Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121), Fid:447, Did:0, useCase: 0


9 frāzes, kas liecina par meliem

Redakcija
Redakcija

Lai cik izveicīgs būtu melis, viņu var pieķert melos. To var izdarīt, novērtējot situāciju kopumā - sejas izteiksmi, žestus un arī vārdus. Cilvēkam vienlaikus jāpatur prātā vairākas realitātes: izdomātā un īstā, un tas nepavisam nav viegli, ņemot vērā, ka pastāvīgi domās jāveido loģiskās ķēdes.

Klausoties sarunu biedru, pievērs uzmanību tam, vai viņš lieto šīs 9 frāzes. Tās var signalizēt par melošanu:

"To ir grūti izskaidrot"

Kā nu nebūs grūti izskaidrot to, ko vēl nav pilnībā izdomāts, kā pasniegt! Melim pašam ir grūti saprast notiekošo, tāpēc viņš ar šo frāzi ietur pauzi, lai izdomātu, ko samelot tālāk. Pateikt patiesību nav grūti, lai cik nepatīkama tā būtu, bet izpušķot faktus un atrast tam vārdus gan ir grūti.

"Tu mani nesaprati pareizi"

Šī frāze izskan, ja melis ātrumā izklāstījis notikuma “uzlaboto” variantu, bet sapratis, ka kaut ko salaidis dēlī. Viņš redz, ka reakcija uz meliem nepavisam nav tāda, kādu gaidījis un drudžaini izstrādā jaunu versiju. Ja sarunā izskan tāda frāze, tad ir vērts nopietni aizdomāties par stāstītā patiesumu.

"Es to neatceros/īsti neatceros"

Vēl vakar viņš teica, ka pēc darba aizkavējās, jo satika bērnības draugu, bet šodien neatceras, ka būtu to teicis. Tu jautā par draugu, bet viņš uzreiz nesaprot, par ko ir runa, jo pavisam aizmirsa par šiem meliem.

Visu izdomāto informāciju ir grūti atcerēties, it īpaši, ja nemāni vienu cilvēku, bet vairākus vienlaikus. Sajūk, ko katram esi teicis, un tāpēc ir vieglāk pateikt, ka neatceries.

“Neredzu, kāds tam sakars ar...”

Melis nekaunīgi samelo, bet, kad viņam jautā par kaut ko, kas netieši attiecas uz viņa meliem, atsakās atbildēt. Viņš nav iedomājies, ka vajadzēs atbildēt uz tādu jautājumu, un nav sagatavojis atbildi. Piemēram, viņš saka, ka bijis veikalā, un tu jautā, kāpēc nenopirka maizi, jo tu to lūdzi izdarīt.

Viņš saka, ka iegājis pēc kāda sīkuma automašīnai un neredz saistību starp tavu lūgumu un šo faktu. Attaisnojas, sakot, ka iegājis tikai iegādāties auto piederumu, un nebija iespējas ieiet vēl pēc maizes.

"Un te - man priekšā negadījums: viena automašīna - pelēka ar svītrām, numurs AB452..."

Ja stāstītājs sāk aizrauties ar notikuma detaļām, krāsaini gleznojot ainu, iespējams, ka tavā priekšā ir prasmīgs melis, kurš pilnībā neizmanto savu literāro un oratora talantu. Stāsts izskatās neticams tieši šo daudzo detaļu dēļ, ar kurām melis mēģina “aizvilināt’ no patiesās būtības.

Stāsts tiek izdomāts stāstīšanas laikā. Ja to pārtrauc ar jautājumu, piemēram: “Otra automašīna droši vien bija pamatīgi sadauzīta?”, stāstītājs aizrautīgi “pārķer” tavu ideju kā sava sacerējuma papildinājumu un jau turpina stāstu ar tavām piespēlētajām niansēm.

“Nē”, “Jā”, “Šķiet, ka tā”

Ja cilvēks neprot sacerēt krāsainus stāstus, tad viņš mēģina samazināt stāstītā detaļu skaitu, lai vēlāk ko nesajauktu. Viņš izklāsta savu versiju, bet uz papildu jautājumiem atbild negribīgi un strupi, mēģinot pavērst tēmu citā virzienā. Ja viņu pieķer neprecizitātēs, tad viņš vienmēr var teikt, ka pārprata jautājumu, tāpēc radās tāda neatbilstība.

"Es nekad...", "Es vienmēr..."

Kad sarunu biedrs mēģina pārliecināt par savu “godīgumu”, viņš izmanto tādas skaļas frāzes, kas ietver “nekad” un “vienmēr”. "Es nekad tevi nemānītu un nekad tā nerīkotos", "Es vienmēr saku patiesību un vienmēr esmu bijis tev uzticīgs." Ja šādi vārdi sarunā izskan pārāk bieži, tu neizbēgami sāc tiem pievērst uzmanību. Visbiežāk tieši to, ko it kā nekad nedara, teicējs cenšas noslēpt. Ar “vienmēr” palīdzību viņš mēģina pārliecināt, piešķirt vārdiem svaru, radot stabilitātes ilūziju.

“Kāpēc lai es tā darītu?”

Šo paņēmienu meļi ļoti iecienījuši. Viņi uzdod pretjautājumu, lai mazliet pavilktu laiku un varētu padomāt, ko teikt tālāk. Dažas līdzīgas frāzes: “Vai tiešām tu tik slikti domā par mani?”, “Tu domā, ka es meloju?”, “Tu tiešām uzskati, ka es varēju tā rīkoties?” "Kā gan tu vari turēt mani aizdomās?!"

“Godīgi sakot/taisnību sakot”

Cilvēks, kurš mēģina tevi apmānīt, lai tas izklausītos pārliecinošāk, sacīs “godīgi”. Cilvēki, kuri netaisās melot, šādas frāzes parasti neizmanto.

Pievērs uzmanību tam, vai starp sejas izteiksmi un vārdiem nav pauze. Kad cilvēks melo, viņš vispirms runā un tikai tad sejā parādās emocijas. Piemēram, viņš teica, ka priecājas satikties, bet pasmaidīja tikai pēc vārdu izteikšanas. Neļauj sevi apmānīt un iemācies atpazīt melus.