Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121), Fid:2, Did:0, useCase: 0


papildināts COVID – 19 aktualitātes. Ārkārtas situācija Latvijā beigusies

Redakcija
Redakcija


Pēdējās 24h veikti 1730 COVID-19 testi, pozitīvs 1 cilvēkam. Latvijā kopā veikti 120 052 izmeklējumi, saslimušas 1089 personas un 794 izveseļojušās, 26 mirušas.. Pēdējās diennakts laikā stacionēti 2 pacienti ar COVID-19 (kopā stacionāros ārstējas 12 pacienti: 7 pacienti ar vidēji smagu, 5 pacienti ar smagu slimības gaitu). Kopā no stacionāra izrakstīti 166 pacienti. (NVD dati)

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš 12. martā, Latvijā izsludināja ārkārtas stāvokli līdz 14. aprīlim, vēlāk tas tika pagarināts līdz 12. maijam un vēlreiz līdz 9. jūnijam. No 1. jūnija daļa ierobežojumu tika mīkstināti un10. jūnijā tie beigušies.

Ārkārtējā situācija Latvijā Covid-19 dēļ pagarināta līdz 9. jūnijam, bet ir mīkstināti iepriekš noteiktie striktie ierobežojumi - atļauta pulcēšanās līdz 25 cilvēku lielām grupām, ievērojot divu metru distanci. Ierobežojumu atvieglojumi stāsies spēkā no 12. maija.

Ārkārtas situācija pagarināta līdz 9. jūnijam.
Atļauts pulcēties līdz 25 cilvēkiem, ievērojot distancēšanos un drošību.
Organizētie pasākumi iekštelpās nevarēs ilgt vairāk par 3 stundām.
Pasākumos, kur apmeklētājs atrodas vieglajā transportlīdzeklī, nav cilvēku skaita ierobežojumu.
Ievērojot nosacījumus, varēs rīkot nekontakta sporta nodarbības grupās līdz 25 cilvēkiem.
Sabiedriskajā transportā obligāti jālieto deguna un mutes aizsegs.
Atļautas klātienes konsultācijas izglītības iestādē, gatavojoties valsts pārbaudījumiem.
Atļautas klātienes konsultācijas izglītības iestādē 9. klašu skolēniem.
Ievērojot drošību, atļautas sporta profesionālās ievirzes un sporta interešu izglītības mācības klātienē.
Bērnudārzi tiks atvērti piecgadniekiem un sešgadniekiem, kuri apgūst pirmsskolas izglītību.
Atpūtas un izklaides vietas, tostarp restorāni, drīkstēs strādāt no plkst. 7.00 līdz 24.00.
Atļauts organizēt tūrisma pakalpojumus ceļošanai tikai Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
Par starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem valdība vēl nelemj.

Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu

Ņemot vērā Pasaules veselības organizācijas 2020. gada 11. marta paziņojumu, ka Covid-19 ir sasniegusi pandēmijas apmērus, un pamatojoties uz Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likuma 4. panta pirmās daļas 1. punkta "e" apakšpunktu, likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 4. pantu, 5. panta pirmo daļu un 6. panta pirmās daļas 1. punktu un otro daļu, 7. panta 1. punktu un 8. pantu, Epidemioloģiskās drošības likuma 3. panta otro daļu, lai noteiktu epidemioloģiskās drošības un citus pasākumus:

1. Izsludināt visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju no lēmuma pieņemšanas brīža līdz 2020. gada 12. maijam ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību ārkārtējās situācijas spēkā esamības laikā.

2. Noteikt Veselības ministriju par atbildīgo institūciju darbību koordinācijai ārkārtējās situācijas laikā un noteikt, ka Veselības ministrijas Valsts operatīvā medicīniskā komisija ir tiesīga pieņemt veselības nozares institūcijām saistošus lēmumus par epidemioloģiskās drošības pasākumiem.

2.1 Atbilstoši epidemioloģiskās situācijas attīstībai valstī veselības ministram ir tiesības:

2.1 1. izvērtējot epidemioloģiskos riskus un vienojoties ar ārstniecības jomas pārstāvjiem, ierobežot veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu (saglabājot tos veselības aprūpes pakalpojumus, kuri ir dzīvību glābjoši un kuriem nepieciešams nodrošināt terapijas nepārtrauktību), tai skaitā ierobežot ārstniecības personas tiesības sniegt veselības aprūpes pakalpojumus vairākās ārstniecības iestādēs;

2.1 2. aizliegt zāļu vairumtirgotājiem jebkādu Latvijas tirgum paredzētu zāļu eksportu uz trešajām valstīm, kā arī to zāļu izvešanu uz Eiropas Ekonomikas zonas valstīm, kuras minētas Zāļu valsts aģentūras tīmekļvietnē publicētajā sarakstā.

3. Noteikt atbildīgās institūcijas atbilstoši kompetencei par līdzatbildīgajām institūcijām.

4. Ārkārtējās situācijas laikā:

4.1. valsts un pašvaldību iestādēm izvērtēt un iespēju robežās nodrošināt klātienes pakalpojumu sniegšanu attālināti;

4.2. pirmsskolas izglītības iestādēm un iestādēm, kas nodrošina bērnu uzraudzības pakalpojumu, jānodrošina dežūrgrupu darbība, lai nepieciešamības gadījumā nodrošinātu pirmsskolas pakalpojumu sniegšanu vecākiem, kas paši nevar nodrošināt bērnu pieskatīšanu. Lai apmeklētu pirmsskolas izglītības iestādi, noteikt, ka vecākiem reizi nedēļā ir jāiesniedz pirmsskolas izglītības iestādē rakstisks apliecinājums, ka bērns un ģimene nav pēdējo 14 dienu periodā bijuši ārvalstīs un nav bijuši kontaktā ar Covid-19 saslimušajiem vai kontaktpersonām, un vecākiem nav iespēju citādi nodrošināt bērna pieskatīšanu. Pirmsskolas izglītības iestādes un iestādes, kas nodrošina bērnu uzraudzības pakalpojumu, nosaka bērnu vecākiem un citām personām saistošu uzturēšanās kārtību šajās iestādēs;

4.3. pārtraukt mācību procesa norisi klātienē visās izglītības iestādēs un nodrošināt mācības attālināti. Pārtraukt valsts centralizēto pārbaudījumu darbu norisi. Par mācību procesa norisi militārajās izglītības iestādēs lēmumu pieņem aizsardzības ministrs. Par mācību procesa norisi iekšlietu sistēmas izglītības iestādēs lēmumu pieņem iekšlietu ministrs. Sociālās korekcijas izglītības iestādei "Naukšēni" turpināt darbību. Bērniem, attiecībā uz kuriem laikposmā pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas ir pieņemts lēmums par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē – piemērošanu, minētā lēmuma izpildi atliek līdz ārkārtējās situācijas atcelšanai;

4.3.1 pilnvarot izglītības un zinātnes ministru:

4.3.1 1. gadījumā, ja ārkārtējās situācijas dēļ ilgstoši (vismaz vienu nedēļu) nav iespējams nodrošināt mācību procesu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, izvērtēt konkrētos ārkārtējās situācijas apstākļus un pieņemt lēmumu par mācību gada pagarinājumu;

4.3.1 2. pieņemt lēmumu attiecībā uz kvalifikācijas prakses apjoma samazināšanu programmās, kuras izglītojamais uzsāk pēc pamatizglītības ieguves;

4.3.1 3. noteikt, ka izglītojamiem ar invaliditāti tiek nodrošināts no valsts budžeta apmaksātā asistenta pakalpojums izglītības un zinātnes ministra noteiktajā apjomā;

4.3.1 4. noteikt valsts pārbaudes darbu norises laikus 2019./2020. mācību gadā;

4.3.2 akreditēto formālās izglītības programmu īstenošanas ilgums Iekšlietu ministrijas sistēmā esošajās koledžās var tikt pagarināts, ja ārkārtējās situācijas izraisītais pārtraukums mācībās neļauj īstenot programmu tam paredzētajā laikā. Lēmumu par formālās izglītības programmas īstenošanas pagarinājumu pieņem iekšlietu ministrs;

4.3.3 lai nodrošinātu valsts budžeta dotācijas izglītojamo brīvpusdienām izlietojumu:

4.3.3 1. pašvaldība aprīlī un maijā saņemto valsts budžeta dotāciju brīvpusdienu nodrošināšanai 1., 2., 3. un 4. klases izglītojamiem par laikposmu, kad valstī ir noteikta ārkārtējā situācija, atbilstoši pašvaldības domes lēmumam var izlietot tās administratīvajā teritorijā dzīvesvietu deklarējušo 1., 2., 3. un 4. klases izglītojamo ēdināšanai, kas nāk no trūcīgām, maznodrošinātām vai daudzbērnu ģimenēm (neatkarīgi no minēto izglītojamo izglītības ieguves formas vai vietas);

4.3.3 2. pašvaldība aprīlī un maijā, ja tai ir neizmantoti brīvpusdienu nodrošināšanai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi, atbilstoši pašvaldības domes lēmumam ir tiesīga izlietot tos pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvesvietu deklarējušo 5., 6., 7., 8. un 9. klases izglītojamo ēdināšanai, kas nāk no trūcīgām, maznodrošinātām vai daudzbērnu ģimenēm (neatkarīgi no minēto izglītojamo izglītības ieguves formas vai vietas);

4.3.3 3. pašvaldība ne vēlāk kā trīs darbdienu laikā pēc attiecīga lēmuma pieņemšanas to publisko savā tīmekļvietnē;

4.3.4 lai nodrošinātu speciālās izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumu segšanai piešķirtās valsts budžeta mērķdotācijas izlietojumu par laikposmu, kad valstī ir noteikta ārkārtējā situācija:

4.3.4 1. saņemto valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldība atbilstoši pašvaldības domes lēmumam var izlietot tās administratīvajā teritorijā dzīvesvietu deklarējušo attiecīgās speciālās izglītības iestādes izglītojamo ēdināšanai (gatavā ēdiena vai pārtikas paku piegādei), paredzot ne vairāk kā piecus euro dienā uz vienu izglītojamo;

4.3.4 2. ja speciālās izglītības iestādes izglītojamā deklarētā dzīvesvieta neatrodas tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurā atrodas speciālās izglītības iestāde, pašvaldība, kura ir saņēmusi minēto valsts budžeta mērķdotāciju, nodrošina izglītojamā ēdināšanu atbilstoši šā rīkojuma 4.3.4 1. apakšpunktā minētajam pašvaldības domes lēmumam vai par ēdināšanas pakalpojuma sniegšanu minētajam izglītojamam vienojas ar pašvaldību, kurā deklarēta izglītojamā dzīvesvieta, kā arī vienojas par savstarpējo norēķinu kārtību;

4.3.4 3. noteikt, ka speciālās izglītības iestāžu izglītojamie nesaņem ēdināšanas pakalpojumu atbilstoši šā rīkojuma 4.3.3 apakšpunkta regulējumam;

4.3.4 4. pašvaldība triju darbdienu laikā pēc attiecīga lēmuma pieņemšanas to publisko savā tīmekļvietnē;

4.4. pārtraukt visu veidu izglītības procesu klātienes formā ārpus izglītības iestādēm, tai skaitā pārtraukt visu kultūrizglītības un sporta profesionālās ievirzes un interešu izglītības programmu mācību procesu (treniņu, sacensību un mēģinājumu norisi), kā arī sporta norises slēgtās vietās (telpās) un bērnu nometņu darbību;

4.5. aizliegt:

4.5.1. jebkādus publiskus pasākumus (saskaņā ar Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā noteikto definīciju);

4.5.2. sapulces, gājienus un piketus (saskaņā ar likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" noteiktajām definīcijām);

4.5.3. reliģiskās darbības, kas veicamas pulcējoties;

4.5.4. telpu sporta norišu vietu darbību;

4.5.5. jebkādus privātus pasākumus, izņemot bēru ceremoniju noturēšanu ārtelpās un kristību ceremoniju noturēšanu neatliekamos gadījumos, ja tiek ievērota savstarpējā divu metru distance starp personām un citi epidemioloģiskās drošības noteikumi;

4.5.1 noteikt, ka kultūras, izklaides, ārpustelpu sporta un citas atpūtas vietas darbu uzsāk ne agrāk kā plkst. 8.00 un beidz ne vēlāk kā plkst. 22.00;

4.5.2 personām, atrodoties publiskās vietās, ir noteikti šādi ierobežojumi:

4.5.21. personām ir jāievēro savstarpēja divu metru distance (attiecas gan uz publiskām iekštelpām, gan publiskām ārtelpām);

4.5.22. personām ir jāievēro citi noteiktie sociālās (fiziskās) distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumi (attiecas uz publiskām iekštelpām, publiskām ārtelpām un koplietošanas telpām);

4.5.23. vienlaicīgi tirdzniecības vietā un sabiedriskās ēdināšanas vietā var atrasties tāds personu skaits, kas atbilst šā rīkojuma 4.22. un 4.22.1 apakšpunktā minētajā kārtībā ekonomikas ministra noteiktajām attiecīgajām prasībām, vienlaikus nodrošinot šā rīkojuma 4.5.21. un 4.5.22. apakšpunktā noteikto prasību izpildi;

4.5.24. neievērojot divu metru distanci, vienlaicīgi pulcēties publiskās iekštelpās un publiskās ārtelpās var:

4.5.24.1. ne vairāk kā divas personas;

4.5.24.2. personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā;

4.5.24.3. vecāks un viņa nepilngadīgie bērni, ja viņi nedzīvo vienā mājsaimniecībā;

4.5.24.4. personas, kuras veic darba vai dienesta pienākumus;

4.6. tūrisma un pasažieru pārvadātāju pakalpojumu sniedzējiem atcelt tūrisma braucienus uz ārvalstīm;

4.7. atbilstoši iespējām atcelt darba braucienus un komandējumus uz ārvalstīm;

4.8. nodrošināt, lai darbos, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai (atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 24. jūlija noteikumiem Nr. 477 "Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, un obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtība"), netiktu nodarbinātas personas ar akūtas elpceļu infekcijas simptomiem;

4.9. ārstniecības iestādēm, sociālās aprūpes institūcijām un ieslodzījuma vietām ierobežot apmeklējumus iestādē trešajām personām, izņemot ar iestādes vadītāja atļauju pamatfunkciju nodrošināšanai;

4.10. (Svītrots)

4.10.1 (Svītrots)

4.10.2 noteikt, ka Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota persona pārvalda visu veidu krīzes situācijas ieslodzījuma vietā;

4.10.3 tteikties no ieslodzīto personu konvojēšanas pēc procesa virzītāju pieprasījumiem, tai skaitā uz tiesas sēdēm, atbilstoši iespējām nosakot tiesas sēdes videokonferenču režīmā. Minētais nosacījums neattiecas uz personām, kas apcietinātas krimināllietā, kuras materiālos iekļauts valsts noslēpumu saturošs objekts (šādā gadījumā nodrošina pēc iespējas īsāku konvojēšanas maršrutu un apcietinātā atgriešanos ieslodzījuma vietā tajā pašā dienā). Apturēt ieslodzīto pārvietošanu starp ieslodzījuma vietām, izņemot ieslodzīto pārvietošanu uz Latvijas Cietumu slimnīcu Olaines cietumā un notiesāto soda izpildes uzsākšanai;

4.10.4 (Svītrots)

4.10.5 (Svītrots)

4.11. aicināt fiziskas personas atturēties no ārvalstu braucieniem;

4.12. personām jāveic īpaši epidemioloģiskās drošības pasākumi, tai skaitā:

4.12.1. personām, kuras ieradušās no ārvalstīm:

4.12.1.1. 14 dienas jānodrošina pašizolācija dzīvesvietā. Šajā laikā jāuzturas dzīvesvietā un nedrīkst doties uz darbu, sabiedriskām, publiskām un citām vietām, kur uzturas liels skaits cilvēku;

4.12.1.2. 14 dienas jānovēro savs veselības stāvoklis un divas reizes dienā (no rīta un vakarā) jāmēra ķermeņa temperatūra;

4.12.1.3. nekavējoties jāzvana pa tālruni 113 vai 8303, ja parādās kādas akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes (klepus, paaugstināta ķermeņa temperatūra (drudzis), elpas trūkums);

4.12.1.4. nepakļaut citas personas inficēšanās riskam, samazinot tiešus kontaktus ar citiem cilvēkiem (neuzņemt viesus, nedoties privātās vizītēs u. c.), kā arī neizmantot sabiedrisko transportu;

4.12.1.5. pirmās nepieciešamības preču vai pārtikas iegādei jāizmanto kāda no šādām iespējām:

4.12.1.5.1 piegāde mājās, izvairoties no kontakta ar piegādātāju;

4.12.1.5.2 pārtikas vai preču piegāde, ko nodrošina tuvinieki, atstājot iepirkumus pie durvīm;

4.12.1.5.3 ja nav citu risinājumu, uzliekot sejas masku un ievērojot divu metru distanci starp veikala apmeklētājiem un darbiniekiem, veikalu apmeklēt laikā, kad veikalā ir vismazāk cilvēku, kā arī stingri ievērot higiēnu (piemēram, mazgājot rokas, klepojot);

4.12.2 personām, kuras Slimību profilakses un kontroles centrs ir noteicis kā Covid-19 infekcijas slimības kontaktpersonas:

4.12.2.1 14 dienas jānodrošina pašizolācija dzīvesvietā (mājas karantīna) un pieejamība, lai varētu sazināties un sadarboties ar ģimenes ārstu un citām ārstniecības personām. Šajā laikā jāuzturas dzīvesvietā, nedrīkst doties uz darbu, sabiedriskām un publiskām vietām un telpām, kā arī vietām, kur uzturas liels skaits cilvēku;

4.12.2.2 14 dienas jānovēro savs veselības stāvoklis un divas reizes dienā (no rīta un vakarā) jāmēra ķermeņa temperatūra;

4.12.2.3 nekavējoties jāzvana pa tālruni 113 vai 8303, ja parādās kādas akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes (klepus, paaugstināta ķermeņa temperatūra (drudzis), elpas trūkums);

4.12.2.4 nepakļaut citas personas inficēšanās riskam, samazinot tiešus kontaktus ar citiem cilvēkiem (neuzņemt viesus, nedoties privātās vizītēs, neizmantot sabiedrisko transportu u. c.);

4.12.2.5 pirmās nepieciešamības preču vai pārtikas iegādei jāizmanto kāda no šādām iespējām:

4.12.2.5.1 piegāde mājās, izvairoties no kontakta ar piegādātāju;

4.12.2.5.2 pārtikas vai preču piegāde, ko nodrošina tuvinieki, atstājot iepirkumus pie durvīm;

4.12.2.5.3 lūgt pašvaldības sociālā dienesta palīdzību, izvairoties no tieša kontakta ar sociālo darbinieku;

4.12.2.6 pieprasot un saņemot pakalpojumu, informē pakalpojuma sniedzēju par kontaktpersonas statusu, kā arī pirms jebkura tieša fiziska kontakta ar citu personu informē par inficēšanās risku;

4.12.3. personām, kurām apstiprināta Covid-19 diagnoze un kuru veselības stāvoklis pieļauj ārstēšanos mājās:

4.12.3.1. jāatrodas stingrā izolācijā. Šajā laikā nedrīkst pamest dzīvesvietu un jābūt pieejamam saziņai un sadarbībai ar ģimenes ārstu un citām ārstniecības personām. Jāievēro ģimenes ārsta vai citu ārstniecības personu norādījumi. Izolāciju drīkst pārtraukt tikai ar ārstējošā ārsta atļauju;

4.12.3.2 nepakļaut citas personas inficēšanās riskam, neveidojot tiešus kontaktus ar citiem cilvēkiem (neuzņemt viesus, nedoties privātās vizītēs u. c.);

4.12.3.3 pirmās nepieciešamības preču vai pārtikas iegādei jāizmanto kāda no šādām iespējām:

4.12.3.3.1. piegāde mājās, izvairoties no kontakta ar piegādātāju;

4.12.3.3.2. pārtikas vai preču piegāde, ko nodrošina tuvinieki, atstājot iepirkumus pie durvīm;

4.12.3.3.3 lūgt pašvaldības sociālā dienesta palīdzību, izvairoties no tieša kontakta ar sociālo darbinieku;

4.12.3.4. pieprasot un saņemot pakalpojumu, informē pakalpojuma sniedzēju par inficēšanos ar Covid-19, kā arī pirms jebkura tieša fiziska kontakta ar citu personu informē par inficēšanās risku;

4.12.1 šā rīkojuma 4.12.1 apakšpunktā minētā prasība par pašizolāciju (mājas karantīnu) darba pienākumu veikšanas laikā neattiecas uz transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem un pasažieru, kravas vai tehnisko reisu apkalpēm, kas atgriežas no darba braucieniem un komandējumiem, ja viņiem nav novērojamas akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes un viņi nav atzīti par Covid-19 infekcijas slimības kontaktpersonām. Ārpus darba laika minētajām personām ir jānodrošina pašizolācija, jānovēro savs veselības stāvoklis (divas reizes dienā – no rīta un vakarā – mērot ķermeņa temperatūru) un jāievēro šā rīkojuma 4.12.1.3., 4.12.1.4. un 4.12.1.5. apakšpunktā minētās prasības;

4.12.2 par atbildīgo institūciju šā rīkojuma 4.12.1. apakšpunktā minēto prasību izpildes kontrolei noteikt Valsts policiju;

4.12.3 par atbildīgo institūciju šā rīkojuma 4.12.2. un 4.12.3. apakšpunktā minēto prasību izpildes kontrolei noteikt Veselības inspekciju sadarbībā ar Valsts policiju un pašvaldības policiju. Slimību profilakses un kontroles centrs nodod personas datus (vārds, uzvārds, personas kods, tālruņa numurs, karantīnas vietas un faktiskās dzīvesvietas adrese) Veselības inspekcijai, Valsts policijai un pašvaldības policijai vai nodrošina minētajām institūcijām piekļuvi personas datiem šā rīkojuma 4.12.2. un 4.12.3. apakšpunktā minēto prasību izpildes kontrolei;

4.12.4 šā rīkojuma 4.12.1. apakšpunktā minētā prasība par pašizolāciju (mājas karantīnu) darba pienākumu veikšanas laikā, ja personai nav novērojamas akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes un persona nav atzīta par Covid-19 infekcijas slimības kontaktpersonu, neattiecas uz:

4.12.4 1. Latvijas valstspiederīgajiem, kuri pēc darba pienākumu veikšanas Lietuvas un Igaunijas teritorijā atgriežas Latvijā;

4.12.4 2. Lietuvas un Igaunijas valstspiederīgajiem, kuri ieceļo darba pienākumu veikšanai Latvijas teritorijā. Ārpus darba laika minētās personas nodrošina pašizolāciju, novēro savu veselības stāvokli (divas reizes dienā – no rīta un vakarā – mērot ķermeņa temperatūru) un ievēro šā rīkojuma 4.12.1.3., 4.12.1.4. un 4.12.1.5. apakšpunktā minētās prasības;

4.12.5 Valsts policijai un pašvaldības policijai ir tiesības meklēt personas, kurām ir apstiprināta Covid-19 diagnoze, un šā rīkojuma 4.12.2. apakšpunktā noteiktās personas, kā arī tiesības minētās personas piespiedu kārtā nogādāt karantīnas vietā vai faktiskajā dzīvesvietā;

4.12.6 ekonomikas ministrs, saskaņojot ar veselības ministru, nosaka kritērijus pēc kuriem ārvalstniekiem, kuru ierašanās Latvijā nepieciešama Latvijas komersantu saistību izpildei, netiek piemērota šo noteikumu 4.12.1. apakšpunktā minētā prasība par pašizolāciju (mājas karantīnu) darba pienākumu veikšanas laikā, ja personai nav novērojamas akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes un tiek ievērotas šā rīkojuma 4.12.1.2., 4.12.1.3. un 4.12.1.4. apakšpunktā minētās prasības;

4.13. atļaut valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs, kuras sniedz stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā nodarbinātajiem, Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra, Valsts ieņēmumu dienesta, Nacionālā veselības dienesta, Aizsardzības ministrijas resora, Izglītības un zinātnes ministrijas resora, Iekšlietu ministrijas resora un Ārlietu ministrijas ierēdņiem un darbiniekiem noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā un Ārstniecības likuma 53.1 panta otrajā daļā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā. Uz šajā punktā minētajiem gadījumiem nav attiecināmi Darba likuma 136. panta ceturtās daļas noteikumi. Veselības ministrijai, Finanšu ministrijai, Aizsardzības ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Iekšlietu ministrijai un Ārlietu ministrijai virsstundu darba apmaksai nepieciešamos papildu finanšu līdzekļus pieprasīt no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem";

4.13.1 izdevumus, kas saistīti ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm virsstundu darbu, segt no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" atbilstoši faktiskajam virsstundu apjomam, kas izveidojies četru mēnešu periodā un saistīts ar ārkārtas pasākumu veikšanu. Iekšlietu ministrijai sagatavot un iekšlietu ministram noteiktajā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā attiecīgu rīkojuma projektu par finansējuma piešķiršanu Iekšlietu ministrijai (attiecīgajām tās sistēmas iestādēm) no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem";

4.13.2 atļaut pašvaldības policijas, bāriņtiesas un pašvaldības sociālo dienestu darbiniekiem, kā arī to sociālo pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem, kuri nodrošina izmitināšanu, aprūpi un uzraudzību, noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet kopā ar normālo darba laiku nepārsniedz 60 darba stundas nedēļā;

4.13.3 pašvaldību atbalstam, kas tiek sniegts atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 8. decembra noteikumiem Nr. 709 "Noteikumi par izmaksu noteikšanas metodiku un kārtību, kādā pašvaldība atbilstoši tās noteiktajām vidējām izmaksām sedz pirmsskolas izglītības programmas izmaksas privātai izglītības iestādei", līdz ārkārtējās situācijas beigām nepiemēro minēto noteikumu 9. punktā noteikto ierobežojumu bērna prombūtnei veselības stāvokļa vai citu attaisnojošu iemeslu dēļ;

4.13.4 lai nodrošinātu kuģošanas drošību, atļaut ostu un to kontrolēto kapitālsabiedrību darbiniekiem noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā. Uz šajā apakšpunktā minētajiem gadījumiem nav attiecināmi Darba likuma 136. panta ceturtās daļas noteikumi;

4.14. atļaut valsts kapitālsabiedrībām, stacionārajām ārstniecības iestādēm, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, Nacionālajam veselības dienestam, Nodrošinājuma valsts aģentūrai, Valsts policijai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Valsts robežsardzei, Iekšlietu ministrijas Informācijas centram, Ieslodzījuma vietu pārvaldei, Valsts probācijas dienestam, Valsts zemes dienestam, Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, Valsts kancelejai, Slimību profilakses un kontroles centram, Valsts ieņēmumu dienestam, Ārlietu ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijas resoram, Tiesu administrācijai, Saeimas Administrācijai (lai nodrošinātu attālinātu un nepārtrauktu Saeimas darbu, kā arī pamatojoties uz Saeimas Prezidija 2020. gada 2. aprīļa lēmumu "Par aicinājumu papildināt Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumu Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu""), sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuri nodrošina izmitināšanu, aprūpi un uzraudzību, un Aizsardzības ministrijas resoram nepiemērot Publisko iepirkumu likumu iegādēm (precēm un pakalpojumiem), kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma izplatības ierobežošanai, ārstniecībai un attiecīgo pasākumu organizēšanai, kā arī attālinātā mācību procesa nodrošināšanai. Ministrijām veikt papildu finanšu līdzekļu uzskaiti, kas nepieciešami izdevumu segšanai par minētajām iegādēm, un pieprasīt tos no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem";

4.14.1 lai nodrošinātu nepieciešamos risinājumus Covid-19 uzliesmojuma izplatības ierobežošanai, ārstniecībai un attiecīgo pasākumu organizēšanai, atļaut valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, pašvaldību institūcijām un iestādēm iegādāties preces un pakalpojumus, kas nepieciešami pašvaldības iestāžu un sociālo pakalpojumu sniedzēju personālam, sociālo pakalpojumu saņēmējiem un pašvaldības iedzīvotāju izmitināšanai, uzraudzībai, ēdināšanai, higiēnai, drošībai, pārvietošanai, nodrošināšanai ar individuālās aizsardzības un dezinfekcijas līdzekļiem, drēbēm, veļu un citiem priekšmetiem un pakalpojumiem, nepiemērojot Publisko iepirkumu likumu un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu;

4.15. atbildīgajām ministrijām atjaunot valsts materiālās rezerves un organizēt papildu preču iegādi valsts drošības un veselības pasākumu īstenošanai, ja nepieciešams, pārsniedzot valsts materiālo rezervju nomenklatūrā noteiktos apjomus. Ministrijām veikt uzskaiti par minēto iegāžu apmaksai nepieciešamajiem papildus finanšu līdzekļiem un pieprasīt tos no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem";

4.16. ar 2020. gada 17. martu atcelt starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, izņemot pasažieru pārvadājumus ar valsts gaisa kuģiem un militāro transportu, kā arī privātos un biznesa lidojumus (ne vairāk par pieciem pasažieriem). Satiksmes ministram atļaut izdarīt izņēmumus attiecībā uz starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem. Satiksmes ministrs lēmumu pieņem pēc attiecīga pieprasījuma saņemšanas;

4.16.1 Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra sniedz atbalstu komersantiem, kuru darbiniekiem nepieciešams atgriezties Latvijas Republikā, kā arī komersantiem, kuriem saistību izpildei nepieciešams nosūtīt darbiniekus darbam uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm vai ievest ārvalstu darbiniekus Latvijas Republikā. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra apkopo informāciju par starptautiskiem pasažieru pārvadātājiem, kā arī koordinē šā rīkojuma 4.16. apakšpunktā minētā lēmuma pieņemšanai nepieciešamās informācijas iesniegšanu;

4.16.2 komersantam, kura darbinieki pēc darba ārvalstīs ierodas Latvijas Republikā, ir pienākums nogādāt tos līdz viņu dzīvesvietai, neizmantojot sabiedrisko transportu;

4.17. ar 2020. gada 17. martu aizliegt personu un transportlīdzekļu pārvietošanos caur lidostu, ostu, dzelzceļa un autoceļu Eiropas Savienības ārējās robežas robežšķērsošanas vietām, kā arī robežšķērsošanas vietās, kas paredzētas vietējai pierobežas satiksmei, izņemot kravu pārvadājumus. Atļaut ārlietu ministram vai Valsts robežsardzes priekšniekam izdarīt izņēmumus attiecībā uz personu un transportlīdzekļu pārvietošanos. Šī prasība neattiecas uz transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem un pasažieru, kravas vai tehnisko reisu apkalpēm, kas ierodas Latvijas Republikā vai izbrauc no tās, pildot darba pienākumus, kā arī uz šā rīkojuma 4.16. apakšpunktā minētajiem pasažieriem (izņemot pasažierus, kas ielido ar šā rīkojuma 4.16. apakšpunktā minētajiem privātajiem un biznesa reisiem (ne vairāk par pieciem pasažieriem)) un jūrniekiem, lai viņi varētu atgriezties Latvijā vai nokļūt savā darbavietā uz kuģa, kā arī uz ārzemniekiem, kuru ievešanas nepieciešamību Latvijā komersantu saistību izpildei apliecinājusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra;

4.18. atļaut Latvijas Republikas valstspiederīgajiem un ārzemniekiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republika, vienu reizi ieceļot caur šā rīkojuma 4.17. apakšpunktā minētajām robežšķērsošanas vietām, lai atgrieztos pastāvīgajā dzīvesvietā;

4.18.1 ja Latvijas Republikas valstspiederīgajam zudis ceļošanas dokuments, Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments pēc pārvadātāja pieprasījuma sniedz atļauju iekāpšanai tiešajā reisā uz Latviju un par to informē Valsts robežsardzi personas ielaišanai Latvijā šā rīkojuma 4.17. apakšpunktā minētajās robežšķērsošanas vietās;

4.18.2 atļaut Latvijas Republikas valstspiederīgajiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir ārvalstīs, vienu reizi šķērsot Latvijas Republikas valsts robežu, lai atgrieztos savas pastāvīgās dzīvesvietas valstī;

4.18.3 atļaut Eiropas Savienības valstspiederīgajiem, kā arī personām, kuras pastāvīgi dzīvo šajās valstīs, vienu reizi šķērsot Latvijas Republikas teritoriju šā rīkojuma 4.17. apakšpunktā minētajās robežšķērsošanas vietās, lai atgrieztos savā mītnes zemē;

4.19. atļaut ārzemniekiem izceļot no Latvijas Republikas caur šā rīkojuma 4.17. apakšpunktā minētajām robežšķērsošanas vietām;

4.19.1 pirms atgriešanās Latvijas Republikā persona rakstiski apliecina, ka, ierodoties Latvijas Republikā, ievēros īpašus piesardzības pasākumus atbilstoši šā rīkojuma 4.12.1. apakšpunktam, tai skaitā nodrošinās pašizolāciju. Minētajā apliecinājumā persona norāda savu vārdu, uzvārdu, personas kodu, kontakttālruni saziņai un faktiskās dzīvesvietas adresi, kurā persona ir sasniedzama. Ja faktiskās dzīvesvietas adrese atšķiras no pašizolācijas vietas adreses, personai ir pienākums nekavējoties par to paziņot Valsts policijai. Šā rīkojuma 4.12.1 un 4.12.4 apakšpunktā minētās personas, norādot savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un kontakttālruni, rakstiski apliecina, ka, uzturoties Latvijā, ārpus darba laika nodrošinās pašizolāciju, novēros savu veselības stāvokli (divas reizes dienā – no rīta un vakarā – mērot ķermeņa temperatūru) un ievēros šā rīkojuma 4.12.1.3., 4.12.1.4. un 4.12.1.5. apakšpunktā minētās prasības. Šā rīkojuma 4.12.4 1. apakšpunktā minētās personas apliecinājumu sniedz reizi septiņās dienās, kā arī, šķērsojot valsts robežu, uzrāda minēto apliecinājumu pēc kompetento iestāžu pieprasījuma. Attiecīgais pārvadātājs ir atbildīgs par aizpildīta personas apliecinājuma nodošanu Valsts robežsardzei;

4.19.2 ņemot vērā, ka šā rīkojuma 4.12.1. apakšpunktā minēto prasību izpildes kontroli nodrošina Valsts policija, Valsts robežsardze aizpildītos apliecinājumus nodod Valsts policijai;

4.19.3 atļaut Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un Eiropas Savienības dalībvalstu bruņoto spēku militārpersonām, bruņotajos spēkos nodarbinātajām civilpersonām, šo militārpersonu vai civilpersonu apgādājamiem un citām ar bruņotajiem spēkiem saistītām personām, kuras starptautiskās sadarbības ietvaros uzturas Latvijas Republikā, ieceļot Latvijas Republikā un izceļot no Latvijas Republikas caur šā rīkojuma 4.17. apakšpunktā minētajām robežšķērsošanas vietām;

4.20. atļaut ārvalstu diplomātiem, kas strādā Latvijā, kā arī personām, kas ierodas Latvijā humānu apsvērumu dēļ un valsts interešu nodrošināšanai, ieceļot Latvijas Republikā un izceļot no Latvijas Republikas caur šā rīkojuma 4.17. apakšpunktā minētajām robežšķērsošanas vietām;

4.21. Latvijas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām ārvalstīs neizsniegt īstermiņa un ilgtermiņa vīzas ieceļošanai Latvijā, kamēr pastāv ārkārtējā situācija, izņemot vīzas šā rīkojuma 4.17. apakšpunktā minētajām personām (ārzemniekiem, kuru nepieciešamību Latvijā komersantu saistību izpildei apliecinājusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra) un šā rīkojuma 4.20. apakšpunktā minētajām personām;

4.21.1 ārlietu ministrs, ņemot vērā situāciju konkrētajā ārvalstī, var lemt par diplomātu un diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņu un darbinieku pārcelšanu uz laiku no viņu dienesta vietas ārvalstī uz Latviju, nesaglabājot Ministru kabineta 2010. gada 29. jūnija noteikumos Nr. 602 paredzēto algas pabalstu, pabalstu par laulātā uzturēšanos ārvalstī, pabalstu par bērna uzturēšanos ārvalstī un pabalstu dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai. Aprēķinot attiecīgo personu prombūtni 2020. gadā saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 29. jūnija noteikumu Nr. 602 12. punktu, ārkārtējās situācijas laikposms netiek ņemts vērā;

4.22. Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar tirdzniecības jomas pārstāvjiem sagatavot un ekonomikas ministram apstiprināt pasākumus sociālās distancēšanās nodrošināšanai tirdzniecības vietās;

4.22.1 Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Zemkopības ministriju, Veselības ministriju un ēdināšanas jomas pārstāvjiem sagatavot un ekonomikas ministram apstiprināt pasākumus sociālās distancēšanās nodrošināšanai sabiedriskās ēdināšanas vietās;

4.22.2 Veselības ministrijai sadarbībā ar attiecīgās jomas pārstāvjiem sagatavot un veselības ministram apstiprināt pasākumus tetovēšanas, pīrsinga un skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem sociālās distancēšanās nodrošināšanai. Tetovēšanas, pīrsinga un skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem epidemioloģiskās uzraudzības nodrošināšanai saglabāt šādu informāciju par klientu – vārds, uzvārds, tālrunis;

4.22.3 noteikt, ka brīvdienās un svētku dienās visos tirdzniecības centros, nodrošinot sociālās distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumus, darbojas tikai pārtikas veikali, preses tirdzniecības vietas, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), vakcinācijas kabineti, optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, ķīmiskās tīrītavas, higiēnas un saimniecības preču veikali, kā arī būvniecības un dārzkopības preču veikali;

4.22.4 ekonomikas ministram līdz 2020. gada 26. martam noteikt kritērijus tirdzniecības centriem, uz kuriem attiecas šā rīkojuma 4.22.3 apakšpunktā noteiktie darbības ierobežojumi brīvdienās un svētku dienās;

4.22.5 Veselības ministrijai sagatavot un veselības ministram apstiprināt pasākumus rīcībai ar tāda miruša cilvēka ķermeni, kurš ir bijis inficēts ar
Covid-19 vai par kuru ir aizdomas, ka tas ir bijis inficēts ar Covid-19;

4.23. gadījumos, kad netiek ievēroti šajā rīkojumā noteiktie pasākumi vai šā rīkojuma 4.19.1 punktā noteiktajā apliecinājumā tiek norādītas nepatiesas ziņas, piemēro atbilstošu administratīvo vai kriminālo atbildību;

4.24. uzņēmumiem primāri nodrošināt pārtikas, zāļu, medicīnisko ierīču, individuālo aizsardzības līdzekļu, dezinfekcijas līdzekļu, pirmās nepieciešamības preču un to ražošanai nepieciešamo izejvielu piegādi vietējā tirgus vajadzībām. Zāļu, medicīnisko ierīču, individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu piegādes primāri tiek nodrošinātas valsts vajadzībām;

4.24.1 (Svītrots)

4.24.2 Veselības ministrijai (Veselības inspekcijai) pastiprināt dezinfekcijas līdzekļu (biocīdu) tirgus uzraudzību;

4.25. Ministru kabineta sēdes var tik organizētas attālināti vai aptaujas kārtībā, izmantojot videokonferences, konferences zvanu, kā arī izmantojot citus informācijas tehnoloģijas rīkus saskaņā ar Ministru prezidenta noteikto kārtību;

4.26. (Svītrots)

4.27. (Svītrots)

4.28. persona, aizpildot pieteikumu repatriācijas lidojumam, pirms atgriešanās Latvijas Republikā rakstiski apliecina, ka, ierodoties Latvijas Republikā, ievēros īpašus piesardzības pasākumus atbilstoši šā rīkojuma 4.12.1. apakšpunktam, tai skaitā nodrošinot pašizolāciju;

4.29. pilnvarot zemkopības ministru ārkārtējās situācijas laikā pieņemt ar Covid-19 ierobežošanas un seku novēršanas pasākumiem saistītus lēmumus pārtikas aprites, lauksaimniecības, meža nozares un zivsaimniecības jomā;

4.30. noteikt, ka sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Tet" nepiemēro Ministru kabineta 2009. gada 11. augusta noteikumos Nr. 892 "Noteikumi par numerācijas lietošanas tiesību ikgadējo valsts nodevu" noteikto valsts nodevu par publisko telefonu tīklu operatoru pakalpojumu kodu (4 cipari) 8303 nodrošināšanu personu saziņai ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Centrālā laboratorija" ārkārtējās situācijas laikā. Visiem zvaniem uz kodu 8303 no visiem elektronisko sakaru tīkliem piemēro nulles tarifu;

4.30.1 noteikt, ka sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Tet" nepiemēro Ministru kabineta 2009. gada 11. augusta noteikumos Nr. 892 "Noteikumi par numerācijas lietošanas tiesību ikgadējo valsts nodevu" noteikto valsts nodevu par publisko telefonu tīklu operatoru pakalpojumu kodu (4 cipari) 8345, kuru vienotas komunikācijas nodrošināšanai ārkārtējā situācijā izmanto Valsts kanceleja. Visiem zvaniem uz kodu 8345 no visiem elektronisko sakaru tīkliem piemērot nulles tarifu;

4.30. 2 ņemot vērā Covid-19 izplatības ierobežošanai noteiktos pasākumus un lai nodrošinātu oficiālo statistiku par darbaspēku (darbaspēka apsekojums), ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC apsekojums), kā arī interneta lietošanu (IKT apsekojums), valsts akciju sabiedrībai "Ceļu satiksmes drošības direkcija", Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei un Valsts ieņēmumu dienestam ir pienākums pēc Centrālās statistikas pārvaldes pieprasījuma sniegt to rīcībā esošo informāciju par fizisko personu kontakttālruņiem un e-pasta adresēm atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes sagatavotajam fizisko personu apsekojumu izlašu sarakstam;

4.31. kuģa kapteinim, īpašniekam, operatoram vai aģentam pirms kravas kuģa ienākšanas Latvijas ostā iesniegt Slimību profilakses un kontroles centrā jūras sanitāro deklarāciju (Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu 8. pielikums). Deklarāciju iesniegt, izmantojot Starptautisko kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmu (SKLOIS). Personām, kas nav Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas (SKLOIS) lietotāji, deklarāciju iesniegt jebkurā citā Slimību profilakses un kontroles centram pieņemamā veidā;

4.32. lai nodrošinātu likuma "Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību" 16. pantā minēto prasību izpildi, Iekšlietu ministrijai sagatavot un iekšlietu ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā attiecīgu rīkojuma projektu par finansējuma piešķiršanu Iekšlietu ministrijai (attiecīgajām iestādēm) no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" izdevumu segšanai, kas saistīti ar dezinfekcijas līdzekļu izgatavošanu, fasēšanu, iepakošanu un transportēšanu;

4.33. Svītrots)

4.33.1 (Svītrots)

4.34. (Svītrots)

4.35. (Svītrots)

4.36. (Svītrots)

4.37. Satiksmes ministrijai sagatavot un satiksmes ministram apstiprināt pasākumus, lai samazinātu personu skaitu sabiedriskajā transportā un tādējādi nodrošinātu sociālo distancēšanos. Vienlaikus nodrošināt iespēju personām nokļūt darbā;

4.38. saņemot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta paziņojumu par sabiedrības informēšanu ārkārtējās situācijas laikā, mobilo sakaru operators atbilstoši tehniskajām iespējām iespējami ātri nosūta saviem sakaru lietotājiem un abonentiem īsziņu ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sagatavoto informāciju par nepieciešamo rīcību ārkārtējā situācijā. Izpildot minēto uzdevumu, mobilo sakaru operators apstrādā elektronisko sakaru lietotāju un abonentu atrašanās vietas un citus personas datus;

4.39. Ārlietu ministrija sadarbībā ar Veselības ministriju un Ekonomikas ministriju lemj par Eiropas Savienības Komisijas 2020. gada 14. marta Īstenošanas regulā (ES) 2020/402, ar ko uz noteiktu ražojumu eksportu attiecina prasību uzrādīt eksporta atļauju, minēto preču eksporta licenču izsniegšanu;

4.40. vides normatīvajos aktos noteikto sabiedrisko apspriešanu organizēt neklātienes formā (attālināti). Dabas resursu ieguves veicējam, piesārņojošās darbības operatoram, paredzētās darbības ierosinātājam vai plānošanas dokumenta vides pārskata izstrādātājam nepieciešams sagatavot videoprezentāciju par piesārņojošo darbību (tai skaitā tās būtiskām izmaiņām), paredzēto darbību vai plānošanas dokumenta vides pārskatu un ievietot to savā un vietējās pašvaldības tīmekļvietnē. Neklātienes apspriešanas notiek ne mazāk kā piecas darbdienas, kuru laikā ieinteresētās puses var sūtīt jautājumus un saņemt atbildes dabas resursu ieguves veicēja, piesārņojošās darbības operatora, paredzētās darbības ierosinātāja vai plānošanas dokumenta vides pārskata izstrādātāja norādītajā e-pasta adresē;

4.41. noteikt, ka no teritorijas attīstības plānošanas normatīvajiem aktiem izrietošo un līdz 2020. gada 23. martam uzsākto sabiedrisko vai publisko apspriešanu termiņos netiek ieskaitīts laiks, kad valsts teritorijā ir ārkārtējā situācija;

4.42. īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānu izstrādātājiem atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 9. oktobra noteikumiem Nr. 686 "Noteikumi par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāna saturu un izstrādes kārtību" atcelt vai atlikt sabiedriskās apspriešanas sanāksmes klātienē;

4.43. noteikt, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, pieņemot attiecīgu lēmumu, atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 5. panta otrajai daļai un 62. panta sestajai daļai Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.1 pantā noteiktajā kārtībā var nodot Latvijas sabiedrisko mediju veidotos un pārraidītos ziņu un informatīvi analītiskos raidījumus bezatlīdzības lietošanā citiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kā arī lemt par to lietošanas pārtraukšanu, ja elektroniskais plašsaziņas līdzeklis neievēro Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmumu. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome minēto lēmumu var pieņemt arī attiecībā uz satura nodošanu, kas saistīts ar Lieldienu svētkiem;

4.44. (Svītrots)

4.45. attiecībā uz transportlīdzekļu vadītāju darba un atpūtas laiku noteikt, ka:

4.45.1 transportlīdzekļu ikdienas vadīšanas laikposms nedrīkst pārsniegt 11 stundas (esošo deviņu stundu vietā);

4.45.2 transportlīdzekļa iknedēļas vadīšanas laikposms nepārsniedz 60 stundas (esošo 56 stundu vietā);

4.45.3 kopējais uzkrātais transportlīdzekļa vadīšanas laikposms divu secīgu nedēļu laikā nepārsniedz 96 stundas (esošo 90 stundu vietā);

4.45.4 pēc piecarpus transportlīdzekļa vadīšanas stundām (esošo četrarpus stundu vietā) transportlīdzekļa vadītājs ievēro vismaz 45 minūšu pārtraukumu, izņemot gadījumu, ja viņam sākas atpūtas laiks;

4.45.5 45 stundu regulāro iknedēļas atpūtu var saīsināt līdz 24 stundām, neprasot par to kompensāciju;

4.46. noteikt, ka vienreizējos papildu valsts budžeta izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanu un tā seku pārvarēšanu, pamatā nodrošina, palielinot budžeta deficītu, savukārt attīstības projektu līdzfinansēšanai primāri izmanto Eiropas Savienības politiku un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļus;

4.47. aizsardzības ministram lemt par Nacionālo bruņoto spēku atbalsta sniegšanu Valsts robežsardzei un Valsts policijai, kā arī civilās aizsardzības sistēmai, izvērtējot iestādes izteiktā pieprasījuma ietekmi uz Nacionālo bruņoto spēku tiešo uzdevumu izpildi;

4.48. (Svītrots)

4.49. darba devējs ārkārtējās situācijas laikā ir tiesīgs nodarbināt personu bez obligātās veselības pārbaudes veikšanas atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē obligātās veselības pārbaudes veikšanas kārtību, ja ar veselības ministra rīkojumu vai citu ārējo normatīvo aktu ir pārtraukta veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, kas nepieciešama obligātās veselības pārbaudes veikšanai. Izņēmums neattiecas uz pirmreizējo veselības pārbaudi personām, kuras paredzēts nodarbināt darbā īpašos apstākļos atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 219 "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude" 2. pielikumam;

4.50. ja veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana ir atjaunota, tad šā rīkojuma 4.49. apakšpunktā minētās veselības pārbaudes (periodiskās veselības pārbaudes) veikšana nodrošināma ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā, bet pirmreizējā vai ārpuskārtas veselības pārbaude ne vēlāk kā viena mēneša laikā no veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas atjaunošanas brīža;

4.51. šā rīkojuma 4.49. apakšpunktā minētajai nodarbinātajai personai ir pienākums pēc darba devēja pieprasījuma sniegt informāciju darba devējam par savu veselības stāvokli, ciktāl tam ir būtiska nozīme paredzētā darba veikšanā;

4.52. (Svītrots)

4.53. tieslietu ministram nodrošināt skaidrojumu sniegšanu par šajā rīkojumā ietvertajiem ierobežojumiem, kas attiecināmi uz reliģiskajām organizācijām.

4.54. epidemioloģiskās drošības pasākumos iesaistītās institūcijas atbilstoši to darbības uzdevumiem plāno individuālo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu rezerves vismaz trim mēnešiem, kā arī sadarbojas atbilstoši izstrādātajam individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iegādes, piegāžu drošības, uzglabāšanas un izdales algoritmam:

4.54.1 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests uztur institūciju prioritāro vajadzību sarakstu;

4.54.2 Aizsardzības ministrija koordinē ražotāju un tirgotāju iesaisti un, ja nepieciešams, sagatavo mobilizācijas pieprasījumus kritisko izejvielu, produktu un materiāltehnisko līdzekļu piegādēm kritisko pakalpojumu sniedzējiem;

4.54.3 Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem pārņem ar krīzi saistīto individuālo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu rezervju pārvaldīšanu, tai skaitā centralizēti veic iepirkumus atbilstoši institūciju prioritāro vajadzību sarakstā noteiktajam preču apjomam, kā arī nodrošina iegādāto preču uzglabāšanu un norakstīšanu pēc izsniegšanas;

4.54.4 Nacionālie bruņotie spēki nodrošina loģistikas atbalstu iegādāto preču transportēšanai un uzglabāšanai, nogādājot tās katram apgādājamajam atbilstoši institūciju prioritāro vajadzību sarakstā noteiktajam apjomam;

4.54.5 Aizsardzības ministrija noteiktā kārtībā pieprasa finansējuma piešķiršanu Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" institūciju prioritāro un vajadzību sarakstā noteikto preču iegādes un transportēšanas izdevumu segšanai.

4.54.6 atļaut izsniegt individuālos aizsardzības līdzekļus izglītības iestāžu reģistrā reģistrētajām vispārējās un profesionālās izglītības iestādēm, kuras īsteno pamatizglītības un vidējās izglītības programmas, ārstniecības iestādēm, kas nav līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu, pašvaldībām, tai skaitā pašvaldību sociālās aprūpes iestādēm un pašvaldības policijai, kā arī Iekšlietu ministrijas institūcijām. Šādā gadījumā nav jānoskaidro valsts iestāžu un atvasinātu publisku personu vai to iestāžu vajadzības;

4.54.7 ņemot vērā Eiropas Komisijas 2020. gada 13. marta ieteikumā Nr. 2020/403 par atbilstības novērtēšanas un tirgus uzraudzības procedūrām Covid-19 apdraudējuma kontekstā 8. punktu, publisko personu organizētajos iepirkumos atļauts iegādāties individuālos aizsardzības līdzekļus un medicīniskās ierīces (turpmāk – preces), kam nav uzsākta vai pilnībā pabeigta atbilstības novērtēšanas procedūra un kuras nav marķētas ar CE marķējumu, ja tiek izpildīti visi šie nosacījumi:

4.54.7 1. preces ražotas saskaņā ar piemērojamiem Eiropas standartiem vai Pasaules Veselības organizācijas atzītām tehniskām specifikācijām, kas nodrošina atbilstošu drošuma līmeni kā piemērojamie Eiropas standarti;

4.54.7 2. pamatojoties uz saimnieciskās darbības veicēju iesniegtajiem pierādījumiem, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs attiecībā uz individuālajiem aizsardzības līdzekļiem vai Veselības inspekcija attiecībā uz medicīniskajām ierīcēm ir atzinusi šo preču atbilstību;

4.54.7 3. preces tiek iepirktas, lai ierobežotu Covid-19 un novērstu vīrusa tālāku izplatīšanos, un šīs preces nenonāk tirdzniecībā;

4.55. atļaut profesionālās kvalifikācijas pilnveides programmu, zināšanu pilnveides izglītības programmu un darba devēja organizēto apmācību īstenotājiem nodrošināt attālināti Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1 panta pirmajā daļā noteiktajiem speciālistiem speciālo zināšanu apguvi atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 1. aprīļa noteikumiem Nr. 173 "Noteikumi par kārtību, kādā apgūst speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, šo zināšanu saturu un apjomu";

4.56. noteikt, ka saslimšana ar Covid-19 nav uzskatāma par nelaimes gadījumu darbā atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumiem Nr. 950 "Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība", 2016. gada 1. marta noteikumiem Nr. 116 "Kārtība, kādā izmeklē un uzskaita nelaimes gadījumus darbā, kas notikuši ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm" un 2020. gada 21. janvāra noteikumiem Nr. 42 "Kārtība, kādā izmeklē un uzskaita nelaimes gadījumus darbā, kuros cietušas valsts drošības iestāžu amatpersonas un darbinieki" un darba devējam nav jāveic šāda gadījuma izmeklēšana un uzskaite;

4.57. tieslietu ministram noteikt atvieglojumus pašvaldību saistošo noteikumu publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

4.58. noteikt, ka institūcija (tai skaitā kapitālsabiedrība), kas veikusi iepirkumu saskaņā ar šā rīkojuma 4.14. vai 4.14.1 apakšpunktu, savā pircēja profilā, kas atrodas valsts elektroniskās informācijas sistēmas tīmekļvietnē un paredzēts piedāvājumu un pieteikumu saņemšanai, ievieto informāciju par noslēgtajiem līgumiem, norādot vismaz piegādātāja nosaukumu, reģistrācijas numuru un iepirkuma priekšmetu, līguma noslēgšanas datumu un kopējo summu, pievienojot līgumu, to grozījumu (ja tādi ir bijuši) un attiecīgo preču sertifikātu datnes. Pircēja profila informācija tiek pārpublicēta Latvijas atvērto datu portālā data.gov.lv, kā arī Valsts kancelejas uzturētajā tīmekļvietnē covid19 oficiālā valsts mājaslapa | covid19... Informācija par kārtējo nedēļu publicējama līdz nākamās nedēļas trešdienai, bet par laikposmu no 2020. gada 12. marta līdz 6. maijam – līdz 2020. gada 6. maijam;

4.59. noteikt, ka institūcija, kas nodevusi publiskas personas mantu bez atlīdzības lietošanā vai īpašumā citai personai, savā tīmekļvietnē, bet, ja tādas nav, – attiecīgās ministrijas vai pašvaldības tīmekļvietnē ievieto informāciju par šādu mantas nodošanu, norādot vismaz nodotās mantas aprakstu, apjomu, saņēmēju un bilances vērtību. Informācija par kārtējo nedēļu publicējama līdz nākamās nedēļas trešdienai, bet par laikposmu no 2020. gada 12. marta līdz 14. aprīlim – līdz 2020. gada 24. aprīlim;

4.60. Valsts robežsardze apkopo, sagatavo un atbilstošā kārtībā saskaņo ar valsts aģentūru "Civilās aviācijas aģentūra" un valsts akciju sabiedrību "Latvijas gaisa satiksme" nepieciešamos īslaicīgos gaisa telpas zonas ierobežojumus saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu un personu datu aizsardzību. Informāciju par saskaņotajiem īslaicīgajiem gaisa telpas zonas ierobežojumiem Valsts robežsardze noteiktā kārtībā nodod valsts akciju sabiedrībai "Latvijas gaisa satiksme" publicēšanai/paziņošanai (NOTAM);

4.61. zvērināts notārs, Notariāta likuma 154. panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā informējot tieslietu ministru par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar zvērinātu notāra palīgu, norāda, vai darba tiesiskās attiecības izbeigtas Covid-19 ārkārtējās situācijas dēļ. Zvērināta notāra palīgs ir atbrīvots no zvērināta notāra palīga eksāmena kārtošanas, ja darba tiesiskās attiecības ar zvērinātu notāru izbeigtas Covid-19 ārkārtējās situācijas dēļ un jaunas darba tiesiskās attiecības ar zvērinātu notāru uzsāktas ne vēlāk kā vienu gadu pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas.

4.62. lai nodrošinātu ārstniecības personu pieejamību, ārstniecības iestāžu darbību un valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību:

4.62.1. Nacionālajam veselības dienestam par ārkārtējās situācijas laikā ārstniecības iestādes nesniegtajiem valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem – plānveida stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, sekundārajiem ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, ambulatorajiem laboratoriskajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un zobārstniecības pakalpojumiem, par kuru sniegšanu un apmaksu ir noslēgti līgumi ar Nacionālo veselības dienestu, bet pakalpojuma sniegšanai ir noteikti ierobežojumi vai tā sniegšana ir apgrūtināta, – izmaksāt kompensācijas maksājumu gatavības režīma nodrošināšanai – pakalpojuma tarifa darba samaksas (D), valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (S), pieskaitāmo un netiešo ražošanas izmaksu (U) un administratīvo izdevumu (A) elementu kopējo summu par ārstniecības iestādes nesniegtajiem valsts apmaksātajiem pakalpojumiem ārkārtējās situācijas laikā;

4.62.1 lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteiktās obligātās periodiskās veselības pārbaudes un plānotās atkārtotās veselības pārbaudes (turpmāk – veselības pārbaude) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, veikt šādus pasākumus:

4.62.1 1. Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centram ārkārtējās situācijas laikā vienu reizi mēnesī veikt kompensācijas maksājumu valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Iekšlietu ministrijas poliklīnika" (turpmāk – poliklīnika) par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm neveiktajām veselības pārbaudēm, lai nodrošinātu Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas (turpmāk – ekspertīzes komisija) gatavības režīmu;

4.62.1 2. kompensācijas maksājums gatavības režīma nodrošināšanai tiek maksāts, ja ekspertīzes komisijas faktiski sniegtais pakalpojumu apjoms ārkārtējās situācijas laikā ir mazāks par attiecīgajam periodam plānoto apjomu;

4.62.1 3. poliklīnika ir tiesīga no gatavības režīma nodrošināšanai paredzētā kompensācijas maksājuma segt izdevumus, kas saistīti ar darba samaksu un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām ekspertīzes komisijā nodarbinātajiem, kā arī ar poliklīnikas darbības nodrošināšanu saistīto izdevumu (preces un pakalpojumi, administratīvās izmaksas) attiecināmo daļu;

4.62.1 4. Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centram noslēgt ar poliklīniku vienošanos par gatavības režīma nodrošināšanai paredzētā kompensācijas maksājuma apmēru un nosacījumiem;

4.62.2. kompensācijas maksājums gatavības režīma nodrošināšanai ārstniecības iestādei tiek maksāts, ja ārstniecības iestādes faktiski sniegtais pakalpojumu apjoms ārkārtējās situācijas laikā (kopā ar iepriekšējos periodos sniegto neapmaksāto pakalpojumu apjomu) ir mazāks par apjomu, kas attiecīgajam periodam tika paredzēts ar Nacionālo veselības dienestu noslēgtajā līgumā. Kompensācijas maksājums gatavības režīma nodrošināšanai neparedz pacientu līdzmaksājuma kompensēšanu;

4.62.3. ārstniecības iestāde no kompensācijas maksājuma gatavības režīma nodrošināšanai ir tiesīga segt tikai tos izdevumus, kas saistīti ar darba samaksu, valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, pieskaitāmajām un netiešajām ražošanas izmaksām un administratīvajām izmaksām;

4.63. atļaut Aizsardzības ministrijai, nepiemērojot mantas atsavināšanas procedūru – pārdošana izsolē, par iegādes cenu atsavināt iegādātos individuālos aizsarglīdzekļus un dezinfekcijas līdzekļus sabiedroto valstu bruņotajiem spēkiem Covid-19 uzliesmojuma izplatības ierobežošanai un seku apkarošanai;

4.64. Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs veic individuālo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu centralizētu iepirkumu atbalsta sniegšanai Itālijas Republikai, Spānijas Karalistei un Sanmarīno Republikai Covid-19 uzliesmojuma izplatības ierobežošanai un seku apkarošanai, nepārsniedzot 100 000 euro apmēru, un nodrošina iegādāto preču uzglabāšanu un norakstīšanu pēc to izsniegšanas.

4.65. epidemioloģiskās drošības pasākumus attiecībā uz ārvalstu bruņoto spēku vienībām, kuras starptautiskās sadarbības ietvaros uzturas Latvijas Republikā, šķērso Latvijas Republikas valsts robežu, lai uzturētos tās teritorijā, kā arī šķērso Latvijas Republikas valsts robežu tranzītā, nosaka aizsardzības ministrs pēc saskaņošanas ar veselības ministru.

5. Pasākumus finansēt no institūcijām iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2020. gadam", kā arī pēc institūciju motivēta pieprasījuma no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Šādos gadījumos lēmumu par finansējuma piešķiršanu pieņem Ministru kabinets.

6. Noteikt, ka likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 3. panta otrajā daļā noteiktā valsts institūcija ir attiecīgās nozaru ministrijas, kuras apkopo un iesniedz Finanšu ministrijā personu prasījumus pret valsti par nodarīto kaitējumu.

7. Valsts kancelejai saskaņā ar likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 9. panta trešo daļu paziņot Saeimas Prezidijam par Ministru kabineta pieņemto lēmumu un atbilstoši minētā likuma ceturtajai daļai informēt sabiedriskos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus par pieņemto lēmumu.

8. Šajā rīkojumā minētos lēmumus, ja tie skar individuāli nenoteiktu adresātu loku, paziņot publiski Paziņošanas likuma 11. pantā paredzētajā kārtībā. Šis nosacījums neattiecas uz šā rīkojuma 4.9. apakšpunktā minētajiem lēmumiem.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Veselības ministre I. Viņķele