Ekonomikas izrāviena pamatā ir izglītots cilvēks

Nav iespējama izaugsme bez attīstības. Pēc veiksmīga uzņēmējdarbības starta un uzņēmuma nostabilizēšanās par būtisku tālākās attīstības priekšnoteikumu parasti kļūst jaunu tirgu piesaiste, produktu vai pakalpojumu popularizēšana arvien plašākai auditorijai. Par ekonomikas izrāviena nepieciešamību, tostarp īpaši uzsverot eksporta veicināšanu, runā arī oficiālajos valsts attīstības dokumentos. Taču pārāk bieži mēs aizmirstam, ka veiksmīga uzņēmuma pamatā ir izglītots un ieņemtā amata pienākumu pildīšanā kompetents cilvēks. Tādēļ, jo vairāk tiks piedomāts pie cilvēkresursu attīstības, piedāvājot un pieņemot izglītības un pieredzes gūšanas iespējas, jo ātrāk mēs spēsim runāt par ekonomikas izrāvienu jau kā sasniegto rezultātu nevis nosprausto mērķi.

Drukāt

A.Deniņš

Izaugsme, protams, sākas ar izglītību. Ja papētām jaunākos Centrālās statistikas pārvaldes datus par valsts iedzīvotāju izglītības līmeni, redzam, ka augstāko izglītību visā valsts teritorijā vidēji ir ieguvis vien katrs ceturtais valsts iedzīvotājs. Tātad ļoti lielai iedzīvotāju daļai, kas veido vietējo darba tirgu, nav augstākās izglītības. Tas liecina par lielu zemas kvalifikācijas darbinieku skaitu sabiedrībā, kā arī par nepietiekamo iedzīvotāju motivāciju izglītoties un celt savu profesionālo līmeni. To, cik būtiska katra cilvēka nākotnē var būt ikviena zināšanu vai prasmju papildināšanas iespēja, svarīgi apzināties jau skolas solā.

Runājot par ekonomikas attīstību, bieži pieminam konkurētspējīgam darbiniekam nepieciešamās kvalitātes – valodu zināšanas, matemātikas zināšanas, kopējo darba pieredzi. Cerot pievērst jaunatnes uzmanību, vēlos norādīt, ka mūsdienās ir tiešām daudz dažādu iespēju savas profesionālās sagatavotības celšanai – gan valsts izglītības iestāžu piedāvātās, gan, piemēram, Eiropas Savienības piedāvātās, gan nevalstisko organizāciju rīkotie pasākumi. Ik gadu jaunieši var pieteikties stipendijām svešvalodu apgūšanai vai iespējai gūt izglītību ārzemēs. Tās ir ne tikai jaunas un vērtīgas zināšanas, bet arī dzīves pieredze, ko jaunie cilvēki gūst, šos izaicinājumus pieņemot. Tā, piemēram, joprojām, līdz 2. jūnijam, ir iespēja pieteikties Japānas valdības stipendijām četru veidu programmās: pētniecības, augstākās izglītības, tehniskās izglītības un profesionālās izglītības. Katrā no programmām viens gads paredzēts intensīvai japāņu valodas apguvei. Nevienam nav noslēpums, cik nozīmīgas uz globālas ekonomikas fona ir austrumu valstis, līdz ar to uzskatu, ka šādas iespējas noteikti ir jāizmanto.

Vēl viena problēma, ar ko saskaras darba devēji, ir nepietiekams eksakto zinātņu speciālistu skaits.Sašutumu un kārtējo diskusiju sabiedrībā izraisīja pērnā gada centralizēto eksāmenu rezultāti, kad 12. klases skolēniem matemātikas eksāmenā vidēji izdevās sasniegt tikai 36,2% rezultātu. Šīs tendences pašlaik novedušas, piemēram, pie būtiska informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistu trūkuma. Vienlaikus ITnozare arvien attīstās, un labi apmaksātas, perspektīvas vakances paliek neaizpildītas.Aktuālie Eiropas Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa dati rāda, ka Latvijā ir viens no zemākajiem IT speciālistu īpatsvariem nodarbinātībā: vidēji 2,2% salīdzinājumā ar 3,5% Eiropas Savienībā. Tāpat dati rāda, ka Latvijā dzīvojošajiem ir nepietiekams pamata digitālo prasmju līmenis, jo tās apmierinošā līmenī piemīt vien 50% iedzīvotāju. Lai veicinātu jauniešu motivāciju interesēties par šīm zinātnēm, tiek piedāvāti dažādi semināri, konkursi un citas iespējas, ar kuru palīdzību topošie speciālisti var attīstīties un gūt jaunas prasmes. Ļoti vērtīgs tādā ziņā ir ikgadēji Rīgas brīvostas pārvaldes rīkotais konkurss studentiem “Osta pilsētai”, kas šogad aicina jaunos prātus dalīties ar inovatīvām idejām ostas darbības modernizēšanai. Tā ir vērtīga iespēja dalītiesar reālām ostas attīstības idejām gan IT, gan, piemēram, vides aizsardzības u. c. jomās. Un Latvijā aug talantīgi un uzņēmīgi jaunieši – to pierāda kaut vai mūsu audzēkņu panākumi informātikas olimpiādēs – pērn zelta medaļu pasaules informātikas olimpiādē izcīnīja rīdzinieks, un arī šogad pie zelta godalgas Baltijas informātikas olimpiādē tika skolēns no Rīgas. Tie ir tikai daži piemēri, kas apliecina, ka esam konkurētspējīgi pat pasaules līmenī. Ticu, ka, topošajiem darbiniekiem laikus domājot un strādājot pie profesionālās attīstības, varam beidzot panākt tik bieži pieminēto valsts ekonomisko izrāvienu.

Andris Deniņš, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors

Drukāt

Tev jābūt autorizētam,