Iekšējais skaistums- cilvēka svarīgākā īpašība
Jebkura mūsu rīcība, ko veicam savā dzīvē, galvenokārt izriet ne jau no tā, kā izskatāmies ārēji, bet gan iekšējo motīvu vadīta. Jo viss, ko mēs darām, ikkatrs mūsu lēmums un darbība lielākoties tiek diktēta, izejot no mūsu morālajām īpašībām un tā, ko uzskatām par dzīves vērtībām. Jeb, citiem vārdiem sakot, mūsu rīcība liecina par mūsu iekšējo skaistumu, kas patiesībā ir katra cilvēka svarīgākā īpašība.
Bet vai esat kādreiz aizdomājušies par to, kas mudina jūs attiecīgā situācijā rīkoties tieši tā un nevis citādi?
Vai mūsu dvēseles ir pietiekami skaistas, lai palīdzētu tiem, kam šāda palīdzība ir nepieciešama?
Vai jūtat līdzi cilvēkiem, kad redzat viņu sāpes un ciešanas? Ne jau tāpēc, ka tā vajag vai ir gudrāk, bet gan tāpēc, ka tā liek jūsu iekšējā būtība? Jo tikai īsta un patiesa līdzjūtība pret apkārtējiem ir mūsu iekšējā skaistuma īstenie rādītāji.
Vai pietiek ar ārējo skaistumu, lai patiktu cilvēkiem un viņi tiektos pēc jūsu sabiedrības?
Atbilde ir viennozīmīga- nē! Protams, ja cilvēks ir labi ģērbts un simpātisks no skata, pirmajā brīdī viņš piesaistīs apkārtējo uzmanību, taču ilgstoši viņa tuvumā atrasties neviens nevēlēsies. Ja cilvēkam nav iekšējā skaistuma, tad pat pirmais spilgtais iespaids nevarēs aizpildīt to tukšumu, ko rada dvēseles skaistuma trūkums, un vilšanās šādā cilvēkā pienāks agri vai vēlu.
Īpašs dvēseles starojums ir jātrenē
Ja vēlamies, lai mūsu personība izstarotu īpašu dvēseles skaistumu, mums pastāvīgi jāstrādā ar sevi. Jāattīsta pozitīvas īpašības, tādas kā godīgums, labestība, cieņa, līdzjūtība, gatavība palīdzēt utml. Savukārt no tādām īpašībām kā skopums, naids, skaudība, negodīgums, pārlieku patmīlība, jāmēģina atbrīvoties.
Pati lielākā dzīves vērtība ir ne jau tas, kas tev pieder, bet tas, kas tu esi
Iekšējā skaistuma audzēšana sevī ir ilgstošs un smalks darbs, kā arī viens no svarīgākajiem pakāpieniem personības pilnīgošanas procesā. Pozitīvu īpašību attīstība sevī sniedz cilvēkam vairāk apmierinātības un laimes sajūtas nekā fiziski taustāmu vērtību iegūšana. Rezultātā dvēselē iemājo miers.
Protams, mēs nespēsim kļūt garīgi apgaroti par 100%, tomēr strādājot ar sevi un tādējādi rādot piemēru citiem, mēs varēsim šo pasauli padarīt kaut nedaudz labāku. Jo cilvēka iekšējais dvēseles skaistums spēj darīt brīnumus!
Ieskaties! noderīgi!
Šajā Apgādā Zvaigzne ABC izdotajā grāmatā "Dievs – mans Draugs" Igors Kudrjavcevs aicina atgriezties pie Dieva un sākt strādāt ar sevi, tad Brīnums neizpaliks. Dievišķā enerģija ir visiem pieejama – mums tā tikai jāapzinās.
Dažkārt cilvēki domā, ka atliek tikai uzzināt kādu slepenu paņēmienu, nevienam nezināmus burvju vārdus vai lūgšanu, un izdosies iegūt mieru, prieku un veselību. Taču grāmatas “Dievs – mans Draugs” autors ir pārliecināts – vispirms jāattīra dvēsele. Smeļot gudrību gadsimtiem senajā kristīgajā tradīcijā, Igors Kudrjavcevs atgādina – dzīvojot vienīgi materiālajā pasaulē, mēs sevi pazaudējam. Ir laiks atgriezties pie Dieva un sākt regulāri un sistemātiski strādāt ar sevi, lai mūsos nepaliktu nekas tāds, kas nav dievišķs un mūsu cilvēciskā lieluma un cieņas vērts.
“Dosimies ceļā uz savu sirdi, lai ieraudzītu Dieva gaismu! Ieiedams sirdī, cilvēks atgriežas savās īstajās mājās, pie sava īstenā, dievišķā ES. Pie mīlestības, miera, prieka. Pie spēka, pārliecības, skaidrības. Pie veseluma.”
Igors Kudrjavcevs
