Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121), Fid:75, Did:0, useCase: 3


Pīpes vēstures fakti

Pīpes vēstures fakti
www.albertapipes.lv

Pīpe (no lejasvācu valodas - pipe) tabakas pīpēšanai radusies Amerikā: to ap 1000. gadu pirms mūsu ēras izfunktierējuši Centrālamerikas maiju cilts indiāņi, pieprotot tabakas audzēšanas māku: viņiem pīpe bijusi svēts reliģisks piederums, starp citu, tieši viņiem pieder par metaforu kļuvusī miera pīpe: mieru un draudzību parādot, tie pīpējuši no kopējas pīpes.

Pīpes gatavo no koka, kaula, māla, dzintara, akmens, bet Āfrikas pirmiedzīvotāji, nebaidoties apsvilināt rokas, to pratuši uzmeistarot pat no dzelzs.

Pīpes forma dažādām tautām īpatnēji mākslinieciski izveidota, un pīpes lielums var svārstīties no dažiem centimetriem līdz pat vairākiem metriem.

Par un ap pīpēm:

ap 1000. gadu tabakas audzēšana un pīpošana izplatījusies jau visā Amerikā: Centrālamerikas indiāņi smēķē tabaku, ietītu kaltētās palmu lapās, bet Ziemeļamerikas iedzimtie lieto koka vai kaula pīpes.

1492. gada 10. decembrī tabaku atklāj Kristofors Kolumbs; izkāpjot Sansalvadoras salā: tās iezemieši – aravaku cilts indiāņi – kopā ar citām dāvanām pasniedz viņam arī īpatnējas kaltātas lapas, kuras spāņi izmet kā nederīgas... Tajā pašā gadā, ap to pašu laiku spāņu ceļotājs Rodrigo de Heress no indiāņiem Kubā iemācās pīpēt palmu lapās ietītu tabaku, kļūdams par pirmo zināmo smēķētāju Eiropā!

1556. gadā franciskāņu mūks Andrē Tevē no Brazīlijas Francijā ieved tabakas sēklas, aprakstot tabakas lietošanu, viņš tai piedēvē smadzeņu darbību uzlabojošas īpašības

1558. gadā ārsts Fransisko Fernadess sāk audzēt no Meksikas ievesto tabaku Spānijā. Ap šo pašu laiku tabaka ieviešas arī Portugālē.

1560. gadā franču sūtnis Žans Niko de Villemēns no Portugāles nosūta tabakas stādus uz Parīzes galmu, piedēvējot tai universālas dziednieciskas īpašības. Tieši Niko vārds arī ir pamatā tabakas nosaukumam – Nicotiana, kā arī nikotīna nosaukumam.

1575. gadā Meksikas katoļu baznīca aizliedz pīpēšanu dievnamos

1580. gadā sākas tabakas audzēšana Kubā. Tā ieviešas arī Turcijā un Polijā.

1614. gadā Spānijas karalis Filips III pavēl visu tabaku ievest valstī caur Seviļu, kas drīz kļūst par visas pasaules tabakas apstrādes un tirdzniecības centru

Laikā no 1618. līdz 1648. gadam, kad risinās Trīsdesmitgadu karš, dažādās armijas izplata tabakas pīpēšanu Vācijā, Čehijā, Ungārijā, Skandināvijā

1633. gadā Turcijas sultāns Murads IV liek sodīt pīpētājus ar nāvi... Aizliegumu atceļ tikai 1647. gadā, bet līdz tam galvas ripo vismaz 25 000 cilvēku. Tikpat bargi aizliegumi tiek ieviesti (un pēcāk, protams, atcelti) arī Ķīnā un Krievijā.

1698. gadā cars Pēteris I, vēlēdamies ieviest Krievijā Eiopas dzīvesstilu, atceļ visus ar tabaku saistītos aizliegumus

1827. gadā angļu ķīmiķis Džons Vokers izgudro sērkociņus, kas aizdegas no berzes efekta.

Vēstures faktus apkopojis Romāns Justs
www.albertapipes.lv

     [+] [-]

, 2011-04-08 11:59, pirms 13 gadiem
ļoti interesanti!

     [+] [-]

, 2011-04-09 13:13, pirms 13 gadiem
superīgs raksts, interesants.