Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121), Fid:247, Did:0, useCase: 3


Nelegālo azartspēļu nozare gūst priekšroku Covid-19 laikā

Redakcija
Redakcija

Covid-19 uzliesmojuma laikā šī gada pavasarī Saeima aizliedza gan azartspēļu zāļu darbību, gan azartspēļu organizēšanu tiešsaistē. Šis lēmums tika motivēts ar to, ka Covid-19 izraisītās ekonomiskās krīzes dēļ ir nepieciešams ierobežot azartspēļu nozari, lai tādā veidā aizsargātu sabiedrības daļu ar zemu finanšu pratību no nozares negatīvās ietekmes krīzes laikā. Papildus, spēļu zāļu slēgšanu motivēja ar to apmeklētāju ilgo vidējo uzturēšanās laiku tajās, kas tādā veidā paaugstina ar Covid-19 saslimšanas riskus.

Latvijas Spēļu biznesa asociācija un citi nozares pārstāvji uzreiz norādīja uz problēmām Saeimas deputātu argumentācijā par šāda soļa pamatotību. Latvijā pirms Covid-19 krīzes vismaz 40% azartspēļu tirgu tiešsaistē kontrolēja uzņēmumi, kas faktiski piedalās Latvijas tirgū, bet nav Latvijā reģistrēti un saņēmuši darbībai nepieciešamās atļaujas.

Nenoliedzami, tas rada priekšroku tiem tirgus dalībniekiem, kas savu darbību Latvijā izvērš nelegāli. Azartspēļu spēlētājs, it īpaši tas, kurš to dara tiešsaistē, bez problēmām varēja pārcelties no legālajiem Latvijas azartspēļu pakalpojumu operatoriem tiešsaistē uz jebkuru neregulēto operatoru.

Valsts tādā veidā tieši palīdzēja nelegālajai tiešsaistes azartspēļu biznesa daļai izplatīties Latvijas iedzīvotāju vidū. Tie ir ne tikai neiegūti nodokļu ieņēmumi īstermiņā, bet arī tirgus daļas zaudējumi legālajiem operatoriem, kuri ir licencēti un godīgi maksā nodokļus. Tādā veidā valsts pati sev izraisīja ilgtermiņa zaudējumus neieņemtajos nodokļos no tiešsaistes azartspēļu operatoriem.

Ja valsts grib mērķtiecīgi regulēt azartspēļu nozari Latvijā un kontrolēt riskus un negatīvās ietekmes no azartspēlēm sabiedrībā, jāsāk ir ar nelegālo tirgus dalībnieku pastiprinātu kontroli. Jāatzīst, ka kontrolēt nelegālos komersantus ir daudz sarežģītāk, taču to nedarot valsts ir divkārtējs zaudētājs. Pirmkārt, tā nevar kontrolēt, vai šie operatori piekopj godīgus spēles principus un nodrošina saviem spēlētājiem maksimāli drošu spēles pieredzi. Otrkārt, valsts kasē neienāk miljoniem potenciālo nodokļu ieņēmumu.

Ja valsts vairāk darītu, lai azartspēļu spēlētāji tiešsaistē Latvijā to dara legālajos tiešsaistes kazino, valsts varētu efektīvāk kontrolēt azartspēļu izraisītos riskus sabiedrībā. Covid-19 krīzes laikā valsts izdarīja lāča pakalpojumu nelegālajai azartspēļu nozarei, taču nekad nav par vēlu sākt šos operatorus apkarot.