Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121), Fid:58, Did:0, useCase: 0


Pats kaitinošākais kaimiņš jeb – kas ir sūdzmaņi vai stukači?

Redakcija
Redakcija

Viņi nav apmierināti ar to, ka tu taisi remontu un laiku, kad iznes atkritumus. Viņi rājas par to, ka tavs velosipēds novietots pie mājas ieejas. Sociālajos tīklos viņi sūdzas pat par kaķu fotogrāfijām. Viņi pavada tevi ar drūmu skatienu un, šķiet, pat ģērbšanās manierē meklē kaut ko, par ko apvainoties. Kas ir visi šie cilvēki un kāpēc viņi ir tādi?

Viņi ir pavisam blakus

Jaunie iemītnieki veic remontu. Kulturāli, likumā noteiktajās stundās - normāls process, kaut visi būtu tik kulturāli. Taču katru dienu viņus apmeklē divas sirmas kundzes, kuras notiekošais aizvaino. Urbis tikko kā ieslēgts, tā viņas neatlaidīgi klauvē pie durvīm un pieprasa klusumu jebkurā dienas laikā. Izbaudot savas ciešanas, viņas nav gatavas aprunāties un apspriest, kurās stundās var urbt, lai netraucētu. Nē, viņām vajag, lai vispār neurbtu.

"Kāpēc jums vispār nepieciešams remonts - tur dzīvoja sieviete," viņas pārliecināti saka. "Neviens mūsu mājā nekad nav veicis tik trokšņainu remontu kā jūs." Vairākas sūdzības jau uzrakstītas kooperatīva valdei, pašvaldībai. Tie paši cilvēki jutās aizvainoti, kad kāds sāka glabāt velosipēdu nišā zem kāpnēm, kur tipiskā mājas plānojumā ir vieta ratiņiem, ragavām un velosipēdiem. Nekavējoties mājas vecākais tika nosūtīts uz dzīvokļiem - uzzināt, kas uzglabā, un aizliegt.

Vai arī tev ir tādi kaimiņi? Vai varbūt sekotāji sociālajā tīklā? Reizēm pat grūti iedomāties, kādas viņu dvēseles drebošās stīgas var aizskart neko nenojautošie cilvēki.

Iepazīstieties - sūdzmaņi

Tie ir cilvēki, kuriem apzināti vai neapzināti sagādā baudu rakstīt sūdzības un piedalīties tiesvedībā, lai cīnītos par savām tiesībām un pastāvīgi aizskartajām interesēm. Visbiežāk šie pārkāpumi un aizskaršana notikuši tikai viņu iztēlē.

Viņi ir gatavi tērēt laiku un resursus bezgalīgai birokrātijai, veidot rindas un deldēt varas iestāžu sliekšņus, lai "apvainotāji" (visbiežāk tādi, kuri nemaz netaisījās kādam nodarīt pāri) tiktu sodītu... Laika gaitā apvainotājiem pievienojas ierēdņi, kuri neapmierināja viņu lūgumus, un visi tiesu sistēmas darbinieki, ja sūdzības iesniedzēji tiesā neuzvarēja.

Dzīres internetā

Mūsdienās par labvēlīgu augsni sūdzmaņiem kļuvuši sociālie tīkli. Tik daudz cilvēku tur stāsta par savu dzīvi un pauž viedokli. Ir tik daudz iemeslu atrast, kas tieši viņu rīcībā un uzskatos par dzīvi aizskar sūdzību iesniedzējus. Sūdzmaņi vērīgi skenē informācijas telpu, meklējot jaunu ieganstu justies apdalītiem, aizvainotiem vai nonākušiem nelabvēlīgā situācijā.

Ja seko ziņām un komentāriem, viegli pamanīt, kurš vienmēr atradīs par ko apvainoties. Liek jaunu asfaltu - viņi jau raksta sašutušus komentārus, ka nav iespējams pārvietoties pa ierastajiem maršrutiem. Nākamajā dienā zem priekšlikuma barot pagalma kaķus – ka nevajag to darīt, jo viņiem traucē pagrabā dzīvojošie kaķi un vispār - kaķiem jāķer peles.

Kādi ir šīs uzvedības iemesli?

Kas tas ir - slikts raksturs vai psihiska slimība? Tāpat kā daudzos citos gadījumos, viss ir atkarīgs no izpausmes pakāpes un "atrautības" no realitātes. Psihoterapeits Gurgens Hačaturjans saka, ka praksē periodiski sastopas ar tāda veida problēmām un nosauc 3 izplatītas sūdzmaņu kategorijas:

1. Nenobriedušas personības, kas daudz zina par savām tiesībām un kurām nav ne mazākās nojausmas par pienākumiem un vispār par dzīves patiesību un delikātumu. Katram tādi gadījušies ceļā, bieži vien darbā. Tie ir jauni kolēģi ar aktīvu dzīves pozīciju, kuri vislabāk zina, kā ir pareizi, un noliedz, ka katrā situācijā svarīgas nianses. No psihiatrijas viedokļa viņu uzvedību nevar izskaidrot ar slimību, jo tā ir nenobriešanas problēma, kuru var "pāraugt". Visbiežāk tas notiek pēc tam, kad šādi cilvēki vairākas reizes atlaisti no dažādiem darbiem, jo nespēja saprasties ar kolektīvu.

2. Cilvēki ar robežstāvokļa personības traucējumiem, paranoīdo psihopātiju un paranoīdo šizofrēniju. Viņu atšķirīgā iezīme - kritiskas attieksmes trūkums pret savām izdarībām. Bez pamata slimības ārstēšanas, kuras simptoms ir tieksme par visu sūdzēties, izmaiņu nebūs.

3. Gados vecāki cilvēki ar vecuma demenci. Pasliktinoties smadzeņu asinsritei, cieš dažas psihiskās funkcijas, un rodas šāds simptoms. Prognozes diemžēl ir bēdīgas, jo ar vecumu saistītās smadzeņu funkciju izmaiņas ir diezgan neatgriezeniskas. Vieglāk ir pieņemt un saprast, ka tas ir neārstējams slimības simptoms, nevis ļaunprātīga vēlme kaitēt.

Kādu kaitējumu nodara mūžīgie sūdzmaņi

Viņi rada neveselīgu atmosfēru, stresu. Ja prot būt pārliecinoši, var “pārvilkt” savā pusē cilvēkus, kuriem pašiem nekad nebūtu ienācis prātā būt neapmierinātiem par konkrēto lietu vai ierakstu internetā. Taču pietiek ar šaubu sēklu, un neapmierinātība sāk dzīt asnus.

Viņi meistarīgi atrod, par ko apvainoties, būt neapmierinātiem. Viņi kaitē veikaliem, restorāniem, viesnīcām, cieš pat visa pakalpojumu joma.

Turklāt viņu nebeidzamā klīšana pa varas iestādēm prasa amatpersonu laiku un resursus un atņem tos tiem, kuri ierodas ar reālu, nevis sadomātu problēmu. Vēl jo vairāk - aiz viņu sūdzību skaļuma grūtāk dzirdēt tā cilvēka balsi, kuram patiešām nepieciešama palīdzība.

Sūdzmanība ir destruktīva, taču pirms ļauties taisnīgām dusmām vērts noskaidrot, kādi ir šīs uzvedības iespējamie iemesli un, ja nepieciešams, lūgt palīdzību speciālistam.