Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:325, Did:0, useCase: 3


Ar nepieradinātu modes skati šonedēļ sākas jaunā teātra festivāls “Homo Novus”

Redakcija
Redakcija

Piektdien, 28. augustā, sākas Starptautiskais jaunā teātra festivāls “Homo Novus”, aicinot uz 15 izrāžu un performatīvu izstāžu programmu, kas notiks Rīgas un Cēsu publiskajā iekštelpā un ārtelpā, kā arī vairākās privātās telpās. Festivāla programmu veido starptautisku mākslinieku kopradīti darbi, latviešu mākslinieku jaundarbi, kā arī izrādes, kas tapušas ciešā sadarbībā ar dažādiem cilvēkiem, kopienām, skatītājiem, pilsētvidi un to apdzīvojošiem elementiem.

Pirmajās festivāla dienās Rīgas pilsētvidē sāksies čīliešu mākslinieku apvienības MIL M2 “Jautājumu projekts”. Tas ir starpdisciplinārs mākslas darbs pilsētas ielās, kas aicina rīdziniekus ar jautājumu atbildēt uz kādu no mums visiem būtiskiem jautājumiem. Piemēram, Rīgas domes vēlēšanu kontekstā, viens no šādiem jautājumiem varētu būt – Ko tu jautātu savai pilsētai? Ar dažādu radošu metožu palīdzību rīdzinieku uzdotie jautājumi kļūs redzami un dzirdami un nedēļu apdzīvos pilsētas telpu dažādās apkaimēs.

Sestdien, 29. augustā, plkst. 19.00 Barona ielas Sporta kvartāla futbola laukumā, Krišjāņa Barona ielā 116a, notiks nepieradinātās modes skate “Party Animals”. Šīs kolekcijas autori ir vairāki desmiti bērnu un jauniešu no dažādām Rīgas apkaimēm, kuri divas nedēļas kopā ar māksliniekiem no apvienības GolfClayderman, stila pazinējiem un modes māksliniekiem ir pētījuši masu modes industrijas negatīvo ietekmi uz vidi, izpratni par skaistumu un cilvēka individualitāti. Rezultātā tapušās kolekcijas centrā – jaunas, fantastiskas identitātes un tērpi, kuru radīšanai nav nopirkta neviena jauna lieta.

Festivālu turpinās teātra un kino aktrises Gunas Zariņas izrāde “Princeses nekakā” Vidzemes tirgū, kuras centrā – mākslinieces pieredzē balstīta refleksija par aktiera un skatītāja attiecībām. Skatītāji aicināti arī uz vizuālā un vides mākslinieka Aizaka Čongvaja (Berlīne/Honkonga) un scenogrāfa Krišjāņa Elvika (Rīga) kopīgi radīto pilsētvides intervenci “Kur ir norādes no augšas?”, kas kopā ar skaņu mākslinieku Reini Semēvicu un vietējo izpildītāju grupu pēta indivīda un varas attiecību ietekmi uz pavisam ikdienišķām kustībām un darbībām.

7. septembrī pirmizrādi piedzīvos jauno mākslinieku Artūra Čukura un Kirila Ēča izrāde “Iztiku bez tevis pirms mūsu tikšanās, iztikšu bez tevis arī turpmāk”, kuru iedvesmojuši Italo Kalvīno teksti, vieta pilsētā, kurā cilvēks vairākus gadus nav spēris kāju, un nakts stundas laikā starp saulrietu un saullēktu. Horeogrāfe Jana Jacuka un Laura Stašāne aicinās uz “Lietisko pierādījumu muzeju” – izstādi, kas tapusi kopā ar sievietēm-izdzīvotājām un kuras eksponāti ir ģimenē pastrādātas vardarbības klusie liecinieki. Mākslinieces Andas Lāces procesuālā izrāde “Vēl viena iespēja”, kuras pirmā un vienīgā norises reize ir 8. septembris, ir kolektīvs rituāls Mārtiņielas pirtī, lai meklētu vēl vienu dziedināšanas iespēju. Režisore Krista Burāne, mākslinieks Andris Eglītis un izrādes “no tā laika koki vairs nerunā” galvenā varone – tikko kā iestādīta liepa – kopā ar kokiem, koku pētniekiem un skatītājiem piecas dienas pētīs tik dīvainu procesu kā dzīvība.

Šogad pirmo reizi viena festivāla izrāde notiks Cēsīs, jo tās līdzautori ir desmit Cēsu Audzināšanas iestādes nepilngadīgie jaunieši. Izrādes “Svidanka” (šādi viņi dēvē telpu, kurā iespējams ilgāku laiku pavadīt kopā ar tuviniekiem) autoru mērķis ir ļaut jauno vīriešu stāstiem izskanēt arī ārpus sētas, kas apjož viņu pagaidu mājvietu. Jauno mākslinieču Ievas Džindžas un Līgas Zepas izrāde-pastaiga diviem skatītājiem “HALL12 – Maskavas forštate” šogad eksperimentē ar dreifēšanu kā praksi pilsētas izzināšanai un publikas būvēšanu, lūdzot skatītājus uzaicināt cilvēkus, kuriem, viņuprāt, izrāde būtu jāpieredz tās nākošajā norises reizē.

No 1. līdz 10. septembrim galerijā “Alma” notiks britu mākslinieces Klēras Petijas izlolota izstāde – pastaiga “Jūdze manās kurpēs” – ielūgums iekāpt otra kurpēs burtiskā nozīmē. Līdz ar kurpju pāri apmeklētājs saņems arī tā īpašnieka stāstu, desmit no tiem sadarbībā ar kino režisori Adriānu Rozi šovasar ierakstīti Latvijā. Divas citas festivāla izrādes – skotu mākslinieces Rozanas Keidas un latviešu mākslinieces Katrīnas Dūkas sadarbībā tapusī “Doties:Sadoties”, un mākslinieču Frančeskas Grilli (Itālija) un Kates Krolles (Latvija) kopdarbs ar latviešu bērniem “Dzirksteles” – aicinās izjust pieskāriena dabu, kas reizē var būt gan radikāla un politisko, gan intīma un dziedinoša.

Visbeidzot, no 5. līdz 10. septembrim Latvijas Nacionālajā bibliotēkā būs iespējams piedzīvot ko nebijušu: grāmatas – priekšmeta vietā pasūtīt dzīvo grāmatu jeb cilvēku, kurš grāmatu iemācījies no galvas, lai saglabātu to atmiņā uz visiem laikiem un izstāstītu skatītājam. Izrādes “Laiks ir iesnaudies pēcpusdienas saulē” autori ir Mete Edvardsena no Oslo, kā arī Valdis Ābols, Māra Brašmane, Agate Bankava, Dmitrijs Gaitjukevičs, Reinis Ivanovs, Rasa Jansone un Pēteris Krilovs.

Viena no festivāla izrādēm – Kjāras Bersani “Meklējot vienradžus”, ar kuru bija paredzēts noslēgt šīgada festivāla programmu, ir pārcelta uz 2021. gadu, respektējot mākslinieces izvēli neceļot.

Šogad festivāla rīkotāji piedāvā apmeklēt izrādes bez maksas, bet aicina iegādāties simbolisku biļeti uz kādu no nākamajiem festivāliem – atbalstīt “Homo Novus” ar ziedojumu: homonovus.lv/ziedo

Programma ir pieejama HOMO NOVUS | Starptautiskais Jaunā teātra... Uz daļu no festivāla notikumiem jāreģistrējas iepriekš.

Ņemot vērā valstī noteiktos ierobežojumus, festivāla rīkotāji lūdz rūpēties pašiem par savu, kā arī festivāla mākslinieku, komandas un skatītāju veselību un neapmeklēt izrādes cilvēkus, kur jūtas slimi, ir bijuši kontaktā ar Covid-19 slimnieku, atgriezušies no ārvalstīm vai kuriem jāatrodas pašizolācijā.

Festivālu rīko Latvijas Jaunā teātra institūts ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Rīgas domes, ES programmas “Radošā Eiropa”, British Council pārstāvniecības Latvijā finansiālu atbalstu.