Jāņi – vasaras vidus Saules svētki
Klāt Jāņu laiks, kad dienas ir visgarākās un Saules ir visvairāk. Ūsiņš, Saules vedējs, to ir uzvedis mītiskā debesu kalna virsotnē, un saule ir sava spēka pilnbriedā. Laiks, kad gaismas ir visvairāk - gaismas uzvaras svētki. Mums, latviešiem kā Saules tautai vieni no nozīmīgākajiem svētkiem.
Kādēļ svarīgi svētīt gadskārtas?
Šo brīnišķīgo vietu, kurā mēs, cilvēki, dzīvojam, mūsu senči ir nosaukuši tai ļoti atbilstošā vārdā- pasaule, jeb “pa Saulei”. Tātad vieta, kura ir radīta un notiek saskaņā ar Sauli. Saules gaisma un Saules gaita nosaka visas mūsu dzīves norises. Laba dzīve ir dzīve saskaņā ar Sauli, tāpēc, ja vēlamies dzīvot labi, mums ir būtiski saskaņot savu dzīvi ar Saules ciklu jeb ritmu. Latviešu garīgajā kultūrā tas tiek darīts, svētījot Saules gadskārtas- Ziemassvētkus, Meteņus, Lieldienas, Ūsiņus Jāņus, Māras, Rudenājus, Mārtiņus un atkal Ziemassvētkus… Gadskārtu svētkos jeb svētajā laikā dabā valda īpaši spēcīga enerģētika, un ar noteiktu rituālu palīdzību, kurus no folkloras pazīstam kā gadskārtu paražas, mums šai stiprajā laikā ir iespēja saņemt no dabas, zemes un kosmosa spēku, kurš tik ļoti mums ir vajadzīgs mūsu turpmākajās ikdienas gaitās.
Spēcīgākais laiks dažādiem rituāliem.
Jāņu laikā, kas ir viena no spēcīgākajām gadskārtām, mums ir iespēja paņemt visu to labo, ko Saule, daba un Dievs mums šai laikā dod. Gadskārtas spēka laiks sākas jau 10.jūnijā un turpināsies līdz pat 30.jūnijam, taču spēcīgākās dienas ir 20.-22.jūnijs, kurā visām norisēm un mūsu darbībām būs vislielākais spēks. Tieši šajās trīs dienās būtu vislabāk veikt Jāņu rituālus un ar gadskārtu saistītās darbības. Arī no folkloras zinām, ka mūsu senči svētījušī Jāņus, pamatā, trīs dienas, tātad- visspēcīgākajā laikā.
Attīrīšanas darbības, kuras vērtīgi veikt pirms Jāņiem.
Ja gribam saņemt ko jaunu, vispirms būtu tam jāatbrīvo vietu no vecā. Jāņu laiku būtu labi ievadīt ar savas mājas un sētas tīrīšanu. Un sākot ar pavisam parastu telpas sakārtošanu, izmest vecās nevajadzīgās lietas, nolikt un sakārtot lietas savās vietās. Jo vairāk brīvu (neaizkrāmētu) virsmu telpās izveidosim, jo vieglāka un harmoniskāka būs enerģijas plūsma vietā, kur dzīvojam. Mazgājot telpu, ir labi bagātināt mazgāšanai paredzēto ūdeni ar augiem, kas nes spēcīgu attīrošo enerģiju – vībotne, vērmele, apse, kadiķis, atvērt logus, grīdas mazgāšanu veikt virzienā no telpas tālākā gala uz durvīm. Pēc tam izkvēpināt telpu ar kvēpeklīti, kas veidots no vībotnes vai vērmeles. Kad telpas tīras, piepildām tās ar dabas spēku, nesot mājās meijas (jaunos kociņus un koku zarus) – ozolu spēkam un dieva palīdzībai, bērzu vieglumam, priekam un harmonijai, pīlādzi aizsardzībai. Meijas būtu jātur mājās, kamēr tās novīst, taču šo laiku var paildzināt, liekot tās ūdenī. Ja veiksim visus šos darbus un vēl šai laikā dziedāsim tautas dziesmas, padarīsim mūsu mājas spēka pilnas un harmoniskas.
Ko pinam vainagos?
No senču tradīcijām zinām, ka Jāņu laikā vijam un liekam galvā vainagus. Protams, uguns naktī tā ir neatņemama svētku sastāvdaļa, taču arī pārējā laikā, īpaši spēcīgajās dienās, tas palīdzēs mums kļūt spēcīgākiem. Ozollapu vainagi vīriem dod vīrišķo spēku visam nākamajam saules ciklam (gada ritam līdz nākošajiem Jāņiem), taču spēka laikā tie arī pastiprina un piepilda viņu domas; šī iemesla pēc ozolu vainagus paši vīri sev nevija, tos saņēma kā velti no tās sievietes, kura vēlas, lai šī vīrieša domas un vēlmes saņemtu spēku un piepildītos… Sievām un meitām Jāņu vainagā vijami visi ziedi un augi, kādus vien viņas ir spējušas atrast un kuru enerģiju vēlas saņemt,ar to garīgi bagātinoties, kļūstot vēl garīgi daudzveidīgākām un krāšņākā, protams, līdz ar to arī skaistākām un pievilcīgākām.
Jāņu uguns.
Jāņi ir uguns enerģijas laiks, tajā ir vislielākais saules spēks, un dzīvās uguns kuršana un turēšana ir šī laika raksturīgākā iezīme. Joprojām katram latvietim ir iespēja doties pie dabas un brīvi kurt tajā svēto ugunskuru, izmantosim to.
Jāņu uguns ir svēta, tāpēc tai būtu jāpievērš īpaša uzmanība. Ugunskura vietu vajadzētu izvēlēties enerģētiski tīru, kura atrodas iespējami tālu no enerģētiski smagām vai piesārņotām vietām, labāk tālāk no pilsētas, kurā pirms tam nav dedzināti atkritumi, atliekas vai mesti cigarešu gali… Izvēlamies labu, kvalitatīvu malku (kas nav satrunējusi, sapelējusi, lai nav dēļu gali vai citas līdzīgas atliekas), iespējams, speciāli jāņu ugunskuram gatavotu. Ir nozīme kokam, no kā skaldīta malka; bērzs dos vieglumu, prieku un harmoniju, ozols spēku un dievpalīgu, alksnis stiprinās ģimenes un dzimtas saites, apse attīrīs. Lai ugunskurs būtu bagātāks, var izmantot vairāku veidu malku, vai papildus malkai likt ugunskurā citus augus, koku un krūmu zariņus. Aplis ir forma, kas piesaista un koncentrē uguns enerģiju, tāpēc ugunskura vietu un svētku norises vietu kā tādu būtu vēlams veidot apļa formā, arī svētku dalībnieki paši ap uguni veido vienotu apli.
Jāņu rituālu katrs no mums veido pats, pēc katra paša izpratnes un mērķiem. Varam sniegt tikai dažus praktiskus padomus ierosmei. Jāņu ugunskurs palīdz turēt gaismu gada visīsākajā naktī, tāpēc ugunskurs būtu jāiekur saulrietā, tadējādi rituāli paņemot gaismu no saules, ieliekot to ugunskurā un turot to līdz pat saules lēktam, ar to nodrošinot gaismas klātbūtni nepārtrauktā ciklā. Veidojot jāņu rituālu, tā sākuma daļā būtu ugunskurā jāsadedzina viss vecais, nevajadzīgais, vai savu laiku godam nokalpojušais, piemēram, pērnā gada jāņu vainagi, nevajadzīgās domas un traucējošās vēlmes, u.t.t. Pēc tam varam ķerties klāt nākotnes veidošanai, ar uguns palīdzību sūtot dieviņam ziņas par mūsu plāniem, mērķiem un vēlmēm, un veicot ziedojumus ugunij, lai tie piepildītos. Rituālu noslēdzot ir svarīgi pateikties gan ugunij par paveikto, gan mūsu dievestības spēkiem par palīdzību.
Dziesmu un deju spēks.
Protams, neatņemama Jāņu darbību sastāvdaļa ir dziesmas. Ar dziesmas melodiju mēs veidojam mums labu gaisa un laika vilni, un ar vārdiem veidojam sakrālo pasaules notikšanas ritmu kā mums labu. Šai laikā īpaši nozīmīgas ir mūsu spēka dziesmas, dziesmas ar iespējami senāku melodiju un senākiem vārdiem. Ja apskatam dainu skapi, redzam, ka uzkrītoši liela daļa no tautasdziesmām ir tieši Jāņu dziesmas, tātad no visa mūsu dziesmu pūra tik liela daļa – vienam laikam, vienai naktij. Un neviens jau nav teicis, ka dziesmas būtu jādzied tikai pie ugunskura un tikai svētku naktī, Jāņu laiks ir pietiekami garš… Arī tautas dejas un rotaļas ar savu kustību palīdz mums paņemt sakrālo spēku, tāpēc Jāņos dejosim un iesim rotaļās uz nebēdu! Un kā gan bez lekšanas pāri ugunskuram? Jāņu ugunskura liesmas un dūmi attīra mūs no sārņiem. Īpaši svarīga šī darbība būtu sievietēm, jo Jāņi ir auglības enerģijas laiks, ko labi zinām arī no tautas tradīcijām, taču jēga no tā būs krietni mazāka, ja kājās būs bikses nevis brunči…
Visas šīs un vēl daudzas citas lietas mēs kopā mācāmies un kopjam arī ikgadējā latviešu saietā „TREJDEVIŅI”, kurš šogad notiks 5.-11.augustā Palsmanē. Saiets ir lieliska iespēja latviešiem sanākt kopā un veselas nedēļas garumā mācīties latvisko, kopt latvisko, būt latviskajā un kopā veidot to, pēc kā visi ilgojamies – garīgi vienotu un stipru tautu.
Jāņi ir spēka laiks, iespēju laiks, svēts laiks. Izmantosim to, izmantosim iespēju, kas mums ir dota, lai dzīvotu labu un spēka pilnu dzīvi! Lai mums visiem izdodas! Lai top! Līgo, Līgo, Līgo…
Teksts: Meža Roberts (Latviskais saiets “TREJDEVIŅI”)
