Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1), Fid:3, Did:0, useCase: 0

Skolas direktore: Vai reitingi ir svarīgāki par bērniem?

Redakcija
Redakcija

Skolas direktore: Vai reitingi ir svarīgāki par bērniem?
Agnese Pūtele


Nesen publicēti reitinga rezultāti, kas nosaka labākos skolu kolektīvus pēc to skolēnu sasniegumiem mācību priekšmetu Valsts un atklātajās olimpiādēs, skolēnu valsts zinātniski pētniecisko darbu konferencē un valsts mēroga konkursos. Papildus tam pastāv arī skolu topi, kuros par pamatu tiek ņemti centralizēto eksāmenu rezultāti (audzēkņu iegūtais vidējais vērtējums). Komentējot dažādus reitingus un to ietekmi uz skolēniem, privātās vidusskolas “Patnis” direktore Agnese Pūtele norāda, ka reitingi var maldināt sabiedrību un skolas kvalitāte ir rādītājs, kas jāskata kompleksi.

Kvalitāte ir pedagogi un individualizēta pieeja
Apzinos, ka runāt par reitingu negatīvo ietekmi nav populāri, taču uzskatu, ka bērnu labklājība un pilnveidošanās iespējas ir daudz būtiskākas. Stāsts par reitingiem nav stāsts par labām vai sliktām skolām, bet par to, ka ar mākslīgi uzturētiem rādītājiem tiek radīta nepareiza izpratne un spiediens uz bērniem, vecākiem un pedagogiem.
Skolas kvalitāte ir labi sagatavoti pedagogi – personības un individualizēta pieeja katram skolēnam. Nesen viesojos valstī, kurā ir augsta izglītības kvalitāte un pilnīga vienaldzība pret reitingiem – Somijā. Pārliecinājos, kādi rezultāti tiek sasniegti, ja valsts iegulda pedagogu izglītošanā, ne tikai skolu materiāli tehniskajā nodrošinājumā. Izglītība un mācīšanās šajā valstī ir viena no pamatvērtībām un ļoti ceru, ka šāda situācija būs arī Latvijā. Katrs bērns ir pelnījis iespēju, atbilstoši viņa spējām un talantiem, neraugoties uz to, kādu vietu reitingā ieņem skola, kurā viņš mācās.

Katru bērnu mērīt tikai attiecībā pret viņu pašu
Es pārstāvu privātskolu – tās vēsturiski veidojās kā elitāras skolas bērniem no turīgām ģimenēm. Lai gan daudzviet Eiropā šāda situācija joprojām ir saglabājusies, privātajās izglītības iestādēs Latvijā mācās ne tikai gudri, talantīgi, radoši un jauki bērni, bet arī bērni kuri vairāk par visu novērtē individualizētu pieeju, nav spējuši izturēt mācību slodzi vai apgūt saturu lielā kolektīvā. Bērni ir ļoti dažādi un nav pareizi visus salikt vienā reitingā. Katru bērnu var mērīt tikai attiecībā pret viņu pašu, nosakot, kā viņš pilnveidojies un audzis pusgada, gada, divu gadu vai ilgākā laikā.
Iespējams, kādam bērnam vērtējums “pieci” ir augstākais un labākais, ko viņš var sasniegt, un tas ir pilnīgi normāli. Savstarpēji nevar konkurēt skolas ar izlases bērniem un skolas, kuras realizē, piemēram, iekļaujošo izglītību. Lai gan Skola 2030 popularizē iekļaujošo pieeju, un tā ir visas valsts galvenā reforma – tomēr trūkst kopīgas, valstiskas vīzijas par nevienlīdzības mazināšanu.

Reitingi var nebūt objektīvi un patiesībā neko nepasaka par skolu. Turklāt, var radīt nepareizu izpratni par to, kas patiesībā notiek attiecīgajā skolā. Tie rada papildus stresu vecākiem, pedagogiem un pašiem bērniem. Idejiski jau nav nekas slikts, ja skola vēlas būt pirmajā vietā kādā reitingā, taču, ja šī mērķa vārdā visiem bērniem tiek uzlikta papildus slodze, skrējienā pēc uzvaras var arī salūzt. Dzīve nav konkurss, kurā jāizcīna kāda vieta. Mācīšanās būtu jāuztver kā piedzīvojums, kas palīdz sasniegt dažādus dzīves mērķus. Svarīgākais ir bērns – viņa prasmes, talanti, veiksmes, neveiksmes, varēšana un nevarēšana.

Skolas kultūra kā rādītājs
Skolas nevar salikt vienā tabulā, savukārt statistika vai vieta topā pilnvērtīgi neatspoguļo kvalitāti. Vērtība ir individualizēta pieeja un atbalsts, lai katrs bērns atrastu savu ceļu. Izvēloties skolu, uzdodiet jautājumu – vai un kā ikdienas darbā tiek atklāti bērnu talanti? Aizejiet ciemos un novērtējiet, kāda ir skolas gaisotne? Kādas ir bērnu, skolotāju, kā arī bērnu un skolotāju savstarpējās attiecības? Ļoti būtisks rādītājs ir arī skolas iekšējā kultūra – sadarbība, uzticēšanās, cieņpilna attieksme vienam pret otru un kolektīva mainība. Ja pedagogi attiecīgajā skolā strādā jau ilgi, visticamāk tā ir vide, kurā viņiem patīk uzturēties, un tas nozīmē, ka arī bērniem šādā vietā varētu patikt.

Piedāvājums ārpus mācībām
Vēl būtisks rādītājs ir tas, ko skola piedāvā ārpus obligātā mācību satura. Strādājošiem vecākiem tas ir ļoti svarīgi. Interešu izglītības daudzveidība, kas ietver dažādus pulciņus, sportu, mūzikas nodarbības u.tml. nozīmē, ka skolā būs iespēja izkopt bērna talantu, neatkarīgi no tā, kāda joma viņu saista. Noteikti ir vērts noskaidrot, ko dara attiecīgās skolas absolventi. Protams, tas nenozīmē, ka jāmeklē skolas, kuru absolventi ieņem tikai augstus amatus. Ikvienas skolas absolventi var būt arī mākslinieki, pašnodarbinātie, dažādu profesiju pārstāvji, taču galvenais, kā katram no viņiem veicas izvēlētajā jomā. Vai absolventi turpina studijas? Vai ir konkurētspējīgi arī ārpus Latvijas robežām u.tml.

Ideālā gadījumā visas skolas nevajadzētu ielikt vienā reitingu tabulā. Tā vietā katra skola būtu ar savu pievienoto vērtību – īpašo virzienu, ko attīstītu. Nav būtiski, vai tas ir matemātikas, mūzikas, mākslas vai sporta virziens, bet, lai skola strādātu pie pilnveides un sniegtu bērniem iespējas attīstīt savus talantus.

Autore: Privātās vidusskolas “Patnis” direktore Agnese Pūtele





Http://www.RezervesDALAS24.Lv