Viena spilvena stāsts
Šajā stāstā, tieši tāpat kā visīstākajā piedzīvojumu romānā, būs gan veikli iepīta intriga un drosmīga avantūra, gan desmitiem epizožu ar aizdomās turētajiem, gan dīvaina mīlestība un neiedomājama greznība, gan arī skumja nabadzība un brīnumaina atdzimšana.
Stāsts būs par visparastāko spilvenu. It kā parasts...bet cik bagāta un piedzīvojumiem pilna dzīve!
Tātad, reiz dzīvoja spilvens...
Ja jums būtu iespēja ieraudzīt viņa laimīgo spilvenīgo bērnību, jūs nudien viņu nepazītu!
Lūk, viņš Japānā: koka dēlītis ar nelielu izliekumu. Lūk- Ķīnā: reizēm no akmens, citreiz no porcelāna, bet dažreiz arī no metāla izgatavots (ja piedzimis bagātākā ģimenē). Bet te viņš Ēģiptē: uz garas smalkas kājas, paredzēts tālaika skaistuļu sarežģīto frizūru uzturēšanai kārtībā.
Jā, tieši tāda bija spilvena bērnība- izmeklēta, taču ne vienmēr ērta.
Tomēr tieši te slēpjas arī visu mūsu laime....gadījās spilvena ceļā Senā Grieķija. Šīs saulainās zemes iedzīvotāji prata novērtēt sava ķermeņa ērtības priekšrocības... un akmens spilveni šķita tiem pārāk auksti un cieti.
Tad nu šie ļautiņi uzšuva ādas pārvalkus, piepildīja tos ar pirmā ceļā pagadījušās putna spalvām un...spilvens kļuva mīksts un pūkains, kā pirmās tikko dīgstošās pūciņas jaunam zēnam.
Tā ka pusaudža gadi spilvenam bija ļoti satraucoši.
Senie romieši, bargie karavīri un varenie iekarotāji sievietes karagājienos līdzi neņēma, taču viņu vieta guļvietās tukša nepalika. To aizstāja...nu, protams,- spilvens: tomēr kāds prieciņš- gan siltāka, gan mīkstāka gulēšana.
"Vienalga kādas spalvas" spilvena pildījumam tika nomainītas uz zosu- to, paldies Dievam, senajā Romā netrūka.
Bet plūkt spalvas spilveniem sūtīja karavīrus, kas sevi īpaši parādījuši kaujās, un viņi piepildīja spilvenus ar mīkstām spalvām un savu mīlestību, uz kādu vien bija spējīga skaudra karavīra sirds.
Drīz spilveni izplatījās pa visu pasauli. Tiesa, pildīti ar putnu spalvām tie bija tikai bagāto ļaužu mājās; nabagiem nācās apmierināties ar siena (no neapstrādātiem liniem) pildījumu.
Spalvu spilvens pūrā- ne katrai līgavai tādu laimi varēja sagādāt tēvs ar māti.
Un te pēkšņi kā zibens spēriens no skaidrām debesīm- slavenais spilvens tiek pasludināts par briesmīgu slimību iznēsātāju un antisanitārijas iemiesojumu!
Vācu mediķis Otto Štainers bija iedomājies apskatīt mūsu varoņa iekšas zem mikroskopa un atklājis, ka uz viena spalvu kvadrātcentimetra ērti bija iekārtojušās 200 putekļu ērcītes, bet uz vienas vidēja lieluma spalvas to bija ap 2000, savukārt spilvenā kopumā- ap 3 000 000.
Un pirmais slavenais spilvens tika gāzts no troņa, trīsreiz notiesāts par smagu, dzīvībai bīstamu slimību izplatību un sodīts ar nāvi. Viņa vietā stājās dažādi sintētiskie pakaļdarinājumi.
Bet vai tad īsts varonis var tik vienkārši aiziet bojā? Protams, nē.
Tūkstošiem pielūdzēju palika uzticīgi savam pirmajam spilvenam: tas taču gan siltumu notur, gan mitrumu neuzsūc, gan stresu noņem: kurš vēl cits var sagādāt tik patīkamu gulēšanu! . Ir tikai jāzina kā ar šo skaistuli pareizi apieties.
Reizi pusgadā- jāizņem spalvas un jāliek saulītē pažāvēt. Tad jāiešuj atpakaļ stingra auduma pārvalkā.
Un jāatceras: viena spilvena mūžs ilgst piecus gadus. Pēc tam viņš mirst... lai atdzimtu atkal jaunā spilvenā, maigā un pūkainā!
[+] [-]