Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1), Fid:3, Did:0, useCase: 0

Karjerā jāiegulda, vēl skolas solā sēžot

Jautājums par valsts izglītības iestāžu spēju jauniešus kvalitatīvi sagatavot darba tirgum, vienlaikus veicinot pieprasītāko un perspektīvāko amatu pratēju sagatavošanu, vienmēr ir bijis aktuāls. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka tieši augstskola ir tā institūcija, kas jauniešus sagatavo viņu izvēlētajai profesijai. Taču izšķiroša nozīme ir skolas solā gūtajām zināšanām, jo tās vislielākajā mērā ietekmē profesijas izvēli. Tāpat apsveicama ir katra jaunieša iniciatīva darīt vairāk nekā to pieprasa izglītības sistēma, jo tas ļauj, vēl skolas vai augstskolas solā esot, paplašināt zināšanas, apgūt jaunas prasmes un jau ieguldīt turpmākajā karjerā. Un šādu iespēju ir daudz – dažādi izglītojoši konkursi, semināri, pieredzes apmaiņas braucieni un citi.

Neviltota interese par konkrētiem procesiem ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem veiksmīgai personīgo prasmju attīstīšanai noteiktā sfērā. Ja jaunietis ir aizrautīgs mūziķis un apņēmies sevi attīstīt šajā jomā, tas ir pirmais solis uz panākumiem. Līdz ar to liela nozīme jauniešu prasmju attīstībā ir ne vien pamatizglītībai, ko nodrošina skolas un augstskolas, bet arī neformālajai izglītībai – papildu pasākumiem, dalība kuros ir paša censoņa iniciatīva. Mūsdienās pieejamas daudz un dažādas šādas neformālās izglītības iespējas – iesaiste nevalstiskajās organizācijās, pulciņos, līdz pat dalībai dažādos konkursos, kur var ne vien stiprināt savas zināšanas izvēlētajā jomā, bet arī iegūt kontaktus, kas var noderēt turpmākajā karjerā. Piemēram, pašlaik norisinās Rīgas brīvostas organizēts konkurss “Osta pilsētai”, kurā studenti tiek aicināti iesniegt savas inovācijas ostas darbības uzlabošanai. Šādi ar vienu konkursu tiek rosināta padziļinātāka jauniešu interese gan tehnoloģijās, gan loģistikā, gan arī, piemēram, mārketingā un tūrismā. Ne mazumu attīstības iespēju piedāvā Eiropas Savienības institūcijas – populāri ir jauniešu projekti un brīvprātīgo darba iespējas – tie sniedz iespēju gan paviesoties ārzemēs un iepazīt citas kultūras, gan uzlabot ārvalstu valodu zināšanas un kopējās saskarsmes spējas. Populāra ir arī ERASMUS studentu apmaiņas programma. Šīs 21. gadsimta iespējas ir unikālas, jo jauniešiem ļauj gan izglītoties, gan ceļot, neieguldot personīgos līdzekļus. Šajā kontekstā piekrītu, ka dažkārt varbūt ne pietiekami novērtējam neformālās izglītības nozīmi jauniešu attīstībā.

Viena no problēmām, ar ko saskaramies pēc kārtējiem centralizēto eksāmenu rezultātiem un pret ko atduramies, vērojot pieprasījumu pēc speciālistiem darba tirgū, ir nepietiekamas zināšanas fizikā un matemātikā. Arvien nespējam stiprināt jauniešu interesi par eksaktajām zinātnēm– katru gadu centralizēto eksāmenu rezultāti matemātikā (kas ir obligāts eksāmens) ir nepietiekoši. Sašutumu un kārtējo diskusiju sabiedrībā izraisīja pērnā gada centralizēto eksāmenu rezultāti, kad 12. klases skolēniem matemātikas eksāmenā vidēji izdevās sasniegt tikai 36,2% rezultātu. Tas bija zemākais rezultāts visu eksāmenu vidū. Lieki pieminēt, ka tieši ar eksaktajām zinātnēm saistās profesijas, kas atzītas par visperspektīvākajām, tostarp amati informācijas tehnoloģiju nozarē. Lai sekmētu skolēnu ieinteresētību, tiek organizēti dažādi projekti. Kā vienu no veiksmīgiem un nākotnes izglītībā būtiskiem vēlētos minēt projektu “Iespējamā misija”, kas atlasa jaunus, mūsdienīgus un talantīgus pedagogus, kuri ar savu pieeju spēj ieinteresēt jaunos prātus apgūt tik nozīmīgās eksaktās zinātnes. Tāpat tiek formēts arvien vairāk jauniešu kustību, kas apvieno, piemēram, informācijas tehnoloģiju entuziastus. Tiek organizētas informātikas olimpiādes, kurās mūsu jaunieši uzrādījuši labus rezultātus, tostarp starptautiskā līmenī. Šie panākumi pierāda, ka mums ir spējīgi un talantīgi jaunieši, kuru attīstība ir kā izglītības iestāžu rokās, tā arī pašu iniciatīvā. Pašiniciatīva, protams, ir pirmais un būtiskākais solis ceļā uz panākumiem. Iespēju ir daudz, atliek tikai tās izmantot.

Andris Deniņš, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors





" Atceries, ka klusēšana reizēm ir pati labākā atbilde. "
/ Dalailama /






Http://www.RezervesDALAS24.Lv