Vai kāds nemaz nebēdājas par pašizolāciju?
Koronavīrusa pandēmija prasījusi tūkstošiem cilvēku dzīvību, izraisījusi plašu krīzi, sagrāvusi ekonomiku un atņēmusi cilvēkiem darbu. Papildus ārējiem zaudējumiem tā devusi triecienu to cilvēku psihei, kuriem grūti pielāgoties dzīvei izolācijā. Kā saglabāt distanci, tikt galā ar trauksmi un vientulību? Visi esam vienā laivā, piedzīvojam satraukumu un diskomfortu. Vai ne?
Patiesībā daži nemaz necieš no izolācijas, bet to izbauda. Spriedelējumi par to, kā izolācija mūs ietekmē, bieži vien ir pārāk vispārīgi un neņem vērā, ka cilvēki ir dažādi. Mēs atšķirīgi reaģējam uz mainīgajām dzīves situācijām, stresu un piespiedu vientulību. Kāds nav tālu no sajukšanas prātā, bet citam nav nekādas vainas. Ir taču čati internetā, grāmatas, filmas un pašu domas. Kāpēc daži izolācijā attīstās un atpūšas, bet citi cieš un nezina, ar ko sevi nodarbināt? Skaidro psiholoģe Ksenija Kukoļeva.
Ekstraverti un introverti
Ir cilvēki, kuriem vajadzīga sabiedrība. Esot starp cilvēkiem, viņi uzlādējas ar enerģiju, bet vienatnē nonīkst un iegrimst drūmās domās. Savukārt introvertiem patīk klusums, viņi labi jūtas vientulībā un krīzes laikā viņu dzīvē gandrīz nekas nav mainījies. Viņi priecājas, ka veikalos neviens pie kases nelien virsū, nav jāpiedalās kolektīvu saliedēšanas pasākumos un kolēģu pļāpāšanā, un klusībā pie sevis nodomā, ka šāda “apokalipse” viņiem pat mazliet patīk.
Introvertas un ekstravertas rakstura un izturēšanās atšķirības pamanāmas jau no bērnības, bet dzīves gaitā kļūst arvien acīmredzamākas. Šīs atšķirības ietekmē vidi, ko cilvēks rada ap sevi, un to, kā viņš pielāgojas pasaulei.
Ārkārtas situācija liek mums pavadīt laiku vienatnē ar sevi vai tuvākajiem radiniekiem. Introvertiem tā ir dāvana un iespēja. Ir tik patīkami palikt mājās un nejusties par to vainīgiem, neklausīties tuvinieku un draugu pārmetumos, ka esi garlaicīgs mājās tupētājs u.tml.
Ekstravertiem “mājas arests” ir īsta spīdzināšana un trauma. Viņi vai mirst aiz garlaicības un vientulības, ja ieslēgti četrās sienās. Kāpēc introvertiem ir vieglāk izolēties? Tāpēc, ka viņiem nav vajadzīga komunikācija ar daudziem un asas izjūtas. Viņiem pietiek ar vienu vai diviem tuviem draugiem. Vislabāk - Zoom.
Ielūkoties dziļāk
Cilvēku sadalījums introvertos un ekstravertos ir pārāk vispārīgs. Ja papētīsim sīkāk, redzēsim apakštipus, kuru reakcija uz dzīves situācijām atšķiras. Aplūkosim 4 uzvedības modeļus, kas raksturīgi 4 personības veidiem.
1. Apzinīgi cilvēki, labi organizēti, mazāk ekspresīvi un vairāk pielāgojušies, visticamāk spēs ievērot ekspertu ieteikto režīmu.
2. Draudzīgi, pieklājīgi cilvēki, kuri viegli strādā komandā, jūt līdzi citiem, ir nosliece uz empātiju, vieglāk vienojas ar ģimenes locekļiem un izvairās no konfliktiem. Viņi labprāt pavada laiku kopā ar tuviniekiem.
3. Cilvēki, kas atvērti visam jaunajam, ziņkārīgi sapņotāji, visticamāk, atradīs mierinājumu grāmatās, mūzikā, pabeigs romānu vai gleznu, kas pirms pandēmijas bija pamesta novārtā.
4. Trauksmaini cilvēki, kuriem ir nosliece dramatizēt situāciju, izgāzt dusmas uz apkārtējiem, visu kontrolēt - pat to, ko nav iespējams kontrolēt - ir vairāk pakļauti stresam un negatīvām emocijām nekā viņu jautrie un labsirdīgie partneri. Tieši viņi visvairāk cieš no bezpalīdzības un depresijas.
Protams, arī šis iedalījums ir diezgan aptuvens. Introverti nav imūni pret vientulību, un ekstraverti mēdz nogurt no saskarsmes un spēj dzīvot izolēti, paļaujoties uz uzticamiem resursiem un draugu atbalstu.
Cilvēki, kuri emocionāli ir stabilāki, paļaujas uz sevi, ir neatkarīgi, vērsti uz uzvaru, ir draudzīgi, pacietīgi un atvērti, labāk tiek galā ar izolāciju.
Kas vajadzīgs, lai izturētu pašizolāciju? Jābūt mierīgam un organizētam, savāktam, bet uzmanīgam, jāpaļaujas uz sevi, bet jāuztur kontakts ar tuviniekiem.
Vientulība vai vienatne
Koronavīrusa pandēmija izraisīja parādību, ko daudzi sauc par “vientulības epidēmiju”, bet, iespējams, situācijas traģisms ir pārspīlēts. Galu galā tas, kas dažiem ir slikts, citiem sagādā prieku. Varbūt šī vientulības epidēmija patiesībā ir jauna vienatnes pieredze, veids, kā atgriezties pie sevis. Efektīvs terapijas veids, kas nav sliktāks par grupas terapiju, atbalstu un apskāvieniem. Spēja pavadīt laiku vienatnē ir vēl viena emocionālā brieduma forma, tāpat kā spēja uzturēt ciešu un uzticēšanās pilnu komunikāciju. Protams, daži cilvēki saskaras ar ārējām grūtībām, kas nav atkarīgas no viņu personības veida - zaudē darbu, cieš no vardarbības ģimenē, nevar atgriezties mājās no ārzemēm.
“Mēģini ievērot dzīves higiēnu”
Nav tik svarīgi, vai tu esi ekstraverts vai introverts – visiem jāpielāgojas jaunajiem apstākļiem. Dažiem tas ir vieglāk, citiem - grūtāk. Jebkurā gadījumā vajadzētu atcerēties:
1. Nav svarīgi, vai tu ar prieku izbaudi izolāciju vai aiz satraukuma nevari vien atrast sev vietu. Jebkura reakcija uz notiekošo ir absolūti normāla. Nesalīdzini sevi ar citiem, jo katram ir savi veidi, kā pielāgoties mainīgajai situācijai. Nerāj sevi par to, ka tā arī neizmantoji laiku nevienam no tiešsaistes kursiem vai neizlasīji nevienu grāmatu.
2. Ja pārņēmis nemiers, nesteidzies veikt radikālus pasākumus, lai labotu situāciju. Piemēram, ja pamani, ka partnera izturēšanās tevi kaitina, tas nav iemesls nekavējoties šķirties. Tā vietā pajautā sev: ko es tieši tagad varētu darīt, lai justos labāk? Uzlikt austiņas un pavadīt kādu laiku vienatnē ar savām domām? Palasīt grāmatu vai piezvanīt draugam?
3. Padomā, kas tev varētu palīdzēt, un nekautrējies lūgt palīdzību. Varbūt ir kāds draugs, kurš var pakonsultēt juridiskajos jautājumos, kas radušies saistībā ar darba zaudēšanu. Apkopo noderīgus kontaktus, kur var vērsties, ja situācija pasliktinās. Tas palīdzēs atkal sajust pamatu zem kājām, dos spēku saskatīt iespējamos problēmas risinājumus.
4. Centies ievērot dzīves higiēnu: pietiekami izgulēties, veselīgi ēst un neaizmirst fiziskās aktivitātes. Nav jānomoka sevi ar treniņiem, bet minimāla fiziskās slodze no rīta vai dienas laikā palīdzēs atbrīvot uzkrāto stresu.
