Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121), Fid:291, Did:0, useCase: 0


Noslēpumainie un maģiskie spoguļi. 2.daļa

Viens no pirmajiem, kas sniedza izskaidrojumu spouļa fenomenam, bija Paracelzs. Viņš domāja, ka spogulis kalpo kā tunelis starp divām pasaulēm: fizisko un smalko. Un, ka caur šo tuneli informācija no "Aizspoulijas" nokļūst pie mums. Iespējams, ka tieši šī pie mums nokļuvusī informācija tik ļoti spēcīgi ietekmē cilvēka psihi, piepildot viņa prātu ar dažādām halucinācijām un vīzijām. Starp citu, pamatojoties uz Paracelza teoriju, senatnē mediķi spoguļus izmantoja pacientu hipnozei un dažāda veida pamudinājumiem.

Visos laikos cilvēki ir vēlējušies uzzināt visu iespējamo un neiespējamo par sevi un savu likteni. It sevišķi to, kas kaut kādu iemeslu dēļ ir slēpts no viņiem. Mīlestība un veiksme, bagātība un slava, vara un nāve- visam tiek piemeklētas attiecīgas maģiskas atslēdziņas. Tās atslēdz informatīvās noslēpumu glabātuves, kas atrodas, kā uzskata speciālisti, planetārajā datu bāzē.

Maģija, zīlēšana, hieromantija, numeroloģija, astroloģija- tām visām arsenālā atrodas milzīgs daudzums rituālu, paņēmienu, metožu, kas ļauj ielūkoties aizsega "otrā pusē". To starpā arī maģiskās manipulācijas ar spoguļiem. Ar spoguļu palīdzību senie magi ieguva sev palīgus no citām pasaulēm, zintnieki ārstēja dažādas saslimšanas, bet vienkāršie cilvēki centās un līdz pat šai dienai cenšas ieskatīties pagātnē un nākotnē.

Ezotēriskās zinības apliecina, ka spogulim piemīt divējāda daba: puse tā auras pieder mūsu pasaulei, savukārt, otra- iesniedzas citā, nezināmā. Tieši tāpēc eksistē tik daudz nosacījumu, kā pareizi jāapietas ar spoguli, kā arī ticējumu par to, kas notiks, ja to neievēros.

Iespējams, ka šis ir visizlatītākais ticējums, kas attiecas uz spoguļiem: ja sasit spoguli, nākamie septiņi gadi būs nelaimīgi. Lai arī no kurienes būtu cēlies šis ticējums, ir paņēmieni, kā novērst nelaimi.
Ja spogulis tiešām sasplīsis, tad, sekojot ticējumam, tajā nedrīkst skatīties. Pareizi ir tuvoties spogulim no sāna tā, lai neredzētu lauskās savu atspulgu, un uzmanīgi salasīt tās atkritumu maisā. Arī izmetot maisu, nedrīkst spoguļoties sasistā spoguļa lauskās. Lauskas jāizmet kopā ar atkritumu maisu.

Pastāv arī cits variants. Uzmest uz spoguļa lauskām avīzi, lupatu vai ko tamlīdzīgu un salasīt lauskas ar taustes palīdzību.

Tautas pieredze liek pēc ciemiņu izvadīšanas no mājas nomazgāt vai vismaz ar mitru lupatiņu noslaucīt spoguļus. Negatīvo enerģiju noņem arī spoguļa priekšā aizdegta svece.

Pie spoguļa jāiet tikai ar smaidu sejā. Nekad nedrīkst rāt sevi spguļa priekšā. Slimošanas laikā un arī brīžos, kad jums ir slikts noskaņojums, spogulī labāk neskatīties, citādi vienmēr saņemsiet no tā negatīvu lādiņu.

Dzīvokļa vai mājas biolaukam labāk, ja jūsu mājā būz izvietoti apaļas vai ovālas formas spoguļi. Ja izvēlaties taisnstūra vai kvadrātveida spoguļus, noteikti tos ierāmējiet rāmjos ar noapaļotiem stūriem.

Spoguļus nedrīkst kārt gultas kājgalī. Nomiedzī cilvēks vēl atrodas it kā starp divām pasaulēm un nejauši var ieraudzīt spogulī kaut ko tādu, kas viņu ļoti nobiedēs, nerunājot nemaz par to, ka var nobīties arī no sava atspulga. Mūsu senči iesaka vispār neturēt guļamistabā spoguli.

Spoguļus nedrīkst izvietot arī pie guļamistabas griestiem, lai aizmidzis neatspoguļotos tajos. Ar laiku šādi izvietoti spoguļi noteikti novedīs laulātos pie strīdiem un nesaskaņām, kā arī pie "kreisajiem soļiem" un šķiršanās.

Ja kāds mājā nomirst, visi spoguļi jāaizklāj ar drānu. Ezotēriķi skaidro šo ieteikumu ar spoguļa neparastajām īpašībām: visi, kas tajā atspoguļojas, turpina šajā mājā dzīvot. Savukārt, mirušā cilvēka dvēsele var aizmaldīties spoguļa labirintos un palikt tur dzīvot uz visiem laikiem, neatrodot īsto ceļu uz viņpasauli. Neaizklāts spogulis atklāj 'vienlaikus ļoti daudz ceļu uz nezināmo. Dvēsele, kas iestrēgusi spogulī, kaut arī neviļus, skaitās milzīgs grēks un var atspēlēties jums ļoti nepatīkamā veidā.

Tieši šī paša iemesla dēļ uzmanīgi jāapietas ar veciem spoguļiem. Tie kaut kādā veidā pielīdzināmi vecām pilīm- tikpat pilni ar rēgiem un sen mirušu cilvēku atmiņām, kas tajos spoguļojušies senāk. Īpaši bīstami ir spoguļi ar tajos ieslēgtām mirušām dvēselēm. Tie var piesaukt nelaimi un lāstu ne tikai vienam cilvēkam, bet visai dzimtai. Tāpēc tādus spoguļus labāk iznīcināt, lai tādējādi pasargātu sevi no dažādām likstām, kā arī atbrīvotu no gūsta spogulī nejauši iekļuvušo dvēseli.

Speciālisti apgalvo, ka šādus spoguļus atpazīt ir samērā viegli. Ja šāda spoguļa priekšā dziest sveces liesma, lai arī kā jūs necenstos to aizdegt, tas viennozīmīgi norāda uz to, ka spogulī mokās kāda dvēsele. Bez tam, tāds spogulis aptaustot šķiet ļoti, ļoti auksts.

Mistiķi apgalvo, ka spogulis spēj atstarot bīstamās, tā saucamās, zemā astrāla enerģijas un, ja tas ir vērsts pret guļvietu, šīs enerģijas, pret kurām cilvēks ir īpaši jūtīgs miegā, aktīvi apstaros guļošos. Nakts murgi, hroniska neizgulēšanās, nogurums- parasts tāda starojuma rezultāts. Šajā gadījumā spoguli ieteicams pārlikt citā vietā, taču, ja tas nav iespējams, vismaz aizsegt uz nakti ar kādu necaurspīdīgu drānu.

Ir arī citi noderīgi ieteikumi, kas atceļojuši pie mums no senajiem austrumiem.

Spouļus nav ieteicams kārt pārāk zemu- tie nedrīkst "nogriezt" augumā garākā ģimenes locekļa galvgali: viņam nāksies mocīties ar galvassāpēm un kopējā enerģētika kļūs vājāka. Tā paša iemesla dēļ spoguļus nedrīkst kārt arī pārāk augstu.

Nedrīkst pārāk ilgi skatīties caur spoguli savās acīs- tas noved pie milzīga enerģijas zuduma. Nevajadzētu spoguļoties arī ielu vitrīnās- tas draud ar kosmiskās enerģijas starojumu, kas var atstāt nospiedošu iespaidu uz jums. Pie kam jūs varat saņemt arī apkārtējo cilvēku negatīvo enerģiju.

Daudzām tautām ir visiem zināms, bet nekur nerakstīts aizliegums: nenest zīdaini vecumā līdz vienam gadam (dažreiz līdz 6 mēnešiem) pie spoguļa. Šim aizliegumam ir vairāki skaidrojumi, kas ataino dažādu galveno spoguļa īpašību un funkciju simbolisku izpratni- atspulgu un dubultošanos, tā robežšķirtni starp divām pasaulēm utt. Senāk visbiežāk baidījās no tā, ka bērns nobīsies (no sava atspulga, spogulī sēdoša "nelabā" un tamlīdzīgi), negulēs, redzēs sliktus sapņus...

Visos augstāk minētajos gadījumos bīstamība pastāv ne tikai saskarsmē caur spoguli ar nāves zonu, bet arī dubultošanās sekās (pateicoties atspulgam spogulī), kas draud ar "dvēseles dubultošanos", t. i., dubultošanos starp cilvēku pasauli un nešķīstā gara pasauli, pārvēršanos raganās, burvjos, vampīros un tamlīdzīgos radījumos. Tas, ko var ieraudzīt spogulī, pieder ne šai pasaulei, bet gan citai- svešai, nezināmai, bīstamai.

Tādējādi var izskaidrot arī no senatnes nākušo aizliegumu ēst spoguļa priekšā- "savu skaistumu apēdīsi", t. i., atspulgs caur portālu iekļuvei citā pasaulē (par kādu varētu nodēvēt spoguli) "iesūks" (apēdīs) ārējo oriģināla skaistumu.

Vienīgais laiks, kad ir atļauts skatīties spogulī un pat nedaudz pazīlēt ar tā palīdzību, ir Ziemassvētku nakts. Tas ir laiks, kad robeža starp šo un citu pasauli kļūst netverama un caurredzama abu pasauļu iemītniekiem.

Un tomēr! Atcerieties, ka spogulis ir īpašs priekšmets, neizprotams un līdz galam neizpētīts. Tāpēc rīkojieties ar to uzmanīgi jebkurā gada dienā.