Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121), Fid:2, Did:0, useCase: 0


Septiņi labi padomi, kā ēst veselīgi, strādājot no mājām

Redakcija
Redakcija

Pēdējo mēnešu laikā Covid-19 radīto ierobežojumu dēļ no mājām ilgāku vai īsāku laiku strādājuši 41% Latvijas iedzīvotāju, liecina “Narvesen” veiktā aptauja*. Darbs no mājām maina arī ēšanas paradumus, jo strikti noteikta pusdienlaika un ierobežota darbavietas kafejnīcas piedāvājuma vietā stājas brīvi pieejams ledusskapis. Lai gan vairums mājās strādājošo gatavo paši, 40% aptaujāto atzinuši, ka maltītes pagatavošanu labprāt uztic kādam citam. Katrs piektais Latvijas iedzīvotājs gatavo ēdienu iegādājas dažādās tirdzniecības vietās vai izmanto ēdienu piegādes pakalpojumus, un tikpat daudzi gaida, kamēr maltīti pagatavos kāds ģimenes loceklis.

“Strādājot mājās, ir viegli krist dažādu našķu un pārāk lielu porciju kārdinājumā. Vairumam strādājošo pēdējā pusgada laikā nācies apgūt jaunu darba režīmu, ierasto biroju nomainot pret darbu no mājām. Tas būtiski maina ne tikai vidi mums apkārt, bet mudina ieviest arī jaunus ēšanas paradumus un pašdisciplīnu. Strādājot mājās, ir vērts izkopt vērtīgus paradumus, lai ēstu veselīgi un nepieņemtos svarā,” iesaka Edīte Vimba, SIA “Narvesen Baltija” Produktu grupas vadītāja.

Neaizmirstiet par brokastīm. Ne viens vien izbauda priekšrocību, ko sniedz mājas birojs, – gulēt krietni ilgāk nekā parastā darbadienā, kad jādodas uz biroju. Taču nereti režīmā “gulta–dators” aizmirstas par brokastīm. Īsti pareizi tas nav – brokastis ir svarīga dienas daļa, kas dod enerģiju visai dienai. Svaigi spiesta apelsīnu sula vai veselīgs graudu batoniņš ir laba alternatīva tiem, kuri nevēlas ieturēt prāvāku maltīti no rīta.

Nestrādājiet virtuvē. Ja vien tas iespējams, centieties iekārtot savu darba vietu zonā, kas neatrodas virtuvē. Ja ledusskapis pastāvīgi atrodas jūsu redzeslaukā, kārdinājums ik pa brīdim pārbaudīt tā saturu var izrādīties nepārvarams. Uz virtuvi būtu jādodas tikai tad, kad plānojat ieturēt kādu no dienas galvenajām ēdienreizēm vai pienācis laiks veselīgai uzkodai. Turklāt, lai nesagrēkotu ar ledusskapī noglabātajiem našķiem, veselīgas uzkodas ieteicams sagatavot jau iepriekš – šim nolūkam lieliski noderēs gabaliņos sagriezti augļi vai dārzeņi, rieksti un žāvēti augļi.

Plānojiet ēdienreizes un uzkodas. Ēdienreizes ir tieši tāda pati dienaskārtības daļa kā celšanās no rīta noteiktā laikā, došanās uz darbu vai mācībām, treniņa vai interešu izglītības apmeklējums utt. Tāpēc nolemiet, cikos ēdīsiet brokastis, pusdienas un vakariņas un kad ieturēsiet veselīgu uzkodu, un turieties pie šī plāna. Atrodoties darbavietā, jūs taču arī ievērojat noteiktu pusdienlaiku – tādu pašu principu ievērojiet mājās.

Ēdiet, kad gribas ēst, nevis jāpaņem pauze. Pauze darbā ir vajadzīga, lai izkustētos, atpūtinātu acis, ieelpotu svaigu gaisu. Taču tas nebūt nenozīmē, ka ir jāēd. Labāk izstaipieties un iedzeriet ūdeni vai izejiet nelielā pastaigā. Ja esat starp tiem 40%, kas paši nemīl gatavot, iespējams pauzi var apvienot ar īsu gājienu pēc jau gatavas maltītes.

Atpazīstiet izsalkumu. Lai nepārēstos milzīgā bada lēkmē, ir laikus jāatpazīst izsalkuma simptomi. Par izsalkumu var signalizēt nogurums, aizkaitināmība, koncentrēšanās zudums – iespējams, nevis diena ir slikta, bet jums vienkārši gribas ēst. Ja izsalkumu nejūtat, plānojiet maltītes savā kalendārā un uzlieciet atgādinājumu, lai neaizmirstu paēst un neiedzīvotos bada sajūtā.

Neēdiet pie darba galda. Strādājot no mājām, ir viegli krist kārdinājumā un apvienot maltīti ar e-pastu lasīšanu vai kāda steidzama uzdevuma veikšanu. Pirmkārt, šādi var nemanot pārēsties, jo vairāku lietu darīšana vienlaikus novērš uzmanību un neļauj smadzenēm laikus reaģēt uz apēstā ēdiena daudzumu. Otrkārt, cietīs arī darba produktivitāte – ja ne tajā brīdī, tad vēlāk gan, ja nebūsiet pienācīgi atpūtušies. Arī mājas birojā ir jāievēro darbalaiks, kurā ietilpst pusdienu pārtraukums. Turklāt, jo vairāk izbaudīsiet ēdiena garšu, jo lielāka iespēja, ka laikus gūsiet sāta sajūtu un nenāksies doties uz virtuvi pēc papildporcijas (kas atkal veicinātu pārēšanos) vai uzkodām.

Ēdiet veselīgu ēdienu. Lai gan uzkodas palīdz sagaidīt galveno maltīti, tas nav pilnvērtīgs ēdiens, un pat ar veselīgām uzkodām nebūs gana, lai nodrošinātu enerģiju visai dienai. Tāpēc galvenajās ēdienreizēs jāiekļauj sabalansēts, uzturvielām bagāts ēdiens, kas satur olbaltumvielas, labos taukus, šķiedrvielas un dažādus vitamīnus. Neaizmirstiet par augļiem un dārzeņiem un veselīgiem salātiem!

“Atsaucoties uz pieprasījumu, kas vērojams pēdējos mēnešos, lielai daļai pilsētnieku pārceļoties uz tā sauktajiem “mājas birojiem”, sortimentā esam ieviesuši arī pamatīgākas maltītes – tradicionālo austrumu ēdienu wok, sātīgas zupas un vairākos veikalos Rīgā – arī burgerus,” stāsta E. Vimba, kas ikdienas darbā seko līdzi pilsētnieku dzīvesstila paradumu maiņai un izstrādā gatavo ēdienu receptes gan steidzīgajiem, gan tiem, kuri maltītes bauda ieplānotā un nesteidzīgā pusdienu pauzē. Tāpat kopš pavasara dažādas maltītes no “Narvesen” iespējams pasūtīt arī uz mājām, izmantojot “Bolt Food”. Pēc veiktajām piegādēm redzams, ka īpaši iecienīti produkti klientu vidū ir salāti un svaigi spiestās sulas.

Aptauja veikt sadarbībā ar Norstat 2020. gada oktobrī, aptaujājot 724 Latvijas iedzīvotājus 18–74 gadu vecumā.