Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121), Fid:245, Did:0, useCase: 0


“Baidos zaudēt tuviniekus…" – ko iesākt ar šīm bailēm

Redakcija
Redakcija

Mēs mīlam tuviniekus, esam viņiem pieķērušies. Mūs biedē doma, ka viņu dzīves pavediens var negaidīti pārtrūkt, un mums būs jādzīvo tālāk ar šo neatgūstamo zaudējumu. Pandēmijas laikā šīs bailes var kļūt pārāk uzmācīgas un nopietni ietekmēt mūsu garīgo stāvokli. Kas ar mums notiek tādā brīdī un kā var sev palīdzēt?

Psiholoģe un psihoterapeite Anna Sokolova stāsta, ka pēdējā laikā bieži saņem šādus un līdzīgus lūgumus: “Es pastāvīgi baidos par saviem mīļajiem. Ka tikai ar viņiem kaut kas nenotiktu. Tas ir ļoti grūti, esmu nogurusi. Izdariet tā, lai es nebaidītos." Saistībā ar koronavīrusu tādas bailes var saasināties, pat neļaut mums naktī mierīgi gulēt.

Uztraukties par tuviniekiem - tas ir dabiski

Ja tuviniekiem draud reālas briesmas, ikviens no mums var satraukties. Tas ir dabiski un normāli. Mēs esam saistīti ar ciešām emocionālām un enerģētiskām saitēm, un to iespējamais zaudējums apdraud mūsu iekšējo labsajūtu. Tāpēc arī rodas bailes.

Bet, ja šis uztraukums ir pārāk spēcīgs, ja tas jums bija raksturīgs jau pirms pandēmijas un ir ilgstošs, traucē dzīvot un atņem spēku, tad ir vērts kaut ko darīt lietas labā.

Meklējam iemeslus

Vispirms noskaidrosim, kas varētu izraisīt pastiprinātu satraukumu par tuviniekiem. Protams, katram cilvēkam būs savi iemesli un tos var identificēt individuālā darbā ar psihologu. Taču visbiežāk sastopamie iemesli ir šādi:
• agrīna viena no vecākiem zaudēšana vai sāpīga šķiršanās, kas nav pilnībā izdzīvota. Tad zemapziņā saglabājas bailes no traumatiska notikuma atkārtošanās;
• iekšējās stabilitātes, dziļas saiknes ar sevi un personīgās dzīves jēgas ārpus ģimenes un attiecības ar citiem trūkums.

Bailes pazaudēt sevi

Ja iemesls ir neizdzīvots zaudējums, problēmas risināšanas veids katram ir atšķirīgs un ieteicams apspriest tēmu ar speciālistu.

Bet kas notiek, ja baiļu cēlonis slēpjas otrajā variantā? Šajā gadījumā sava “Es” sajūta tiek veidota caur attiecībām ar tuviniekiem. Kas es esmu, ja ne māte, ne meita, ne sieva, ne māsa - kāda ir mana dzīve? Tad bailes zaudēt kādu no radiniekiem ir vairāk nekā bailes zaudēt tuvinieku. Tās ir arī bailes pazaudēt sevi.

Ja attiecības ir tik vērtīgas, tad mums ir tendence pārlieku koncentrēties uz citiem, censties, lai tikai viņiem būtu labi. Par sevi tad gan bieži aizmirstam. Rezultāts – vājinās saikne pašam ar sevi. Mēs aizmirstam par savām vēlmēm, nemeklējam savu dzīves jēgu: "Es jūtos labi, ja viņi jūtas labi."

Kas vēl var uzturēt un pastiprināt šos pārdzīvojumus par tuviniekiem? Tā ir neapzināta sajūta, ka mūsu uztraukums kaut kādā veidā nes pozitīvu ieguldījumu situācijas risināšanā: kad es uztraucos, es vismaz kaut ko daru. Tā ir sava veida aizsardzība pret nespēju kontrolēt nākotni.
Baiļu negatīvais darbs

Ir skaidrs, ka tā ir ilūzija. Mūsu pārdzīvojumi nekādā veidā nepalīdz tuviniekiem, nesniedz kontroli pār nākotni, bet ievērojami pasliktina mūsu dzīvi.

1. Bailes patērē mūsu psihisko enerģiju, iztukšo mūs, un mums ir grūti izdzīvot pašiem savu dzīvi, to izbaudīt.
2. Bailes sašaurina mūsu apziņu, mēs pārstājam pamanīt labo, kas jau ir mūsu dzīvē, un tās iespējas, kas to varētu uzlabot.
3. Mēs tērējam pārdzīvojumiem laiku, kuru neviens mums neatdos.

Kā varu sev palīdzēt?

Aplūkotās bailes ir pietiekami dziļas un individuālas, tāpēc grūti sniegt vispārīgus ieteikumus. Tomēr, ja ir nosliece uz šādu nogurdinošu trauksmi, var izmēģināt sekojošo:

• Saprast, ka tāda satraukšanās ir ne tikai bezjēdzīga, bet arī kaitē mūsu dzīvei: "Ja tas nepalīdz ne man, ne tuviniekiem, tad kāpēc man tas vajadzīgs?"
• Ja sākusies tāda baiļošanās, mēģini atgriezties pašreizējā brīdī, jo bailes attiecas uz nākotni, uz kaut ko tādu, kas vēl nav noticis un nav zināms, kad un vai vispār notiks.
• Atgriežoties tagadnē, censties pilnībā izbaudīt notiekošo, pamanīt visu labo, pavadīt vairāk laika ar mīļajiem - šobrīd viņi joprojām ir ar tevi.
• Rūpēties par sevi, izprast savas vajadzības un vēlmes. Nekoncentrējies tikai uz citiem, bet pajautā sev: "Ko es gribu un kā es varu darīt labu sev?" Nostiprini saikni ar sevi.
• Izpēti savu dzīvi ārpus attiecībām ar ģimeni un draugiem: savu profesionālo dzīvi (vai tā sniedz pietiekamu gandarījumu un jēgu?), vaļaspriekus (vai ir hobijs, kas dāvā pozitīvas emocijas?), mazos prieciņus. Ieguldi šajās jomās vairāk uzmanības un enerģijas. ⠀

Iespējams, ka tad trauksme mazināsies, un būs vairāk vietas sev un dzīvei visā tās pilnībā un dziļumā.