Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:325, Did:0, useCase: 3


Kultūras ministrijas atbilde Latvijas Pasākumu nozares priekšlikumiem COVID-19 sakarā

Redakcija
Redakcija

Latvijas Pasākumu forums ir saņēmis Latvijas Republikas Kultūras ministrijas sagatavoto atbildes vēstuli uz Latvijas Pasākumu foruma 13. jūlija tiešraidē “Latvijas pasākumu nozares vs. COVID” apkopotajiem nozares priekšlikumiem. Vēstulē, kas informācijai arī nosūtīta Valsts kancelejai, Ekonomikas ministrijai, Finanšu ministrijai, Veselības ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone informē, ka:

“Kultūras ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Veselības ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju ir izskatījusi no Valsts kancelejas pārsūtīto Ministru prezidentam A.K. Kariņam adresēto SIA „UNTITLED” 2020.gada 22.jūlija vēstuli Nr. 20/38 ar priekšlikumiem COVID-19 izraisītās krīzes seku likvidēšanai un sniedz savstarpēji saskaņotu viedokli.

Izsakām pateicību par konstruktīviem priekšlikumiem pandēmijas izraisītās krīzes seku mazināšanai, vienlaikus informējam, ka, Kultūras ministrijai sadarbojoties ar Veselības ministriju un Slimību profilakses un kontroles centru, ir apstiprināti dažādi ierobežojumu atvieglojumi, kas ļauj kultūras iestādēm un kultūras norišu organizatoriem atsākt darbību, tai skaitā organizēt cilvēku pulcēšanos, ievērojot noteiktos drošības nosacījumus.

Informējam, ka šī gada 1.augustā stājās spēkā Kultūras ministrijas ierosinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 360 „Epidemioloģiskās drošības pasākumi COVID-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, kas ļauj kultūras pasākumus organizēt lielākam apmeklētāju skaitam, nosakot, ka kultūras iestādēs, tai skaitā kultūras centros, brīvdabas estrādēs, koncertzālēs un šo kultūrvietu ārtelpā notiekošo pasākumu apmeklētāji, atrodoties fiksētās, personalizētās sēdvietās, var sēdēt kopā pa divi, ja personas nav vienas mājsaimniecības pārstāvji, savukārt vienas mājsaimniecības locekļi var sēdēt ne vairāk kā četru personu grupā, starp sēdvietu grupām nodrošinot 1 metra distanci vai aizsargbarjeras uzstādīšanu.

Savukārt šī gada 17.augustā stāsies spēkā nākamie Kultūras ministrijas ierosinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 360 „Epidemioloģiskās drošības pasākumi COVID-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, ar kuriem tiks atļauts iekštelpās notiekošos kultūras pasākumos uzņemt līdz 1000 apmeklētājiem, vienlaikus samazinot vienam apmeklētājam nepieciešamo kopējās telpas platību no līdzšinējiem 4 m² uz 3 m²; tāpat no 17.augustā stāsies spēkā grozījumi minētajos Ministru kabineta noteikumos, kas ļaus pagarināt kultūras norišu vietu, izņemot izklaides iestāžu, darba laiku no līdzšinējiem 24.00 līdz 02.00. Kultūras ministrija ciešā sadarbībā ar nozares pārstāvjiem ir īstenojusi arī citus pasākumus, kas vērsti uz kultūras pasākumu nozares atbalstu, tostarp nosakot īpašus nosacījumus atcelto un pārcelto kultūras pasākumu biļešu atgriešanai un COVID-19 krīzes skarto ārvalstu kultūras darbinieku, kuru ierašanās Latvijā nepieciešama kultūras pasākumu norisei, uzturēšanas nosacījumiem.

Vēlamies uzsvērt, ka COVID-19 krīzes skarto kultūras institūciju atbalstam Valsts kultūrkapitāla fondā (turpmāk – VKKF) ir izveidota mērķprogramma „COVID-19 ietekmēto kultūras institūciju ilgtspēja”, kurai paredzēts finansējums 2 400 000 euro apjomā. Mērķprogrammas mērķis ir atbalstīt komersantus, biedrības un nodibinājumus, tai skaitā ar pasākumu organizēšanu saistīto nozaru uzņēmumus (pamatdarbība vai blakus darbība uz 2020.gada13.martu reģistrēta zem NACE klasifikācijas koda 59; 68.20; 74.90; 77.39; 90, 91 un 93.29), kuru darbība saistīta ar pastāvīgu publisku kultūras norišu nodrošināšanu un bijusi ierobežota COVID-19 valstī noteikto ierobežojumu
dēļ, daļēji kompensējot komersantiem, biedrībām un nodibinājumiem ierobežojumu pastāvēšanas laikā radušos kārtējos izdevumus, lai nodrošinātu to darbības nepārtrauktību. Ar mērķprogrammas nolikumu un iesniedzamajiem dokumentiem var iepazīties VKKF mājas lapā, pieteikumi tiek pieņemti līdz 20.augusta plkst.12.00.

Tāpat VKKF izveidotas vairākas citas mērķprogrammas nozares atbalstam, piemēram, „Neakadēmiskās mūzikas atbalsts”, kuras virsmērķis ir stiprināt Latvijas neakadēmiskās mūzikas industrijas kā nozīmīgas radošo industriju un tautsaimniecības nozares konkurētspēju, atbalstot Latvijas mūzikas izpildītājus un veicinot jaunradi. Nākamo pieteikumu pieņemšanu šajā mērķprogrammā plānots izsludināt nākamā gada sākumā.

Vēlamies informēt, ka šī gada jūlijā Kultūras ministrijā notika darba sapulce, piedaloties ministrijas Mediju politikas nodaļas pārstāvjiem, biedrību „Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/ Latvijas Mūzikas eksports” „Pašnodarbināto mūziķu biedrība” un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, kurā tika apspriests jautājums par Latvijā radītas mūzikas kvotu ieviešanu radio. Sanāksmes rezultātā tika nolemts turpināt diskusijas par šo jautājumu kopīgā darba grupā ar Latvijas Mūzikas padomi un nozares profesionāļiem, lai kopīgiem spēkiem rastu veiksmīgāko risinājumu gan mūzikas nozarei, gan plašsaziņas līdzekļiem.

Informējam, ka Ekonomikas ministrija savas kompetences ietvaros ir izskatījusi jūsu priekšlikumus COVID-19 izraisītās krīzes seku likvidēšanai. Ekonomikas ministrija informē, ka pandēmijas izraisīto negatīvo seku ietekmes ierobežošanai ir pieejama virkne atbalsta mehānismu, tai skaitā apgrozāmo līdzekļu aizdevums saimnieciskās darbības veicējiem un kredītu brīvdienu garantija uzņēmumiem, kuriem COVID-19 izplatības dēļ radušās objektīvas grūtības veikt aizdevumu maksājumus bankās. Plašāka informācija pieejama finanšu institūcijas “Altum” mājas lapā.

Šī gada 29.jūlijā darbību uzsāka atbalsta programma COVID-19 krīzes seku pārvarēšanai un nodarbinātības sekmēšanai tūrisma nozares uzņēmumiem. Minētā atbalsta programma paredz vienreizēju grantu jeb dāvinājumu darba samaksas kompensēšanai, ko uzņēmējs var saņemt 30% apmērā no 2019.gadā nomaksātajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, bet ne vairāk kā 800 000 euro. Atbalsta summu saimnieciskās darbības veicējs saņems vienā maksājumā. Minētā programma ir paredzēta pamatā tūrisma un saistīto nozaru saimnieciskās darbības veicējiem, tādēļ atbalsts tiek piešķirts pēc NACE kodu iedalījuma. Atbalsta programmā ir iekļauti arī tādi NACE kodi kā 77.39 (Citur neklasificētu pārējo mašīnu, iekārtu un materiālo līdzekļu iznomāšana un ekspluatācijas līzings), 74.90 (Citur neklasificēti profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi) un 82.30 (Sanāksmju un tirdzniecības izstāžu organizatoru pakalpojumi), lai programmai būtu iespējams pieteikties arī pasākumu organizēšanas nozarei kā daļa no darījumu tūrisma sektora. Ņemot vēra to, ka programma jau ir atvērta, tuvāko nedēļu laikā Ekonomikas ministrija vērtēs pieteikumu apjomu un pieprasījuma summas, lai izvērtētu, vai ir iespējams veikt izmaiņas programmā ierobežotā finansējuma apstākļos. Diskusiju par izmaiņām programmā, ja tādas būs iespējamas, ir plānots uzsākt ne ātrāk kā šī gada augusta vidū, kad būs pieejama vismaz divu nedēļu statistika par aktivitāti programmas ietvaros.

Papildus informējam, ka, reaģējot uz uzņēmumu vajadzībām COVID-19 seku pārvarēšanai eksporta tirgos, Ministru kabinets šī gada 28.jūlija sēdē lēma par papildu finansējuma 22 453 625 eiro apmērā pārdali jaunām un jau esošām Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (turpmāk – LIAA) īstenotajām aktivitātēm eksportējošo un tūrisma nozares uzņēmumu atbalstam. Tūrisma nozares komersantiem būs pieejams atbalsts granta jeb dāvinājuma veidā 20 000 euro apmērā viena kalendārā gada ietvaros ar 80% atbalsta intensitāti. Atbalstu tūrisma nozares komersants varēs izmantot dalībai starptautiskās digitālās tūrisma un darījumu tūrisma platformās, publicitātei ārvalstu tūrisma un darījumu tūrisma medijos, produktu un pakalpojumu pielāgošanai ārvalstu tirgiem, starptautisko konferenču, kongresu un semināru atbalsta programmai Latvijā, kā arī darījumu tūrisma vēstnešu programmā. Tāpat tūrisma nozares komersants atbalstu varēs izmantot dalībai starptautiskajās tūrisma un darījumu tūrisma izstādēs un citās mērķa aktivitātēs. Norādām, ka minētais atbalsts netiek ierobežots pēc NACE kodu dalījuma, tāpēc iesakām vērsties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (turpmāk – LIAA), lai saņemtu papildus informāciju par minēto programmu un iespējām tai pieteikties, ja komersants nodarbojas ar pasākumu organizēšanu.
Detalizētāku informāciju par jauno atbalsta programmu var iegūt LIAA, zvanot pa uzņēmēju atbalsta tālruni 68803505 vai rakstot uz jautajumi@liaa.gov.lv.

Uzsveram, ka Ekonomikas ministrija turpinās aktīvi sekot līdzi un izvērtēt iespējas aicināt pārskatīt tās administrēto atbalsta programmu COVID-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem nosacījumus, lai veicinātu pēc iespējas ātrāku skarto nozaru darbības rādītāju uzlabojumus un veicinātu vispārēju ekonomikas atlabšanu. Aktuālākā informācija par uzņēmumiem pieejamām atbalsta programmām krīzes seku pārvarēšanai pieejama Valsts kancelejas speciāli izveidotajā vietnē – https://COVID19.gov.lv/atbalsts-sab... /.

Balstoties uz COVID-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu, uzņēmējiem, tai skaitā pasākumu nozari pārstāvošiem uzņēmumiem, ir pieejams Valsts ieņēmumu dienesta administrēts atbalsts – nodokļu samaksas termiņa pagarinājums vai sadalīšanu nomaksas termiņos uz laiku līdz trim gadiem, kā arī iespēja neveikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus 2020.gadā.

Atzīmējam, ka atbilstoši likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrās daļas 20.punktam ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek ēkas (telpu grupas), kuras pastāvīgi izmanto akreditēti muzeji, akreditētas bibliotēkas, Latvijas Nacionālā opera, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Rīgas cirks” un teātri, kā arī ēkas, kuras pastāvīgi izmanto koncertorganizācijas, kas veic valsts deleģētas funkcijas kultūras jomā, vai Kultūras ministrijā reģistrētas profesionālas radošās organizācijas mākslas galeriju vajadzībām.

Attiecībā uz ierosinājumu pasākumu norišu vietas atbrīvot no nekustamā īpašuma nodokļa ar informējam, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) kompetencē nav pieņemt šādu lēmumu. Nekustamo īpašumu neaplikšanu ar nodokli nosaka likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrā daļa. Vienlaikus attiecīgā likuma 5.pants dod pašvaldībām pilnvarojumu noteikt nekustamā īpašuma atvieglojumus, savukārt pašvaldības, izņemot attiecīgajā likumā minētos nekustamā īpašuma noteiktos obligātos atvieglojumus, šādus atvieglojumus nosaka pēc savas brīvprātīgas iniciatīvas un VARAM nevar uzlikt par pienākumu pašvaldībām noteikt konkrētus atvieglojumus nekustamā īpašuma nodoklim, jo visi atvieglojumu piešķiršanas nosacījumi ir saistīti ar pašvaldības budžetu.

Saskaņā ar COVID-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 5.pantu pašvaldībām 2020.gadā ir tiesības noteikt citus nekustamā īpašuma nodokļa samaksas termiņus, kas atšķiras no likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli” noteiktajiem, tos pārceļot uz vēlāku laiku 2020. gada ietvaros. Nodokļa maksājumam, kuram pašvaldība noteikusi citu samaksas termiņu un kurš ir veikts šajā pašvaldības noteiktajā termiņā, netiek aprēķināta likuma „Par nodokļiem un nodevām” 29.panta otrajā daļā noteiktā nokavējuma nauda.

Vēlamies informēt, ka Finanšu ministrija pašlaik izvērtē dažādus risinājumus, lai ieviestu vienkāršotu nodokļu nomaksu mazajiem uzņēmējiem, t.sk. saimnieciskās darbības ieņēmumu konta (turpmāk – SDI konts) risinājumu. Līdz ar to Finanšu ministrija sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu ir organizējusi vairākas diskusijas ar biedrību „Finanšu nozares asociācija” un atsevišķām kredītiestādēm, lai noskaidrotu SDI konta risinājuma ieviešanas un izmantošanas iespējas, kas atvieglotu ne tikai nodokļu nomaksas procesu, bet arī ļautu atcelt vai minimizēt pārskatu iesniegšanu. Diskusiju rezultātā tika secināts, ka, lai nodrošinātu SDI konta risinājuma ieviešanu, ir jāveic ievērojamas izmaiņas informācijas sistēmās gan kredītiestāžu, gan valsts pusē. Pašlaik turpinās diskusijas par visām risinājuma ieviešanā iesaistītajām pusēm ērta, vienkārša un efektīva SDI konta risinājuma ieviešanu, t.sk., lai paaugstinātu SDI konta ieviešanas efektivitāti, tiek vērtētas iespējas SDI konta risinājumu izmantot ne tikai mazajiem uzņēmējiem, bet arī plašākam nodokļu maksātāju lokam.

Vēlamies vērst uzmanību, ka pēdējo nedēļu laikā COVID-19 izplatība pasaulē, tai skaitā arī Eiropas Savienībā, pakāpeniski palielinās. Eiropas Savienībā COVID-19 saslimstības rādītājs palielinājies par 19%. Arī Latvijā novērojama neliela kumulatīvā COVID-19 14 dienu saslimstības rādītāja palielināšanās, no1.7, kas bija reģistrēts 27.jūlijā, uz 2.9 3.augustā. Lai arī joprojām varam uzskatīt,
ka Latvijā COVID-19 izplatība tiek kontrolēta, kas dod iespēju mazināt atsevišķus noteiktos ierobežojumus, ir jābūt gataviem, ka situācijas pasliktināšanās gadījumā būs jāatgriežas pie stingrākiem ierobežojumiem. Noslēgumā vēlamies apliecināt, ka Kultūras ministrija ciešā sadarbībā ar citām ministrijām un valsts iestādēm rūpīgi seko situācijas attīstībai valstī, lai operatīvi lemtu par optimālajiem ierobežojumiem COVID-19 saslimstības kontrolei un piedāvātu efektīvus risinājumus situācijas stabilizēšanai kultūras nozarē, tostarp ar kultūras pasākumu organizēšanu saistītajās nozarēs, tos saskaņojot ar Kultūras ministrijas Latvijas pasākumu rīkotāju un pasākumu producentu padomi.”

Nākamā Latvijas pasākumu nozares diskusija par COVID-19 notiks Pārceltajā Latvijas Pasākumu forumā Mālpilī un tiešsaistē 2020. gada 25. augustā plkst. 14.00.