epadomi/Tava virtuve/Epadomi TV/Arhīvs/Reklāma

Šovakar Tautas frontes muzejā sarīkojums “Pret komunistiem vai ar komunistiem?”

Drukāt

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tautas frontes muzeja nodaļa sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu turpina sarunu ciklu “Trešā atmoda. 1988. gads. Ko spējām un ko spējam”. Interesenti tiek aicināti uz nākamo sarīkojumu “Pret komunistiem vai ar komunistiem? Radikālas pārmaiņas Maskavas kompartijā un to ietekme uz sabiedrību”. Iecerēts aplūkot norises ap Latvijas PSR Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas 1988. gada 18. jūnija plēnumu un PSKP XIX konferenci, kā arī runāt par abās ideoloģiskajās sanāksmēs oficiāli deklarētajiem lēmumiem.

Šovakar Tautas frontes muzejā sarīkojums “Pret komunistiem vai ar komunistiem?”

Norises sākums 22. martā plkst. 17.00, vieta – Vecpilsētas ielā 13/15, Rīgā. Ieeja – bez maksas.
1988. gada 1.-2. jūnija Rakstnieku savienības paplašinātais plēnums bija veltīts tā paša gada jūnija beigās ieplānotajai PSKP XIX konferencei. Par Padomju Savienības Komunistiskās partijas liberalizācijas priekšvēstnesi Latvijā kļuva varas nespēja 1988. gadā aizliegt masu manifestāciju 1941. gada 14. jūnija komunistiskā genocīda upuru piemiņai, kuru vadīja toreizējais laikraksta „Padomju Jaunatne” redaktors Andrejs Cīrulis. Manifestācijā uzstājās ne tikai Latvijas Komunistiskās partijas sekretārs Anatolijs Gorbunovs, bet arī 1959. gadā represētais un līdz tam VDK rūpīgi uzraudzītais „nacionālkomunists” Eduards Berklavs.

PSRS reformatora Mihaila Gorbačova pieteikto pārmaiņu gaitu vēl mēģināja apturēt daļa Latvijas kompartijas Centrālās Komitejas 18. jūnija paplašinātā plēnuma dalībnieki, un tie sāka pulcēties ap Rīgas pilsētas Izpildkomitejas priekšsēdētāju Alfrēdu Rubiku. Tomēr tautas spiediena rezultātā tika panākts, ka uz PSKP XIX Vissavienības konferenci, kas no 28. jūnija līdz 1. jūlijam notika Maskavā, pirmo reizi devās ne tikai komunistiskās partijas izraudzītie, bet arī toreizējās sabiedriskās domas izteicēji (Dainis Īvāns, Viktors Avotiņš, Jānis Peters, Ēriks Hānbergs, Alberts Kauls, Ģirts Jakovļevs u.c.). Konference iezīmēja liberālas pārmaiņas visā Maskavas komunistu kontrolētajā Austrumeiropā un pieļāva PSRS pārbūvi veicinošu, kompartijai alternatīvu kustību dibināšanos. Lietuvas komunistu delegāciju uz šo konferenci Viļņas dzelzceļa stacijā izvadīja 20 000 liela cilvēku tautas manifestācija. Šo notikumu var uzskatīt par Lietuvas pārbūves kustības „Sajūdis” – Latvijas Tautas frontes līdzinieces – neformālo dzimšanas dienu. Drīz Lietuvas komunistu organizācija vienoti izstājās no Padomju Savienības Komunistiskās partijas. Nenovēršama kļuva arī Latvijas Tautas frontes dibināšana.

Tautas frontes muzeja un Konrāda Adenauera fonda sarīkojumā par notikumiem Latvijas kompartijā, gatavojoties PSKP XIX konferencei un pārmaiņām pēc tās, diskutēs gan vēsturiskās konferences dalībnieki, gan mūsdienu pētnieki un politisko procesu vērtētāji. Tiks meklētas atbildes uz jautājumiem, vai latviešu komunistu „sadarbībā” ar totalitārās varas monopolistu – Latvijas Komunistiskās partiju – Trešās atmodas pirmsākumos vērojama arī „pretdarbība” un kāpēc 1988. gadā nacionālās pretestības kustības priekšgalā līdzās drosmīgajiem „citādi domājošajiem”, līdzās bijušiem politieslodzītajiem, Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupai “Helsinki-86” u.c. nostājās arī varai šķietami lojāli latviešu komunisti, kas ieņēma ievērojamas sabiedriskas pozīcijas. Vai izdevās „reformēt” padomju domāšanu? Kā tas atbalsojas mūsdienās?

Paneļdiskusijā plkst. 17.00 par reformām kā nevardarbīgas revolūcijas metodēm uzaicināti runāt Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Daina Bleiere, rakstnieks Jānis Peters, bijušais Toronto Tautas frontes atbalsta grupas organizators Valdis Liepiņš, rakstnieks Ēriks Hānbergs, bijušais Cēsu LKP pirmais sekretārs Druvis Skulte.

Sarīkojumu vadīs Latvijas Universitātes sociālās atmiņas pētnieks, komunikācijas zinātņu doktors Mārtiņš Kaprāns. Pēc plkst. 18.30 diskusijas turpinājums pie kafijas tases.

Iepriekš notikušo LNVM Tautas frontes muzeja diskusiju un pasākumu tiešraides ierakstos pieejamas muzeja Facebook lapā Tautas frontes muzejs.

Tev jābūt autorizētam,





Izrāžu videofragmenti vairāk



Videointervijas vairāk