Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121), Fid:13, Did:0, useCase: 3


Pilsētā ziemojošie dziedātājputni. TOP10

Cilvēks jau izsenis ir palīdzējis putniem. Gan pavasarī un vasarā, izliekot un uzturot kārtībā putnu būrīšus, gan arī ziemā - putnus piebarojot. Tomēr jāatceras, ka nekādā gadījumā nevajag sākt barot putnus, ja nav pilnīgas pārliecības, ka būs iespējams to darīt no pirmās barošanas reizes regulāri līdz pat pēdējam sniegam, kad putnus vairs neinteresē cilvēku pasniegtā barība. Nav pieļaujama pat vienas barošanas reizes iztrūkšana, jo tas kaitē putniem daudz lielākā mērā, nekā pašam barotājam šķiet, proti, putniem ierastajā laikā barībai barotavā neparādoties, tie atgriežas tajā atkal un atkal, lai pārliecinātos, vai barība beidzot nav parādījusies. Šādi paiet liela da|a laika, kuru tie varētu izmantot barības meklējumiem citur. Un tad, kad to saprot paši putni, it īpaši, ja tas notiek, tuvojoties vakaram, parasti jau ir par vēlu. Neuzkrājuši barības rezerves naktij, putni nosalst.
Ja nu tomēr Jūs esat pilnīgi pārliecināti, ka spēsiet barot putnus regulāri, tad droši dariet to.

Epadomi piedalījās interesantā 3. klases dabaszinības stundā, kurā Latvijas Putnu fonda vadītājs Kaspars Funts kopā ar Food Union produktu zīmolu Rasa stāstīja par biežāk sastopamajiem pilsētas dziedātājputniem, atskaņoja to dziesmas un kopīgi ar bērniem gatavoja putnu barotavas no Rasas piena pakām.

Piedāvājam arī Jums iepazīt pilsētā visbiežāk sastopamos ziemojošos dziedātājputnus. Varbūt kāds no tiem apciemo arī Tevi?

Lielā zīlīte
Lielākā un biežāk sastopamā zīlīte. Tai ir melna galva un balti vaigi, un visa vēdera garumā stiepjas melna svītra. Garums: 14 cm.
Ļoti labprāt apmeklē barotavas. Barību meklē arī uz zemes, sevišķi ziemā. Sastopama dažādās mežaudzēs, biežāk ar lapu koku piejaukumu, parkos, dārzos, kapsētās, arī viensētās, pilsētu un citu apdzīvotu vietu apstādījumos.
Latvijā ligzdo 400 000 - 500 000 pāru, ziemo 700 000 - 1000 000 putnu.

Zilzīlīte
Maza un veikla zīlīte. Koši zilo galvas virspusi aptver balta josla, tai ir zili spārni un aste. Vēdera lejasdaļā šaura tumša svītra. Garums: 11,5 cm
Rudenī un ziemā klejo, veidojot lielus barus. Sastopama lapu koku un jauktos mežos, parkos, dārzos, kapsētās, dažādos apstādījumos. Rudenī un ziemā bieži arī niedrājos un krūmos pie ūdeņiem.
Ligzdo 100 000 - 140 000 pāru, ziemo 200 000 - 400 000 putnu.

Pelēkā zīlīte
Šai zīlītei ir brūngani pelēka mugura un gaiši pelēcīgi vēders un vaigi.
Garums: 11,5 cm
Ligzdošanas laikā sastopama mitros skuju koku un jauktos mežos, rudenī un ziemā - arī citur, parasti bariņos kopā ar citām zīlīšu sugām. Ļoti līdzīga pelēkajai zīlītei ir purva zīlīte, kas arī mēdz apmeklēt barotavas. Drošākā noteikšanas pazīme dabā ir balss. Pelēkās zīlītes sauciens ir aizsmacis, gari stiepts “čē–čē–čē” ar uzvērtām katras zilbes beigām (it kā sauc savu vārdu “pe–lē–kā”), savukārt purva zīlītes sauciens ir ātrs “či–dedededede”.
Latvijā ligzdo 180 000 - 250 000 pelēkās zīlītes pāru, ziemo 300 000 - 400 000 putnu.

Mājas zvirbulis
Neliels, drukns, skaļš un sabiedrisks putns. Tēviņam mugura brūna ar tumšām svītrām, vēders un galvas virspuse pelēka, vaigi nespodri balti. Mātītes pelēcīgi brūnas, mugura tumši svītrota, aiz acs gaiša svītra.
Garums: 14 – 15 cm
Barojas galvenokārt uz zemes. Pa zemi pārvietojas lēcieniem. Lidojums taisns un ātrs. Rudenī un ziemā pulcējas baros. Sastopams pilsētās un dažādās apdzīvotās vietās, dažādās fermās, retāk viensētās, Rīgā arī lielu piemērotu ēku iekštelpās, piemēram, Centrāltirgus paviljonos.
Ligzdo 750 000 - 2 000 000 pāru, ziemo 1 500 000 - 4 000 000 putnu.

Lauku zvirbulis
Pēc izskata līdzīgs mājas zvirbuļa tēviņam, bet mazāks, ar kastaņbrūnu galvas virsu, baltu joslu ap kaklu un melnu plankumu uz vaiga. Abi dzimumi izskatās vienādi.
Garums: 14 cm
Rudenī un ziemā pulcējas baros, nereti kopā ar mājas zvirbuļiem. Sastopams dažādās apdzīvotās vietās lauku apvidū - mazpilsētās, ciematos, viensētās, retāk arī lielu pilsētu nomalēs.
Ligzdo 150 000 - 300 000 pāru, ziemo 300 000 - 700 000 putnu.

Dzilnītis
Galvas virspuse, mugura un aste tam ir zilpelēka, bet sāni un astes apakša – brūni. No knābja pāri acij stiepjas melna svītra.
Garums: 14 cm
Veikli kāpelē pa koku stumbriem, bieži arī ar galvu uz leju (vienīgā suga, kas Latvijā tā dara). Barojas arī uz zemes. Ļoti labprāt apmeklē barotavas un veido barības krājumus, glabājot tos aiz koku mizas. Sastopams lapu koku un arī jauktos mežos, parkos un dārzos, kur ir lieli koki, piemēram, ozoli.
Ligzdo 40 000 - 100 000 pāru, ziemo 80 000 - 150 000 putni.

Zaļžubīte
Drukns putns, mazliet lielāks par zvirbuli. Uz spārniem un astes tam ir dzelteni laukumi. Tēviņi dzeltenīgi zaļi, bet mātītes – pelēcīgākas.
Garums: 15 cm
Rudenī un ziemā parasti uzturas bariņos. Sastopams apdzīvotās vietās (arī pilsētās), parkos, dārzos, apstādījumos, kapsētās, retāk mežmalās vai izcirtumos.
Ligzdo 10 000 - 20 000 pāru, ziemo 5 000 - 15 000 putnu.

Žubīte
Žubītes ir mazs putns. To garums ir aptuveni 17 cm. Tēviņiem apspalvojums ir spilgtākās krāsās (īpaši pavasarī) nekā mātītēm. Latvijā tas ir viens no visizplatītākajiem putniem. Uzturas mežos un parkos, nereti arī apdzīvotu vietu tuvumā. Ligzdas vij kokos, maskējot tās ar sūnām un ķērpjiem. Dējumā parasti ir no 3 līdz 6 olām. Žubīšu barība galvenokārt ir sēklas un citas augu daļas, uzturā lieto arī kukaiņus un citus bezmugurkaulniekus.

Svilpis
Daudzi no mums pazīst kā sarkankrūtīti. Drukns putns ar resnu knābi. Krūtis tam ir spilgti rozā, galvas virsa – melna, bet mugura – pelēka. Mātītes nav tik košas, tām krūtis un vēders ir pelēcīgi.
Garums: 15 cm
Rudenī un ziemā parasti uzturas bariņos. Atsevišķos gados novērojamas šo putnu invāzijas. Sastopams jauktos vai skuju koku mežos, ziemā arī laukos, parkos, dārzos, pat pilsētu apstādījumos.
Ligzdo 160 000 - 210 000 pāru, ziemo 300 000 - 700 000 putnu.

Parastais ķeģis

Ķeģis pēc izskata ir necils, nevienmērīgi brūni krāsots žubīšu dzimtas putns. Tā ķermeņa garums ir 12 - 14 cm. Rudenī un ziemā, kad kalnu ķeģi var novērot Latvijā, tam ir raksturīgs spilgti dzeltens knābis. Toties vasarā knābis ir pelēks. Ķeģis pārtiek no dažādām pļavas augu sēkliņām, kuras tas uzlasa no zemes. Arī savus bērnus tas baro ar sēklām. Līdzīgi kā citi žubīšu dzimtas putni tie barojas baros, un baram ir raksturīgs ciešs, saskaņots viļņveida lidojums, kas kopīgi pārvietojas augšā, lejā.



Raksta sagatavošanā izmantoti materiāli no lob.lv, latvijasputni.lv, Dabaszinību stunda ar Latvijas Putnu fonda vadītāju Kaspars Funts un Food Union produktu zīmolu Rasa

Lasiet arī "Kā 10 minūtēs izgatavot putnu barotavu"

Iemāciet saviem bērniem pazīt Latvijas putnus!

Apgāda Zvaigzne ABC izdotajā burtnīcā „Putni” bērni uzzinās daudz interesanta par putniem, mācīsies tos atšķirt un pazīt. Bērniem ir iespēja pārbaudīt savus spēkus, veicot visdažādākos uzdevumus: minot mīklas, meklējot pareizos vārdus vai burtus, zīmējot, līmējot, vērojot. Uzdevumi attīsta gan bērnu sajūtas (jāskatās, jāklausās, jāsaož), gan dažādas prasmes (jāzīmē, jāatceras, jāatrod). Burtnīcā ir arī uzlīmes un plakāts, kurā tās jāielīmē. Plakātu var izņemt no burtnīcas un piestiprināt pie sienas.

Zināšanas, kas iegūtas, lasot burtnīcu, rosinās bērnus turpināt iepazīt putnu dzīvi. Lai jums kopā ar bērniem izdodas atklāt neparasto parastajā un attīstīt viņu dabisko interesi par apkārtni.

Jautājiet Zvaigzne ABC grāmatnīcās visā Latvijā!