Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121), Fid:287, Did:0, useCase: 0


Kā rīkoties, ja nācies piedzīvot krāpšanu

Redakcija
Redakcija

"Es tev tik ļoti ticēju!" Dusmas, aizvainojums, pazemojums, vilšanās, sāpes, apjukums... Saskaroties ar nodevību, mēs varam izjust veselu emociju gammu. Kā tikt ar tām galā? Noteikumi tiem, kurus piekrāpa.

Vācu psihoterapeits, Heidelbergas Seksuālās terapijas institūta (Instituts für Sexualtherapie Heidelberg) dibinātājs Ulrihs Klements (Ulrich Clement), uzrakstījis grāmatu “Kad mīlestība iet pa kreisi”. Ģimenes psihoterapeite Marina Travkova izlasījusi grāmatu un komentē izvēlētos ieteikumus.

1. Padomā, vai tev jāzina viss

Aprobežojies ar būtiskāko un pasaudzē sevi no sāpīgām detaļām. “Šobrīd ir svarīgi, ko partneris domā darīt tālāk – izbeigt paralēlās attiecības vai nē - īsi sakot, viss, kas tev palīdzēs izlemt, kas notiks tālāk,” skaidro psihoterapeite Marina Travkova. "Nebūtiskais un mokošais ir tas, cik reizes nedēļā viņi nodarbojās ar seksu, vai pasniedza viens otram dāvanas, vai partneris tajās attiecībās stāstīja par jūsu bērniem u.tml."

Uzzinot, ka mūs piekrāpa, vēlamies uzzināt visu: ar ko, kad, kur, kā. Tas ir saprotami. Nepieciešama informācija, lai noteiktu, cik tālu viss ir aizgājis, vai jūsu attiecības ir briesmās un vai tās var saglabāt. Taču viss, ko uzzināsi, tevi sāpinās un, jo vairāk “barības” būs pārdomām, jo sāpīgāk tas būs. Un jo grūtāk būs šīs sāpīgās šķembas izvilkt no atmiņas.

Tāpēc aiztaupi sev sāpīgās detaļas. Pārtrauc partneri, ja viņš pēkšņi vēlas izstāstīt visu. Pajautā, kas patiešām jāzina, un neļauj sev dzirdēt pārējo.

2. Pieņem un vadies no tā, ka nekad neuzzināsi, kā viss notika patiesībā

Partneris, visticamāk, apsvērs, ko un kā pastāstīt un, protams, izmainīs informāciju, aizsargājot tavas jūtas vai sevi (no tavas reakcijas).

3. Atceries: krāpšana neko personīgi neliecina par tevi

“Kāpēc viņš mani piekrāpa?”, “Ko viņš atrada tajā blondajā stulbenē?”, “Ko es viņai nespēju sniegt?”, “Ko es izdarīju nepareizi?”... No šādiem jautājumiem nav tālu līdz secinājumiem par paša bezvērtību: "Protams, viņš (-a) meklēja ko tādu, kas nav manī - citādi kāpēc krāpt?"

Tomēr tu neesi atbildīgs par otra cilvēka izdarīto. Krāpšana nepierāda, ka kaut kas pietrūkst vai ir nepareizi. Varbūt partneri vadīja tikai viņa pēkšņā kaisle vai varbūt viņš patiešām negribēja vai nevarēja būt tikai ar tevi. Taču tu neesi atbildīgs (-a) par viņas (-a) “es nevaru”, “es negribu”, par otra kaislībām un lēmumiem.

4. Nepadari savu pašnovērtējumu atkarīgu no partnera uzvedības.

Kad mūs maldina, nodod, jūtamies atraidīti. Pat ja morāle ir mūsu pusē un esam spēcīgākā - aizvainotā cilvēka stāvoklī, joprojām paliek kaitinošais jautājums: “Kāpēc viņš (a) to man nodarīja? Vai neesmu uzticības cienīgs? Vai ar mani nepietiek?" Tomēr nevajadzētu pieļaut, ka cita cilvēka uzvedība kaitē tavam pašnovērtējumam.

5. Neļauj aizvainojumam kļūt par vienīgo tavas uzvedības kritēriju

Tagad sāp. Tās ir taisnīgas sāpes, bet neļauj tām vienīgajām vadīt tavas jūtas. Sāpes nedrīkstētu traucēt domāt. Parunā ar cilvēkiem, kuriem uzticies. Varbūt viņu viedoklis palīdzēs apskatīt situāciju no cita skatu punkta.

6. Neiestrēgsti pašpārmetumos un upura lomā

Patiešām, tu neesi vainīgs (-a), un visa atbildība gulstas uz partneri. Tavs aizvainojums ir taisnīgs, un tas palīdz nešaubīties un neiesaistīties sāpīgā sevis analizēšanā. Taču, jo ilgāk saglabājas šī attieksme pret situāciju, jo vieglāk tajā iestrēgt.

Neiebarikādējies aiz pārmetumu sienas! Nekļūsti par sava sašutuma pieminekli. Vajadzētu pamazām distancēties no notikušā, lai saprastu pagātnes mācību, pārkāptu tai pāri un virzītos tālāk.

7. Meklē notikušajā plusus

Tas izklausās dīvaini, turklāt ir "nākamā līmeņa" vingrinājums. Apsvērt: "Kas tajā ir labs?" - nenozīmē mēģināt slēpt no sevis slikto. Dusmas, vilšanās, pazemojums ir svarīgi dzīves mācību stundu pavadoņi, kas jāapgūst. Pajautā sev: “Kas labs nebūtu ar mani noticis, ja nebūtu šīs nodevības? Ko es labāk sapratu? Kā es izaugu? Kādas stiprās puses sevī pamanīju? Kuras no tām man palīdzēs izkļūt no šīs situācijas?"

8. Ja partneris nolemj pārtraukt paralēlās attiecības, atzīsti viņa tiesības pārdzīvot

Izvēloties palikt jūsu attiecībās, partneris zaudē ko vērtīgu - kaut ko tādu, kas viņam patika. Viņš, iespējams, sēros. Tev viņa izvēle var būt atvieglojums - viņš jutīsies, it kā būtu ko upurējis. Protams, te nav par ko pateikties, taču mēģini rēķināties ar faktu, ka viņš pārdzīvo zaudējumu. Atzīsti to un lieku reizi neapvainojies, ja redzi, ka viņam joprojām ir jūtas pret citu cilvēku.

9. Ļauj partnerim pastāstīt, kas viņu pamudināja uz nodevību

Tas palīdzēs labāk iepazīt cilvēku, kuru uzskatīji par tik tuvu. Vai jācenšas to saprast? Drīzāk jā, jo saprast nenozīmē piedot, aizmirst vai atrast viņam attaisnojumu. Klausoties tu neizrādi labvēlību partnerim, bet gan sev. Ja vēlaties palikt kopā, jums būs jāpārzina vienam otra vajadzības un vēlmes, īpaši tās, kas bija tabu un noklusētas. Tās, kas viņu, iespējams, pamudināja uz krāpšanu.

10. Apdomā, vai zinot par krāpšanu, jūs varat palikt attiecībās

Doma, kas apmeklē tos, kuri pēc nodevības nolēmuši nešķirties no partnera: "Kā izvairīties, ka notikušais varētu nākotnē atkārtoties?" Bet daudz lietderīgāk ir spriest šādi: “Man pat nebija aizdomas, ka mani krāps. Vai es tagad varu atzīt šo “aklumu” un no jauna atklāt partneri, ja jau esam izlēmuši būt kopā?"

Ja nē, varbūt ir laiks dāvāt partnerim brīvību?