Slepenā organizācija, kas māk sev piesaistīt uzmanību - Combat 18

Neonacisms

Neonacisms ir termins, kuru attiecina uz nacionālsociālisma ideju sekotājiem pēc Otrā pasaules kara. Nacionālsociālisms bieži tiek uzskatīts par fašisma formu vai variāciju. Nacionālsociālismu visbiežāk saista ar Ādolfu Hitleru, kurš bija šīs ideoloģijas pazīstamākais pārstāvis. Nacisma galvenie elementi bija antiparlamentālisms, panģermānisms, rasisms, kolektīvisms, eigēnika, antisemītisms, antikomunisms, totalitārisms, kā arī pretošanās gan ekonomiskajām, gan politiskajam normām.

Combat 18 mūzika

1977. gadā pirmais politiskais ansamblis Skrewdriver tika nodibināts Jana Stjuarta vadībā. Ansamblis izjuka. Jans iestājās Nacionālā Frontē, vēlāk – Britu Nacionālistu partijā ar cerību, ka viņi atbalstīs ansambļa attīstīšanu un koncertu organizēšanu, bet tas nenotika. Janam kļuva skaidrs, ka Nacionālajai Frontei, kas viņu līdz šim atbalstīja, nauda bijusi pirmā vietā, tāpēc viņš izstājās no partijas un, cieši sadarbojoties ar vācu Rockorama, iesāka jaunu ierakstu kompāniju “Blood and Honour”.

Laikraksts

1992. gadā Combat18 sāka izdot laikrakstu “Redwatch”, kuru papildināja ar politisko oponentu fotogrāfijām, vārdiem un adresēm.

Futbola huligāni

1995. gada 15. februārī Dublinā notika futbola mačs starp Angliju un Īrijas Republiku. Pēc Īrijas gūtajiem vārtiem, angļu līdzjutēji ar Combat 18 priekšgalā sāka saukt: "No surrender to the IRA!" (Nepadoties ĪRA ( Īru Republikāņu armijai)). Drīz vien Anglijas fani sāka demolēt krēslus un uzbrukt īru līdzjutējiem. Spēli pārtrauca un kārtības policijai vajadzēja savaldīt trakojošos futbola huligānus.

Viena no pēdējām Combat 18 aktivitātēm bija 2001. gadā sarīkotās nekārtības Bradfordā un Oldhamā, parādot organizācijas ievērojamo biedru skaitu. Combat 18 uzbruka musulmaņu kopienām laikā, kad to vadītāji veidoja islāmistu grupējumu Combat 786.

Aizdomas par valsts manipulācijām

Komunistu grupa "Red Action" un citi labējo un kreiso komentētāji spekulēja ar to, ka C18 it kā radījis britu MI5 (britu slepenais dienests), lai nomelnotu Britu Nacionālo partiju. Daži komentētāji izdomāja, ka C18 ir radīts, lai MI5 varētu droši iefiltrēties pusmilitārajos Ziemeļīrijas grupējumos. 1998. gadā C18 līderis Čārlijs Sargents saņēma mūža ieslodzījumu par 1997. gadā grupas biedra slepkavību. 1999. gadā Combat 18 biedri Wiljams Braunings un Darens Vells dalījās ar pieredzi, ka slepenie drošības dienesti ir iefiltrējušies un kontrolē C18. Šāds paziņojums noveda pie organizācijas izjukšanas, lai gan vēl joprojām liela daļa cilvēku asociē sevi ar C18, viņi tomēr ir palikuši pasīvi. Ir aizdomas, ka Čārlijs Sargents par to vēl joprojām nav informēts. 2001. gadā Darens Vells televīzijā un radio paziņoja, ka 5 gadus ir bijis MI5 operatīvais darbinieks, kura galvenais uzdevums ir bijis "izjaukt organizāciju ar dezinformāciju un iekšējām nesaskaņām". Viņš atzina, ka galvenais mērķis bija BNP un neonacistu apvienība Blood and Honour.

Londonas naglu spridzinātājs

1999. gada aprīlī, 22 gaus vecais Deivids Koplends (David Copeland) vienatnē izgatavojis vairākas naglu bumbas, lai tās lietotu pret melno, aziātu un homoseksuāļu kopienām Londonā. Koplends ir Nacionālsociālistiskās Kustības bijušais loceklis un Balto Vilku biedrs, lojāls Combat 18 pamatlicējam Čārlijam Sargentam. 1999. gada 17. aprīlī viņa gatavotā bumba eksplodēja Brikstonā (jamaikiešu rajons Londonā). Pēc nedēļas vēl viena bumba eksplodēja Brikleinā (tā sucamais žīdu rajons). 1999. gada 30. aprīlī trešā bumba nogalināja 3 cilvēkus un ievainoja vismaz 100, Admirāļa Dunkana krogā (geju krogs), Soho rajonā. Koplendu arestēja naktī pēc bumbas sprādziena geju krogā. 2000. gada 30. jūnijā viņām tika piespriesti 6 mūža ieslodzījumi.

Baltie Vilki

Daži žurnālisti tic, ka Baltie Vilki bija grupa, kas atšķēlās no Combat 18. Par grupas veidotāju uzskata Delu O'Konoru, otro C18 pamatlicēju, slavenās grupas Skrewdriver apsardzes loceklis. Sākotnēji tika domāts, ka Baltie Vilki ir saistīti ar Koplenda spridzināšanu, taču tika secināts, ka Deivids ietekmējies no Dāivda Muata grāmatas "Praktiskais gids āriešu revolūcijā".

Šobrīd

Arī mūsdienās ik pa laikam uzriet šis nosaukums Combat 18 dažādos incidentos, kas parasti saistīti ar terorismu vai starptautiskām mahinācijām. Piemēram, 2009. gadā Krievijā notikusī vilcienu spridzināšanu, par kuru vainu uzņēmās tieši Combat 18 pārstavji. Vilciens, kas ar apmēram 650 pasažieriem bija ceļā no Maskavas uz Sanktpēterburgu, noskrēja no sliedēm. Dzīvību zaudēja vismaz 26 cilvēki, to izraisījusi spridzekļa eksplozija – tā paziņojis Federālais drošības birojs. Notikuma vietā izmeklētāji atraduši spridzekļa paliekas. Dienu vēlāk netālu nograndis otrs sprādziens, tomēr tajā neviens nav cietis.

Vairāk par viņiem var dzirdēt Krievijas pusē. Acīmredzot, tur viņu uzskati vēl ir liela cieņā.

Protams, mēs parastie cilvēki tam īpašu uzmanību nepievēršam un ne vienmēr par to uzzinām, jo galu galā ta ir savā ziņā slepena organizācija, par kuras mērķiem laikam zina tikai paši grupas biedri. Mēs nekad nevaram būt pārliecināti, kas notiek aiz mūsu mugurām.

Ja vēleties uzzināt ko vairak vai arī jūs piesaistīja šīs organizācijas uzskati, varat apskatīt viņu mājaslapu - Blood & Honour International - World Wide...
Diemžēl mājaslapa nav latviešu valodā.

Autors: Elīza Bula