Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:325, Did:0, useCase: 0

epadomi/Tava virtuve/Epadomi TV/Arhīvs/Reklāma

Cik liela loma Latvijas mūzikas industrijā ir sievietēm?

Pasaulē arvien apspriesta tēma ir sieviešu vienlīdzība un tiesības un par to atgādināja Pasaule Intelektuālā īpašuma dienas rīkotāji, kuri par šī gada tēmu izvirzīja – sievietes radošajā un inovāciju jomā. Kādi ir izaicinājumi mūsdienu mūzikas industrijā Latvijā 26. aprīlī sprieda Latvijas mūzikas industrijas pārstāves.

Sieviešu pozīciju mūsdienu Latvijas mūzikas pasaulē definēt mēģināja Liena Grīna (LaIPA izpilddirektore), Elita Mīlgrāve ("Mikrofona Ieraksti" valdes priekšsēdētāja), Inese Saulāja (“Warner music” pārstāve Latvijā), Lena Sme (mūzikas aģentūras MOO vadītāja, projekta “Sieviete Te” kuratore), Olga Rajecka (dziedātāja), Alise Joste (dziedātāja), Elza Rozentāle (dziedātāja), Agnese Cimuška (Latvijas Mūzikas attīstības biedrības/Latvijas Mūzikas eksports izpilddirektore) un Ilze Jansone (“Supernova” 2017 producente).

Tāpat kā visā pasaulē, arī Latvijas mūzikas industrijā manāma spēcīga vīriešu dominance – gan izpildītāju, gan producentu. Šo faktu apliecināja arī Elita Mīlgrāve, sakot, ka “Iespējams, sievietes ir aktīvākas klausītājas un tieši tādēļ uz skatuves ir vairāk vīriešu kārtas izpildītāji.”

Savukārt, Agnese Cimuška šo īpatsvaru skaidro ar industrijas nežēlīgumu, kur uz sievieti pēc 30 gadiem jau attiecas daudz kritiskāk, kamēr pret vīrieti nē. Turklāt, vairākas mākslinieces noteiktā brīdī nonāk izvēles priekšā – vai veltīt sevi ģimenei vai mūzikai - un bieži vien izvēlas pirmo. Arī faktu, ka Mikrofona aptaujas apbalvojumus solo izpildītājas vidēji saņēma vecumā no 30 līdz 35 gadiem, bet Zelta Mikrofona – no 20 līdz 30 gadiem, varētu saistīt ar ģimenes dibināšanu vai karjeras turpināšanu citā jomā.

Analizējot pēdējos 50 gadus Latvijas mūzikā, vadoties pēc Mikrofona aptaujas un Zelta Mikrofons uzvarētājiem, vīriešu solo izpildītāju viennozīmīgi ir vairāk – ap 66%. Ļoti līdzīga aina paveras analizējot LaIPA biedrus -33% no tiem ir sievietes. Taču šāda tendence ir raksturīga ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē. Šī brīža pasaules vadošajos topos tikai 16 % no visiem izpildītājiem ir dziedātājas. Pēc LaIPA radio monitoringa datiem tikai aptuveni vienu trešdaļu no 2017. gada Latvijā atskaņoto dziesmu topa veido sieviešu izpildītājas. Atskaņotākās latviešu sieviešu izpildītāju dziesmas 2017. gadā bijušas: Māra Upmane- Holšteine (“Atver logu”), Viņa (“Balsis”), Aija Andrejeva, Alex (“Mēs pārejam uz tu”), Agnese Rakovska (“Zvani”) un Linda Leen “Beyond velvet skin”), kas ir jau labu laiku ir zināmi vārdi Latvijas mūzikas pasaulē.

Mākslinieces Latvijā ir stabilākās savās pozīcijās un, kā norādīja Agnese Cimuška, Latvijā ir izteikti mazāk tā dēvēto one hit wonder jeb viena singla sieviešu izpildītāju.

Taču analizējot mūzikas industrijas ”aizkulises”, kopējā pasaules situācija ir daudz skumjāka. Inese Saulāja norāda, ka analizējot pēdējo sešu gadu statistiku, autores sievietes ir 12, 3%, bet producentes – tikai 2%. Taču Latvijā ir salīdzinoši daudz mūzikas menedžeru sieviešu, tādēļ starptautiskā vidē Latvijas mūzikas menedžments pat tiek raksturots kā sievišķīgs. “Pie manis vīrieši izpildītāji bieži vien vēršas ar jautājumu tieši šādā formā “Vai vari ieteikt kādu meitenīti?””, stāsta Agnese Cimuška un piebilst, ka profesionālajā vidē jūt izteiktu interesi par tieši sieviešu kārtas menedžerēm, taču iemeslu tam viņa nevarēja atrast.

Runājot par nevienlīdzības izjūtu, “Supernova” Producente Ilze Jansone noliedz tās esamību, strādājot televīzijā. Arī pārējās dalībnieces apgalvo, ka neizjūt vēlmi protestēt pret nevienlīdzību mūzikas jomā, taču piekrīt, ka vienai otru atbalstīt un iedrošināt būt skaļākām un drosmīgākām noteikti vajadzētu. Iespējams, biežāk sanākot kopā un veidojot spēcīgāku sieviešu solidaritāti mūzikas industrijā.





Izrāžu videofragmenti vairāk



Videointervijas vairāk