paņēmieni attiecībā uz tekstos atspoguļotajiem notikumiem, kuros savijas tādas kognīcijas kategorijas kā “dabiskais–pārdabiskais”, “racionālais–iracionālais”, “ticamais–neticamais” u. tml. Autores izvēlētā pozīcija pētījumu pasniegt no pirmās personas perspektīvas liek to uztvert kā metastāstu jeb stāstu par stāstiem, kas pētījumu pietuvina populārzinātniskajam stilam, taču vienlaikus autorei ir izdevies saglabāt pārliecinošu akadēmiskumu.” Savukārt komunikācijas un naratīvu pētnieks Dr. sc. comm. Mārtiņš Kaprāns norāda: “Grāmata ir nopietns pētījums par cilvēka domāšanas un rīcības mitoloģiskajiem avotiem un naratīvo ietvaru. Grāmatā tiek izmantots daudzveidīgs empīriskais materiāls, kas piešķir lielāku spēku izvirzītajiem argumentiem. Turklāt autore grāmatā regulāri atgriežas pie metodoloģiskām un konceptuālām refleksijām, kas analītiskajā vēstījumā nereti ļauj sasniegt abdukcijas kvalitāti jeb dinamisku līdzsvaru starp empīrisko un konceptuālo zinātniskās analīzes līmeni.”

Sanita Reinsone dzimusi 1981. gadā Mazsalacā. Studējusi Latvijas Universitātē, kur 2012. gadā ieguvusi filoloģijas zinātņu doktora grādu. No 2000. līdz 2005. gadam strādājusi LU Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijā. LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā (LU LFMI) sākusi strādāt 2003. gadā un patlaban ir vadošā pētniece un digitālo humanitāro zinātņu grupas vadītāja. Grāmatu “Ādama stāsts.

Mazsalaciešu dzīve, ieradumi un tikumi Ā. Purmaļa autobiogrāfijā 19. un 20. gs. mijā“ (Zinātne, 2008) un “Meža meitas. 12 sievietes par dzīvi mājās, mežā, cietumā“ (Dienas Grāmata, 2015) un zinātnisku rakstu autore. Līdztekus mutvārdu stāstījumu pētniecībai darbojas arī digitālo humanitāro zinātņu jomā, pētot sabiedrības virtuālo iesaisti kultūras mantojuma radīšanā un digitālo folkloras arhīvu izveides un darbības prakses. Sanita Reinsone pazīstama arī kā bērnu literatūras autore. Pagājušajā gadā iznāca viņas grāmata bērniem “Kus mul patarei! Kā Igaunijas leļļi bēga uz Latviju” (Liels un mazs, 2016).

Grāmata izstrādāta ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu projektā “Kultūras kultūrā: robežvēstījumu politika un poētika” Nr. 1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/042 un izdota Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammā 05.04.00 “Krišjāņa Barona Dainu skapis” (2015–2017) ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Grāmatu var iegādāties LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā (Mūkusalas ielā 3, Rīgā; tālr. 67229017, e-pasts info@lulfmi.lv) un Latvijas lielākajās grāmatnīcās.