Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:325, Did:0, useCase: 0

epadomi/Tava virtuve/Epadomi TV/Arhīvs/Reklāma

Latvijas teātra nenorietošais zvaigznājs

Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejā līdz 2018. gada 3. maijam ir skatāma izstāde “Latvijas teātra nenorietošais zvaigznājs”, kurā Latvijas teātra 150. un Latvijas 100. dzimšanas dienas gadā Eduarda Smiļģa Teātra muzeja apmeklētāji fotogrāfijās, dokumentos, lietās un priekšmetos no jauna var ieraudzīt piecas spožas skatuves mākslas personības un novērtēt viņu devumu Latvijas kultūrā. Lidija Freimane, Emīlija Bērziņa, Dzidra Ritenberga, Zigrīda Stungure, Hermanis Vazdiks ir personības, kuras gan teātrī, gan kino ir radījušas neaizmirstamus tēlus. Izstādē ir redzams Dzidras Ritenbergas Volpi kauss, kuru viņa saņēma par spoži atveidoto titulvaroni 1956. gada filmā “Malva”, Lidijas Freimanes teātra grima galds un Elinoras tērps izrādei “Lauva ziemā”(1980), kuru veidojusi viņas meita kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, Hermaņa Vazdika izšūtais galdauts, ko viņš darinājis divdesmitā gadsimta trīsdesmito gadu beigās un kuru izstādei atvēlējusi meita, Dailes teātra aktrise Ilze Vazdika un daudzas citas savdabīgas lietas, aktieru portreti un skati no izrādēm un filmām.

Izstādes ieceri iedvesmoja astronoma Ivara Šmelda skaidrojums, kurš rakstīja, ka “uzmanība jāpievērš zvaigznājiem, kas nekad nenoriet un visu gadu ir pietiekami augstu pie debess. Šķiet, katrs, kas kaut cik interesējas par zvaigznēm un zvaigznājiem, spēs debesīs atrast Lielo Lāci un arī Polārzvaigzni. Atliek vien piebilst, ka starp abiem šiem zvaigznājiem atrodas ne visai izteiksmīgie Pūķa un Žirafes zvaigznāji”.
Maijā izstāde mainīsies, atklājot arī citu aktieru un režisoru personības, līdz ar to iezīmējot, ne astronomijas, bet gan teātra mākslas nezūdošus vai nenorietošus zvaigznājus.
Izstādē iekļauti materiāli no Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra un Rīgas Kino muzeju, Rakstniecības un mūzikas muzeja kolekciju krātuves, Ilzes Vazdikas, Katrīnas Pasternakas, Baibas Brokas, Pētera Krilova personīgajiem arhīviem.
Izstādi veidoja Silvija Geikina, Andra Lazdāne, Margita Mantiņa, Ivars Noviks un Jānis Siliņš.

Astronomijā:
Diennakts laikā zvaigžņotā debess kopā ar zvaigznēm veic pilnu apgriezienu ap t. s. debess poliem, viens no kuriem atrodas Polārzvaigznes tuvumā, bet otrs atrodas debess dienvidu puslodē, zem horizonta. Zvaigznāji, kuri atrodas netālu no Polārzvaigznes, šajā laikā ieņem to vai citu stāvokli attiecībā pret šo zvaigzni (tāpēc arī Lielo Lāci pavasara vakaros redzam “ar kājām gaisā”), taču nepaslēpjas zem horizonta.
Pārējie mūsu puslodē redzamie zvaigznāji gan uzlec, gan noriet. Tā kā Saules redzamais stāvoklis starp zvaigznēm gada laikā mainās, tad dažādos gadalaikos naktīs var redzēt dažādus zvaigznājus.

Biļešu cenas ieejai muzejā:
pieaugušajiem EUR 2.00,
skolēniem, studentiem, pensionāriem EUR 1.00.





Izrāžu videofragmenti vairāk



Videointervijas vairāk