Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121), Fid:1, Did:0, useCase: 3


85% vecāku neatbalsta skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma

Redakcija
Redakcija

85% vecāku neatbalsta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plānotos grozījumus Vispārējās izglītības likumā, tajos paredzot obligātās pamatizglītības apguves sākšanu no sešu gadu vecuma, liecina biedrības “Vecāki par izglītību” un “Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības” kopīgi veiktā vecāku aptauja. Turklāt 55% aptaujāto vecāku atzīst, ka neizprot izmaiņu būtību, to realizēšanas mehānismus un ieguvumus bērnam.

Lai noskaidrotu esošo un topošo vecāku viedokli par politiķu un IZM ieceri noteikt mācību procesa uzsākšanu skolā jau no sešu gadu vecuma, tika veikta aptauja, kā rezultātā tika noskaidrots, ka mācību uzsākšanu no sešu gadu vecuma pozitīvi vērtē tikai 15% vecāku, savukārt, pārliecinoši lielākā daļa (85%) respondentu šādu priekšlikumu neatbalsta.

Vairums jeb 63% aptaujāto vecāku piekrīt uzskatam, ka piemērotākais laiks, kad bērnam jāsāk mācības, vairāk ir atkarīgs nevis no viņa bioloģiskā vecuma, bet gan no psiholoģiskās sagatavotības. Kā galvenie iemesli, kāpēc skolas uzsākšanu nevajadzētu par vienu gadu paātrināt, pētījumā tika minēti argumenti, ka sešgadīgs bērns skolas atmosfērai un ātrajam ritmam vēl nav psiholoģiski gatavs un nav pietiekoši nobriedis, turklāt uzmanības noturēšana un ilgstoša sēdēšana skolas solā nebūtu atbilstoša vecumam, kad bērnam vēl nepieciešama kustīga un caur rotaļām veidota mācību vide. Tāpat ideju neatbalstošie vecāki uzskata, ka šajā vecumā bērns arī nav pietiekami patstāvīgs, proti, viņš nav gatavs uzņemties rūpes par sevi, sākot ar patstāvīgu mājasdarbu izpildi un beidzot ar pārģērbšanos sporta stundām.

Interesanti, ka tikai 18% aptaujāto vecāku pilnībā izprot iecerēto izmaiņu būtību. Vairāk kā puse (55%) neizprot izmaiņu būtību, to realizēšanas mehānismus un ieguvumus bērnam, bet 27% reformas izprot tikai daļēji.
Atbildot uz jautājumu par IZM priekšlikuma pamatojumu, respondenti to galvenokārt skaidroja ar ministrijas un politiķu vēlmi ātrāk jauniešus (skolas beidzējus) integrēt darba tirgū. Tāpat kā skaidrojums tika minēta nepieciešamība samazināt bērnu skaitu pirmsskolās, bet skarbākie vecāki nebaidās šādu priekšlikumu saukt par reformu reformas pēc.

Pētījums atklāj, ka 75% aptaujāto vecāku uzskata, ka, lai nodrošinātu sešgadnieku apmācības programmas ieviešanu skolā, pašreizējā skolu infrastruktūra būtu speciāli jāpielāgo jaunajam mācību procesam, taču 23% respondentu domā, ka infrastruktūras pielāgošana būtu minimāla. Tikai 2% respondentu tic, ka iecere ir realizējama bez izmaiņām infrastruktūrā. Vairāk kā puse vecāku (61%) gadījumā, ja politiķi šo priekšlikumu virzītu apstiprināšanai Saeimā, būtu gatavi pret to iebilst publiski, savukārt 27% drīzāk atbalstītu morāli.

Aptaujā, kas tika veikta šī gada oktobrī interneta vidē, piedalījās 371 respondents, no kuriem 95% bija vecāki, bet 5% topošie vecāki.