Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121), Fid:70, Did:0, useCase: 0


7 veidi kā pārstāt būt nelaimīgam

Redakcija
Redakcija

Laimīga dzīve – tā ir idille, kurai raksturīgas trīs dažādas dimensijas: materiālā, personības un emocionālā. Citiem vārdiem sakot, to varētu raksturot šādi: lai cilvēks būtu laimīgs, viņam ir jāmāk sasniegt savi mērķi, saglabājot labas attiecības ar apkārtējiem, abu reputāciju un neziedojot savu iekšējo harmoniju. Cilvēki jau sen ir pārliecinājušies, ka iegūt laimi nav nemaz tik viegli. Viena no Aristoteļa gudrībām māca: “ Gudrais netiecas pēc labumiem, viņš tiecas izbēgt no ciešanām.” Savukārt franču rakstnieks Žuls Renards (Jules Renard) rakstīja savā “Dienasgrāmatā”, ka “laime ir tad, kad nelaime klusē.” Kas tad būtu jādara, lai nejustos nelaimīgs? Lūk daži ieteikumi, kuri sevī ietver veselu programmu praktisku darbību

Izlemiet, kas jums padodas vislabāk

Viss nemaz nav tik vienkārši kā šķiet. Kā savulaik rakstīja izcilais franču filozofs Alens (Alain): “Vajag gribēt būt laimīgam un censties visiem spēkiem kļūt par laimīgu cilvēku. Ja cilvēks ieņem tādu kā novērotāja pozīciju un gaida, kad plaši atvērtajās durvīs kādu dienu parādīsies laime, tad var sanākt gluži pretējs efekts, Ja mēs neko nedarām, tad arī nekas nenotiek, līdz ar to pamazām nonākam grūtībās un nabadzībā, kas nekādi nav savienojamas ar laimes sajūtu. Tāpēc, lai justos laimīgs, jāstrādā, jātiecas pēc garīgas attīstības, kas pamazām sekmēs arī labklājību.

Šeit gan jāpiebilst, ka laime ir vairāk vai mazāk abstrakts jēdziens, kas nav ne izmērāma, ne nosverama. Viens jūtas laimīgs, saņemot mazumiņu, bet citam nepietiek pat ar kaudzi naudas, lai gūtu apmierinājumu. Ir daudz faktoru, kas ietekmē ceļu uz laimes sajūtu, piemēram, bailes, naids un bēdas. Lai gan šie trīs psiholoģiskie stāvokļi palielina izdzīvošanas iespēju, tomēr tie būtiski samazina tieksmi būt laimīgam. Tāpēc, lai arī daba mums devusi spēju izdzīvot, tomēr par dzīves kvalitāti mums jārūpējas pašiem.

Neatstājiet pārāk daudz vietas savā dzīvē nelaimīgām sajūtām!

Tā kā negatīvās emocijas rodas tikai laiku pa laikam, ilgst neilgu brīdi un ne pārāk stipri izjauc mūsu ikdienas dzīvi, varētu sagaidīt, ka tās pāries pašas no sevis. Tomēr riskēt nav vērts. Ļaujot vaļu negatīvām emocijām, mēs tās tikai padziļinām. Agrāk cilvēki ticēja sava veida katarsei: piemēram, ja kādam pažēlotos, tad savas ciešanas varētu atvieglot.
Patiesībā ir tieši pretēji: pastāvīgas žēlabas cilvēku padara par dzīves apstākļu upuri. Tāpat ir ar nokļūšanu nelaimē: jo vairāk mēs tai padodamies, jo nelaimīgāki kļūstam, līdz pamazām pasauli sākam uztvert negatīvi.
Tāpēc, lai tā nenotiktu, ar nelaimi un negatīvām emocijām jācīnās, domājot labas domas.

Rūpējieties par sevi. It īpaši brīžos, kad viss notiek ne tā, kā jūs vēlētos

Diemžēl reālajā dzīvē tūkstošiem cilvēku atraida laimi paši ar savu aplamo uzvedību. Tā vietā, lai grūtos brīžos saņemtu spēkus un cīnītos, bailēs un depresijas iespaidā viņi rīkojas tieši pretēji: pārstāj tikties ar draugiem, pamet novārtā savus hobijus utt, kā rezultātā atgriezties pie normālas dzīves kļūst arvien grūtāk
Saprotams, ka pievērsties iemīļotajām nodarbēm brīžos, kad ir ļoti slikti, nav vēlēšanās. Un tomēr tas jādara. Kaut arī acumirklī nesajutīsiet lielus laimes uzplūdus, tomēr vismaz neļausiet izplesties plašumā un iesakņoties sevī negatīvismam.

Centieties izbēgt no perfekcionisma un netiekties pēc laimes "par katru cenu"

Gustavs Flobērs pārdomās par laimi reiz rakstīja: “Vai esi kādreiz domājis par to, cik daudz asaru ir lijis šī šausmīgā vārda dēļ? Bez tā mums būtu vieglāk dzīvot un mierīgāk gulēt.”

Tas gan nav jāsaprot burtiski, tomēr mudina aizdomāties. Laimes meklējumiem nav jākļūst par uzbāzīgu domu, tāpat kā nevienam nav pienākums būt laimīgam "par katru cenu". Vēl jo vairāk tāpēc, ka nelaimīguma sajūta, kas ik pa brīdim ir katra cilvēka neatņemams psiholoģisks stāvoklis, Starp citu, sajūta būt nelaimīgam, kura ir cilvēces eksistences neatņemama sastāvdaļa, reizēm var būt itin noderīga, liekot aizdomāties par to, vai pareizi dzīvojam, kā arī liekot paskatīties acīs ne visai tīkamām dzīves patiesībām. Diemžēl, mēs nevaram pilnībā izvairīties no nelaimēm, tomēr varam pārstāt baidīties no tām, katru reizi gūstot jaunu mācību.

Izbaudiet laimes mirkļus

Pats labākais un arī pats patīkamākais ierocis cīņā ar nelaimēm- gūt pēc iespējas vairāk baudas no tiem laimīgajiem mirkļiem, kurus mums dāvā liktenis. Pie kam cenšoties šīs sajūtas padarīt vēl spēcīgākas, dziļākas un spilgtākas. Mūsdienu franču filozofs Andrē Komte – Sponville (Andre Comte – Sponville) raksta: “cik neticami grūti būt laimīgam, kad tev viss ir labi. Un tomēr negaidīsim to brīdi, kad dzīves pavērsieni atgādinās par tās skaistumu un piespiedīs nožēlot, ka nepamanījām to, kad viss bija labi"
Un šeit mēs nonākam pie senākā un gudrākā filozofu ieteikuma: “ tver brīdi (carpe diem), priecājies par to, kas tev ir šodien.”

Domājiet par ikdienas rūpēm ,taču neieciklējieties uz tām

Nervozu cilvēku psihes pētījumi liecina par to, ka viņi nepārtraukti domā par nepatikšanām, lai gan tas nepalīdz rast izeju no situācijas. Uztraukuma sajūta ir radīta, lai piesaistītu mūsu uzmanību problēmai, nevis tāpēc lai padziļinātu to vai veidotu negatīvu pasaules uztveri. Lūk ,kāpēc viens no psihoterapijas, īpaši kognitīvās, uzdevumiem ir iemācīt cilvēkiem pieņemt savas nelaimes kā problēmas, kas jārisina, nevis kā nelabojamu likteņa sūtību.

Nekultivējiet sevī naidīgas emocijas

Daudzas nelaimes mūsu dzīvē notiek tikai tāpēc, ka mēs atvēlam pārāk daudz vietas tā saucamajām naidīgajām emocijām. Nereti tās ir ļoti spēcīgas un tendētas uz noteiktiem cilvēkiem (naids, rūgtums, greizsirdība utml.). Visbiežāk šādas emocijas rodas tāpēc, ka, pirmām kārtām, mēs mēģinām pierādīt savu taisnību, nevis saprast citu cilvēku intereses.
Citos gadījumos negatīvās emocijas izskaidrojamas ar satraukumu, kuru mēs izjūtam pret cilvēka nepilnībām. Tās mums liek palūkoties uz pasauli un tās iemītniekiem ar piekasību vai ciniski: “Nu ja viņa sevi uzskata par skaistu…” Labvēlības trūkums bieži vien liecina par to, ka cilvēkam ir slikti un tas vienmēr ir nelaimīgas sajūtas avots.

Tas ir interesanti!

Restartē dzīvi kopā ar Apgādā Zvaigzne ABC izdoto grāmatu "Izabellas ceļš uz paradīzi"!
Noskaidro, kur un kā gribi dzīvot, kas tev ir svarīgi un kas nav, ko tu vari saprast un ko nevari.
Uzzini, kad kaut kas ir jādara un kad nekādā gadījumā nevajag neko darīt, bet vienkārši būt.
Izlem, no kuriem uzskatiem atteiksies un kurus labprāt paturēsi.

Dari to kopā ar Izabellu Losadu!

Izabella grib būt laimīga katru dienu. Taču ceļš uz šo mērķi izrādās pagalam grambains. Iekritusi kārtējā bedrē, Izabella nolemj restartēt savu dzīvi, turklāt nostabilizēt to uz pieciem elementiem – metāla, uguns, koka, ūdens un zemes.

Izabella apņēmīgi izmēģina visu, sākot ar fen šui konsultācijām, staigāšanu pa kvēlojošām oglēm, desmit dienu klusēšanas retrītu un beidzot ar došanos uz Amazones džungļiem, lai satiktu īstu šamani un piedalītos apziņu izmainošā rituālā.

Meklējumi aizved Izabellu pie sevis pašas. Jā, tas nav ne oriģināli, ne revolucionāri, taču – viss ir personiski izdzīvots. Un jā – šis restarts nemaina dzīvi, bet dzīves uztveri gan.

Izabella Losada (Isabel Losada) ir aktrise, TV producente un diktore, lektore, komiķe un autore. Viņas grāmatas ir tulkotas vairāk nekā 20 valodās.