Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:325, Did:0, useCase: 0


Latvijas dokumentālais kino Rīgas Kino muzejā

Redakcija
Redakcija

LKA Rīgas Kino muzejs piedāvā padziļināti iepazīties ar Latvijas dokumentālā kino vēsturi! Ir atklātas divas jaunas izstādes: mini izstāde “Ivars Seleckis un zemnieki”, kā arī muzeja pastāvīgās ekspozīcijas “Aizekrānija” papildinājums ar dokumentālā kino sadaļu. Dokumentālais kino pievēršas reāliem notikumiem vai cilvēkiem. Lai tos atspoguļotu, iespējams izmantot ļoti plaša spektra paņēmienus – no novērojuma un intervijām līdz inscenējumiem un animētām epizodēm, no īsmetrāžas filmām līdz pilnmetrāžas darbiem un kinohronikām. Dokumentālais kino ir neatsverama Latvijas kultūras bagātība, kas ir novērtēta arī citur pasaulē.

Kino muzeja pastāvīgā ekspozīcija “Aizekrānija” piedāvā ieskatīties Latvijas filmās no dažādiem laika posmiem, kuru autori izvēlētās tēmas interpretējuši ļoti dažādā veidā. Aplūkoto filmu vidū ir tādas ievērojamas filmas kā Ivara Selecka “Šķērsiela” (1988), Jura Podnieka “Vai viegli būt jaunam?” (1986), Ivara Zviedra “Dokumentālists” (2012), Dāvja Sīmaņa “Valkyrie Limited” (2009), kā arī citas. Tāpat arī izstādes sadaļa pievēršas filmēšanas procesam, skatoties uz filmas tapšanā iesaistītajiem profesionāļiem, neveidojot hronoloģisku skatījumu uz Latvijas dokumentālā kino vēsturi, bet gan uz tām formām, kādās runā dokumentālā kino veidotāji.

Tāpat muzejā ir apskatāma īpaši Ivaram Seleckim veidota mini izstāde “Ivars Seleckis un zemnieki”. Ivars Seleckis (1934) ir režisors un operators, laika nestu pārmaiņu uztveršanas meistars ar nerimstošu interesi par vidi, kurā dzīvojam, un izcilu dokumentālista intuīciju, viens no Latvijas dokumentālā kino klasiķiem, kura filmas fiksē Latviju un uzrunā skatītājus jau vairākās paaudzēs.

Kopā ar režisoru Aivaru Freimani uzsākuši ilgstošākā novērojumā balstītas filmas 20. gs. 60. gados – “Krasts” (1963), “Kuldīgas freskas” (1966), “Lomi” (1969), meklējot vispārinājumu un tēlainību ikdienas norisēs, ieskatoties dziļāk pārmaiņu vaibstos, kas atklājas cilvēku likteņos garākā laika posmā. Šādā formā tapušas trīs filmas par ieliņu Pārdaugavā – Šķērsielu (“Šķērsiela” (1988), “Jaunie laiki Šķērsielā” (1999), “Kapitālisms Šķērsielā” (2013)), bet vēl plašāku hronoloģisko amplitūdu aptver filmas par Latvijas laukiem, kas ir šīs izstādes pamatā.

Te veidojas Latvijas lauku dzīves audiovizuāls portrets ar niansēm no dažādiem sociālajiem un ekonomiskajiem aspektiem – atteikšanās no viensētām par labu plašām, lauksaimniecībām pieejamām teritorijām 20.gs. 70. gados, īpašumu atgūšanas un privatizācijas laiks 20.gs. 90. gadu sākumā, pārmaiņas saistībā ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai 21.gs. sākumā, un nu mūsdienas, kad dzīve laukos iegūst atkal jaunas aprises. Izstādē apskatītas 4 filmas: “Apcirkņi” (1973), “Nāc lejā, bālais mēnes!”, “Zem ozola kuplajiem zariem” (2007) un topošā filma “Zemnieki” (2020/21).

Abas izstādes ir tapušas ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.