Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:325, Did:0, useCase: 3


Dzejniekam Andrejam Eglītim - 105

Redakcija
Redakcija

Šovakar, 19. oktobrī plkst. 19.00 Mazajā ģildē ar kora mūzikas koncertu “Mūžīgi mūžos lai turamies pie Baltijas jūras” 105. dzimšanas dienā tiks godināts izcilais latviešu dzejnieks Andrejs Eglītis (1912 — 2006).

Otrais pasaules karš un Latviešu tautas liktenis tajā atstāj smagu iespaidu Eglīša dzejā. 1943. gadā top Andreja Eglīša un komponistes Lūcijas Garūtas kantāte Dievs tava zeme deg. 1943. gadā Andreju Eglīti iesauc Latviešu Leģionā. Nosūtīts uz kara korespondentu apmācības grupu Berlīnē. Pēc atgriešanās piekomandēts 19.divīzijai ar kuru nogājis kauju ceļu no Cesvaines līdz Liepājai. 1945. gada aprīļa beigās, kad Liepājā beidz iznākt laikraksts Tēvija, kļūst par jauna dienas laikraksta Laika Balss redaktoru. Tomēr, vācu armijas sakāves dēļ, redakcija tā arī nesāk darbu. 1945. gada maijā no Liepājas, kopā ar daudziem citiem latviešu inteliģentiem, bēgļu laivā emigrē uz Zviedriju (Gotlandi). Dzīvojis Stokholmā.

"Dievs, Tava zeme deg!"



Aktīvi iesaistās trimdas latviešu sabiedriskajā dzīvē. 1947. gadā piedalījies Latviešu Nacionālā fonda (LNF) dibināšanā. No 1948 līdz 2000. gadam bija šī fonda ģenerālsekretārs. 1972. gadā kļuvis par Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) Tautas balvas laureātu. 1953. gadā apprecējies ar Andu Jaunvīksni 1994. gadā apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, bet 2003. gadā ieguvis arī Ministru kabineta balvu. 1998. gadā Andrejs Eglītis pēc 53 svešumā pavadītiem gadiem atgriežas uz patstāvīgu dzīvi Latvijā. Miris Rīgā, 2006. gada 23. februārī.

“Andrejs Eglītis ir leģendāra personība, kas ilgus gadus personificējusi latviešu tautas patriotismu dzejiskā, mītiskā tēlainībā un publicistiskā kaismē” - tā pa Andreju Eglīti raksta literatūras zinātnieks Ilgonis Bērsons. Andreja Eglīša dzīvē un dzejā koncentrējušies visas latviešu tautas traģiskie likteņi pusgadsimta garumā.

Koncertprogrammā Andreja Eglīša dzeja izskanēs I.Arnes, L.Garūtas, P.Vaska, S.Mences, Ē.Ešenvalda kora mūzikā vīru kora „Ķekava”, LU Fizikas un matemātikas fakultātes jauktā kora „Aura”, Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas meiteņu kora “Vivace” un JVLMA sieviešu kora izpildījumā. Koncertā piedalīsies komponiste Ilze Arne, dzeju lasīs aktieris Zigurds Neimanis, soliste Anete Viļuma.

Koncerta apmeklētājiem būs iespēja apskatīt fotogrāfa Pētera Korsaka Andrejam Eglītim veltītu fotogrāfiju ekspozīciju.

Koncertu organizē RKTMC “Mazā ģilde” sadarbībā ar Rīgas domes Izglītības, Kultūras un Sporta departamentu.

Ieeja bez maksas