Azartspēļu atkarība - viedoklis un stāsts
Agrāk problēmas ar azartspēlēm netika uztvertas nopietni.. Mūsdienās tā tiek uzskatīta par atkarību jo nemitīgi tiek izmantots tā saucamais “risks” laimesta iegūšanai, attiecīgi cilvēka psihē tas izdala vairāk endorfīnus, jeb “laimes sajūtas”, ko arī pierāda dažādi pētījumi. Azartspēļu testi, var palīdzēt saprast to, vai azartspēles traucē Jums ikdienas dzīvi. Tāpat arī, personīgi iepazīstot kazino industriju Latvijā, ir veikts secinājums, ka 70% spēļu cienītāju jeb spēlētāju nemaz neizmanto īstu naudu, bet gan spēļu naudu, ko piedāvā dažas no kazino spēļu mājas lapām, tādā veidā samazinot īsto kazino “biezos maciņus”, un ierobežo atkarību izraisītās problēmas – kas ir labas ziņas.
Taču sākumā neliels stāsts un ieskats vēsturē.. Kad Laurai bija 25 gadi, viņa ar pāris draugiem devās izklaides braucienā uz Lasvegasu. Tā bija pirmā reize, kad viņa izmēģināja azartspēles. 10 gadus vēlāk viņa strādāja par tiesnesi Austrumkrastā un laiku pa laikam uzturējās Atlantiksitijā, kas pazīstama kā Austrumkrasta azartspēļu galvaspilsēta. Tuvojoties 50 gadu vecumam viņa jau mēdza neapmeklēt darbu, tikai lai apmeklētu jaunatvērtos kazino. Viņa gandrīz vienmēr spēlēja blekdžeku, bieži vien riskam pakļaujot vairākus tūkstošus dolāru, pēc tam meklējot pēdējos centus, lai nokļūtu mājās.
Laika gaitā azartspēlēs tika izmantoti visi nopelnītie līdzekļi, kā arī pārsniegti limiti vairākām kredītkartēm. “Es vēlējos spēlēt visu laiku, “ atzina Laura. “Man tas patika - man patika gūtā bauda.”
Spēlēšana un līdzekļu zaudēšana noveda arī līdz smagiem likumpārkāpumiem. Laura tika apsūdzēta par klientu aplaupīšanu un saņēma divu gadu cietumsodu. Paralēli soda izciešanai, sieviete sāka apmeklēt arī anonīmo azartspēlētāju sanāksmes un terapeitu, tādējādi mēģinot mainīt savu dzīvi.
“Es sapratu, ka es biju kļuvusi atkarīga, “ stāsta Laura. “Nonākšana līdz šādam secinājumam paņēma daudz laika, taču tā bija taisnība, līdzīgi kā citiem. “
Pirms vairākiem gadiem atziņa, ka cilvēks no azartspēlēm var kļūt tikpat atkarīgs, kā no narkotikām, radīja pretrunas. Līdzīgi bijis arī minētājā gadījumā, jo Laurai neviens neteica, ka viņa ir atkarīga, sieviete pēc ilgāka laika apzinājusies to pati. Šobrīd visi saprot, ka azartspēles var radīt reālu atkarību.
Psihiatru vidē pataloģiska azartspēļu spēlēšana sākotnēji vairāk tika uzskatīta par apmātību nevis atkarību - uzvedību, kuras pamatā ir vēlme mazināt trauksmi/stresu nevis alkas gūt intensīvu baudu. 1980.gados Amerikas Psihiatru asociācija (APA) īpašā mentālo traucējumu rokasgrāmatā oficiāli klasifiicēja pataloģisku azarspēļu spēlēšanu kā impulsu kontroles traucējumus - izplūdis apzīmējums it kā savā starpā saistītu slimību grupai, kas tobrīd sevī iekļāva arī kleptomāniju, piromāniju u.c.
Tomēr laika gaitā tika secināts, ka pataloģiska azartspēļu spēlēšana iekļaujama atkarību sadaļā. Lēmums, kas sekojis pēc vairāku gadu diskusijām, atspoguļoja jaunu izpratni par atkarību pamatā esošo bioloģiju un mainīja veidu, kā psihiatri palīdz cilvēkiem, kuriem azartspēles ir radījušas problēmas.
Pieprasījums pēc efektīgākām atkarības ārstiecības metodēm tikai pieaug, jo azartspēles ir vēl pieejamākas un sabiedrībā pieņemamākas kā jebkad iepriekš. Azartspēļu popularitāte tikai pieaug, turklāt spēlēt gribošiem cilvēkiem vairs nav obligāti jāpamet sava dzīvesvieta - viss, kas nepieciešams ir internets datorā vai kādā viedierīcē. Tāpat vairākas aptaujas norāda uz vērā ņemamu atkarīgo skaitu, kā arī tiem, kuriem azartspēles nopietni ietekmē darbu un sociālo dzīvi.
APA savā lēmumā atzīt azartspēļu spēlēšanu par atkarību raisošu balstījās uz dažādiem pētījumiem psiholoģijā, neirozinātnē un ģenētikā, kas norādīja uz to, ka azartspēļu un narkotiku atkarībā ir krietni vairāk līdzību nekā iepriekš uzskatīts.
Kad mēs iesaistāmies aktivitātē, kas ļauj mums justies dzīviem, neironi smadzenēs izdala ķīmisko vielu, ko sauc par dopamīnu, sniedzot mums apmierinājuma sajūtu un iedrošinot mūs ierasties baudīt sirsnīgas maltītes u.c. Ja stimuls ir amfetamīns, kokaīns vai citas narkotikas, sistēma rada līdz pat 10 reizēm lielāku dopamīna daudzumu nekā parasti.
Pētījumi pierāda, ka pataloģiskiem azartspēļu spēlmaņiem un narkotiku atkarīgajiem ir līdzīgas ģenētiskās noslieces impulsivitātē un atlīdzību/baudas meklēšanā. Līdzīgi kā narkotiku lietotājiem ar laiku nepieciešama lielāka deva, lai apreibinātos, azartiski spēlētāji veic arvien riskantākas darbības. Tāpat azarspēļu atkarības problēmu cietēji arī piedzīvo paģirām līdzīgas sajūtas, kad tie nespēlē, kuras var mazināt tikai atkārtota spēlēšana.
2005.gadā Vācijā veikts pētījums vēsta, ka azartspēļu atkarīgie, līdzīgi kā narkotiku atkarīgie, zaudē baudas izjūtu, līdz ar to pilnīgam apmierinājumam nepieciešama arvien lielāka un lielāka deva jeb azartspēļu gadījumā lielāks azarts un ilgāka spēle. Eksperimentā tika izmantota kāršu spēle - uzvaras gadījumā atkarīgajiem smadzeņu daļā, kas atbild par atalgojumu jeb laimes hormona dopamīna sniegšanu, tika novērta zemāka aktivitāte nekā ierasts.
Dažādi atklājumi liecina, ka azartspēles un narkotikas izmaina smadzenes līdzīgā veidā kā tiem, kuri slimo ar pārkinsona slimību. Pārkinsona slimību izraisa dopamīnu ražojošo neironu atmiršana smadzeņu vidus daļā. Kā minēts augstāk, azartspēļu un narkotiku atkarīgajiem šī hormona veidošanās būtībā ir notrulināta. Zīmīgi, ka 2%-7% cilvēku, kuri cieš no Pārkinsona slimības ir azarspēļu atkarīgie - vienas problēmas ārstēšana noved pie citas.
Pārmērīgu azartspēļu spēlēlēšanas pārdefinēšanai par atkarību nav bijusi tikai simboliska nozīme. Terapeiti laika gaitā secinājuši, ka azartspēļu spēlmaņiem labāk palīdz terapija un medikamenti, kas paredzēta atkarīgajiem nevis stratēģijas dažādu apsēstību mazināšanai. Nezināmu iemeslu dēļ antidepresanti, kas paredzēti impulsu kontroles traucējumu slimību simptonu mazināšanai nekad nav palīdzējuši pataloģiskiem azarspēļu spēlmaņiem. Tikmēr medikamenti, kas paredzēti narkotiku atkarības mazināšanai, strādā krietni labāk. Opioīdu antagonisti, piemēram, naltreksons, netieši kavē smadzeņu šūnu spēju ražot dopamīnu, tādējādi samazinot alkas.
Tāpat vairāki pētījumi apstiprina, ka cita efektīga atkarību ārstēšanas metode ir kognitīvās uzvedības terapija, kas māca cilvēkiem pretoties nevēlamām domām un ieradumiem. Teiksim, azartspēļu atkarīgiem māca cīnīties ar neracionāliem uzskatiem, piemēram, uzskatu, ka pēc zaudējumu sērijas noteikti jāseko uzvarām.
Atgriežoties pie sākumā minētā stāsta - Laura 60 gadu vecumā strādāja par konsultanti azartspēļu atkarīgo ārstēšanas programmā. “Es neesmu pret azartspēlēm, “ skaidro Laura. "Daudziem tā ir dārga izklaide, tomēr daļai tas ir bīstams produkts. Es gribu, lai cilvēki saprot, ka azartspēles var izraisīt atkarību. Es gribētu redzēt, ka katrs kazino uzņemtos savu atbildību."
