Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121), Fid:289, Did:0, useCase: 0


Zīlēšana Helovīnu naktī

Redakcija
Redakcija

Helovīni ir vieni no pasaules senākajiem svētkiem, kas ne tikai nav aizmirsti, bet tieši otrādi- nodzīvojuši līdz pat mūsdienām un tiek svinēti arvien vairāk plašāk. Nu arī mūsu valstī Helovīnu svinēšana kļuvusi par tradīciju. Nu ko, jo vairāk svētku- jo priecīgāka dzīvošana, un laikam jau nav svarīgi- tie ir mūsu svētki vai atnākuši pie mums no aizrobežas.

Kā svin Helovīnus?

Pirmām kārtām, rada anturāžu (piemērotu vidi): izdekorē iekštelpas, māju fasādes un privātmāju zālājus. Taisa no ķirbjiem gaismekļus. Bērni un jaunieši, pārģērbušies šausminošu personāžu kostīmos, staigā pa mājām un lūdz cienastu, pretējā gadījumā draudot briesmīgi nobaidīt. Atgādina mūsu ķekatās iešanu, vai ne? Bet vēl Helovīnos, līdzīgi kā ziemassvētkos, zīlē.

Skaitās, ka Helovīnu nakts ir sava veida tilts starp reālo un aizkapa pasauli. Tāpēc šajā naktī mirušo dvēseles klīst pa ielām, no pazemes valstības iznāk dažādi nešķīsteņi, raganas un elfi, kas jūtas brīvi un sāk darīt dažādas nelietības.
Agrāk cilvēki ticēja tam, ka visu Svēto dienas priekšvakarā var bez problēmām ieraudzīt raganu vai kādu citu mošķi. Un, ja viņi paši nerādījās, bet cilvēkam ļoti grib''ejās tos redzēt, varēja izmantot sekojošu paņēmienu: uzvilkt drēbes ar kreiso pusi uz āru, iziet laukā tieši pusnaktī un soļot pa ceļu atmuguriski,- tad ragana noteikti parādīsies.

Reti kurš šo triku izmēģināja- 31.oktobra vakarā cilvēki aizslēdza visas durvis un aizvēra logus, agri likās gulēt un pat nedomāja par to, lai pēc tumsas iestāšanās izietu laukā. Tomēr visos laikos atradās drosminieki, kurus urdīja ziņkāre: kāds sapņoja satikt raganu, cits Helovīnu naktī mēģināja izzīlēt savu likteni. Zīlēšana bija ļoti izplatīta, sevišķi jauniešu vidū. Daudzas no šīm zīlēšanām ļoti atgādina mūsu Ziemassvētku zīlēšanu. Bet kā tad zīlēja Helovīnos?

Mīlestības un laulību tēma zīlēšanā

1. Zīlēšana ar ābolu, sveci un spoguli

Meietene aizdedzināja sveci, ņēma rokās ābolu un iegāja tumšā istabā, kurā bija spogulis. Sveci nolika spoguļa priekšā, un skatoties spogulī, ēda ābolu. Tajā laikā spogulī bija jāparādās viņas nākamā vīra atspulgam. Ja svece nokrita vai pēkšņi nodzisa, tas liecināja par to, ka istabā atrodas ļaunais gars. Tad meitene tūlīt pat pārtrauca zīlēšanu.

2. Zīlēšana ar naktskreklu

Visu Svēto nakts priekšvakarā meitenes slepus mazgāja savus naktskreklus un kāra pa nakti žāvēties savā istabā. Viņas ticēja, ka nākamais vīrs var atnākt, lai paņemtu savas izredzētās kreklu. Lai ieraudzītu savu izredzēto, vajadzēja visu nakti palikt nomodā. Ne visas meitenes to varēja izturēt. Un ne visas, droši vien, atrada no rīta savus naktskreklus- varbūt pēc tiem tiešām atnāca precinieki, lai gan, ticamāk, ka ar meitenēm jokus dzina viņu pašu radinieki.

3. Zīlēšana ar sālītu ēdienu

Uz nakti meitenei vajadzēja saēsties kaut ko sālītu un tad likties gulēt. Sapnī pie viņas bija jāatnāk izredzētajam ar pastieptu ūdens glāzi rokā.

4. Zīlēšana ar kaimiņa kāpostiem

Visu Svēto dienas priekšvakarā, kad jau kļūst tumšs, meitenei bija slepus jāiekļūst kaimiņu dārzā un uz labu laimi jāpaņem viena kāpostgalva. Kāpostgalva jāatnes mājās un jau gaismā jāapskata, kāds būs nākamais vīrs. Ja kāposts neliels, tātad arī vīrs būs maza auguma un kārns. Jā kāpostgalva sprogaina, arī vīrs gaidāms sprogains. Bet skaista, liela kāpostgalva nozīmēja, ka vīrs būs ļoti izskatīgs.

Kad bija izzīlēta gaidāmā līgavaiņa āriene, noteica arī viņa labklājību. Šim nolūkam vajadzēja pievērst uzmanību tam, cik daudz zemes pielipis kāposta kacenam- jo vairāk tās bija, jo bagātāks būs līgavainis. Tad kacenu izgrieza un pagaršoja. Ja kacens bija salds, vīrs būs laipns un saticīgs, ja rūgts- stingrs un greizsirdīgs.

5. Zīlēšana ar trīs bļodiņām

Uz galda lika trīs vienādas bļodiņas: vienā ielēja tīru ūdeni, otrā- iekrāsotu ūdeni (piemēram, ar biešu sulu), trešo atstāja tukšu. Meitene ar aizsietām acīm piegāja pie galda un uz labu laimi izvēlējās bļodu. Ja izvēle krita uz tīra ūdens bļodiņu, viņu gaidīja laulība ar labu cilvēku, ja meitene izvēlējās iekrāsoto ūdeni, tas nozīmēja, ka par meitenes vīru kļūs atraitnis, savukārt tukša bļodiņa liecināja par to, ka tuvākā gada laikā meitenei nav vērts gaidīt preciniekus.

6. Zīlēšana jauniem puišiem

Helovīnu vakarā, kad satumst, jaunajam cilvēkam vajadzēja parāpot zem upeņu krūma- tika uzskatīts, ka rāpošanas procesā viņš noteikti saskatīs savas izredzētās ēnu. Un jau pēc ēnas varēs noteikt to, kāda viņa būs: gara vai īsa, apaļīga vai kārna.

7. Zīlēšana ar uguni

1. variants: tam nepieciešamas kvēlojošas ogles- ugunskurā, plītī vai kamīnā.
Iemīlējušies puisis un meitene noteica, vai viņi sader kopā. Kats ņēma rokā vienu riekstu un dažas minūtes klusējot vērās oglēs, bet pēc tam iemeta tajās riekstus. Tad uzmanīgi vēroja, kā tie sadeg: ja rieksti dega lēni un klusi, tad šī pāra dzīve būs mierīga un prieka pilna; ja rieksti dega sprakšķot un ik pa brīdim uzliesmojot, tad šo divu cilvēku kopdzīve nesola neko labu,- viņus sagaida bezgalīgi strīdi un skandāli.

2. variants: zīlēšanai nepieciešama iekurta krāsns vai kamīns (var mēģināt arī aizdezināt papīru kādā palielā traukā).
Meitene paņēma rokās divus kastaņus un domāja par mīļoto puisi. Tad viņa meta abus kastaņus vienlaicīgi ugunī un skatījās, cik tuvu viens pie otra tie atrodas. Ja kastaņi nokrita blakus, tātad ir liela iespēja, ka viņas jūtas nepaliks neievērotas, ja kastaņi atradās tālu viens no otra, meitene secināja, ka viņas cerības ir veltas.

8. Zīlēšana pēc sapņiem.

Šī zīlēšana piemērota meitenēm, kas no sava mīļotā jau ir saņēmušas mīlestības vēstules vai zīmītes.
Pirms gulētiešanas vajadzēja izlasīt mīļotā rakstīto vēstuli, salocīt to deviņas reizes, saspraust ar adatu un nolikt zem spilvena. Sapnis šajā gaījumā būs vieds. Ja sapnī meitene redzēs dārgakmeņus, rotaslietas, stiklu vai tekošu ūdeni, tas nozīmē, ka jaunais cilvēks patiešām mīl šo meiteni. Savukārt, ja meitene ieraudzīs sapnī puķes, kokus, liesmu, vētru vai lietus šaltis- jaunais cilvēks viņu māna. To pašu vēsta sapnis, kurā meitene redzējusi savu mīļoto smaidīgu un laipni runājošu ar viņu. Sapnis saka priekšā, ka jaunais cilvēks ir liekulis.

Liktens tēma zīlēšanā

1. Zīlēšana ar uguni

Šī ir sena skotu zīlēšana. Vakarā cilvēku kompānija iededza ugunskuru. katrs izvēlējās sev akmeni un iegaumēja to. Kad ugunskurs iedegās, zīlētāji slika savus akmeņus apkārt tam. Svarīgi bija atcerēties, kā tieši guļ tavs akmens. Kad ugunskurs izdzisa, visi izklīda pa mājām, lai dotos gulēt, bet no rīta devās skatīties katrs savu akmeni. Ja kāda zīlētāja akmens bija izkustējies, tas nozīmēja, ka cilvēks drīz saslims. Bet ja akmens vispār bija pazudis, tas liecināja par drīzu nāvi.

2. Zīlēšana ar kartupeļu biezeni

Katlā ar gatavu kartupeļu biezeni lika sekojošus priekšmetus: atslēgu, monētu, gredzenu, pogu, gliemežvāku un kaut ko sirds formā. Biezeni kārtīgi smaisīja un tumsā katrs zīlētājs ar dakšas palīdzību vilka ārā vienu priekšmetu. Bet pēc tam, atkarībā no izvilktā priekšmeta, noteica savu likteni: gredzens solīja drīzas laulības, monēta- bagātību, atslēga- veiksmi darījumos, gliemežvāks- ceļojumus, poga- vientulību, bet sirds formas priekšmets- mīlestību.

3. Zīlēšana ar vēja skaņām

Pirmajā novembra dienā bija jāiziet laukā un jāatrod klaja vieta, kur nekas netraucē vējam pūst. Jānostājas vienā vietā un jāklausās vēja skaņās: skaitījās, ka skaņās var saklausīt vārdus, kas stāsta par gaidāmajiem notikumiem zīlētāja dzīvē.

4. Zīlēšana ar ābolu

Jāiedomājas vēlēšanās, tad ābols jāpārgriež uz pusēm. Ja kaut viena sēkliņa griešanas rezultātā izrādās bojāta, ceļā uz vēlamo gaidāmas grūtības. Ja bojātas daudzas sēkliņas- šķēršļi būs nopietni. Bet ja sēkliņas palikušas neskartas- tas nozīmē, vēlēšanās noteikti piepildīsies, pie kam ļoti drīz.

Senie ķelti ticēja, ja naktī uz 1.novembri nolikt zem spilvena ābolu un iedomāties vēlēšanos, bet no rīta, pamostoties, to apēst, viss piepildīsies. Tā pat nebija zīlēšana, bet rituāls.

Kā redzat, daudzas no šīm seno laiku Helovīnu tradicionālajām zīlēšanām var veikt arī mūsdienās, taču nu jau kā izklaidējošas un interesantas spēles.

Tagad jūs zināt, kā zīlēt Helovīnos un varat kaut ko no tā izmēģināt arī paši. Kas zin, varbūt ieraudzīsiet savu izredzēto vai satiksiet raganu? Galu galā ir taču Helovīni.