Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1), Fid:3, Did:0, useCase: 0

Pedagogs: Vidējā izglītība sevi nav izsmēlusi

Redakcija
Redakcija

Šogad Latvijā tiks slēgtas 13 skolas un reorganizētas vēl 11 skolas, kas radīs ietekmi arī uz vidējās izglītības apguvi. Pretēji apgalvojumiem, ka vidusskola nav domāta visiem, tieši šajā dzīves posmā jaunieši saņem galveno izrāvienu. Līdz pamatskolas absolvēšanai lielākā daļa skolēnu vēl nezina, ko dzīvē vēlas darīt, turklāt neviens arī nav gatavs uzreiz integrēties darba tirgū, norāda Rīgas Tālmācības vidusskolas pedagogs Edgars Čerkovskis. Viņš piebilst, ka tieši trīs vidusskolā pavadītajos gados liela daļa jauniešu kļūst patstāvīgi, norādot, ka vidējā izglītība ir nepieciešama tieši zināšanu, nevis diploma dēļ.

Vidējā izglītība nepieciešama ikvienam

Runājot par vidējās izglītības apguvi, protams, jāizskata dažādi veidi un formas. Tiem jauniešiem, kuriem jau pēc 9. klases ir skaidra vīzija par to, ka viņi savu nākotni vēlas saistīt ar akadēmisko vidi, sociālajām zinātnēm vai inženierzinātnēm, piemērotāka būs vispārējā vidējā izglītība. Tiem, kuriem tuvākas praktiskās lietas - profesionālā izglītība. Vēl daļai – tālmācība. Taču kopumā ir skaidrs, ka vidējā izglītība nepieciešama ikvienam. Pievēršoties dažādām izglītības ieguves formām, saskaramies ar virkni stereotipu. Šobrīd vidējā profesionālā izglītība Latvijā ir ļoti labi attīstīta, īpaši infrastruktūras un materiāli tehniskā nodrošinājuma jomā, taču no padomju laikiem joprojām saglabājušies dažādi stereotipi. Profesionālās izglītības iestādes organizē virkni augsta līmeņa pasākumu, piemēram, nacionālo jauno profesionāļu meistarības konkursu SkillsLatvia u.c. Mācību procesa pilnveidē aktīvi iesaistās arī darba devēji, tiek piesaistīti jauni pedagogi no nozarēm un kopējā kvalitāte ir augsta, taču liels mājasdarbs vēl veicams pie profesionālās vidējās izglītības tēla uzlabošanas.

Profesionālā izglītība un tālmācība joprojām saskaras ar stereotipiem

Līdzīgā situācijā ir arī tālmācība. Pastāv stereotipi, ka šādā formā mācās tikai tie, kuri nevar integrēties sociālajā vidē, ka šādā veidā nevar iegūt pilnvērtīgu izglītību u.tml. Taču statistika un eksāmenu rezultāti liecina par pretējo – angļu valodā tālmācības skolēni ir tuvu ģimnāzijas līmenim, arī ekonomikā sekmes ir augstākas nekā vidēji valstī. Lai sekmētu vidējās izglītības ieguvi un mudinātu jauniešus turpināt mācības arī pēc pamatskolas, noteikti nepieciešama lielāka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesaiste. Tostarp informējot par dažādām izglītības ieguves formām.
Reģionālā reforma un skolu tīklu reorganizācija noteikti viesīs būtiskas izmaiņas. Domāju, ka, meklējot labāko risinājumu skolēniem, pie viena galda būtu jāsēžas gan IZM, gan VARAM pārstāvjiem. Jāmeklē iespējas, kā bērniem mazāk laika pavadīt ceļā uz skolu, bet vairāk - mācībās un sevis pilnveidošanā.

Iestājeksāmeni nav nepieciešami visās vidusskolās

Ja īstenosies iecere par 130 vidusskolām 300 vietā, noteikti jāpārdomā, kā tas korelēs ar ideju par iestājeksāmeniem vidusskolās. Uzskatu, ka šāda veida atlases mehānismi nav nepieciešami pilnīgi visās skolās. Par pamatu izvērtēšanai var kalpot arī pamatskolas noslēgumā kārtoto eksāmenu rezultāti. Atkārtoti eksāmeni pēc dažiem mēnešiem būs dublēšanās bez lielas jēgas. Turklāt tas nav savienojams ar principu “nauda seko skolēnam”, jo, ieviešot iestājeksāmenu vidusskolā, daudzas skolas var nākties slēgt. Manuprāt, par šādiem eksāmeniem varam runāt tikai ģimnāziju kontekstā.

Turklāt, pirms lēmuma pieņemšanas par šāda veida skolēnu atlases mehānismiem, jāsaprot, vai turpinām strādāt esošajā izglītības sistēmā, kurā skolas savstarpēji tiek salīdzinātas ar dažādiem reitingiem, vai arī pārejam uz sistēmu, kurā galvenā vērtība ir bērns. Esošajā vidē un sistēmā reitingi ir nepieciešami, turklāt skolu savstarpēja salīdzināšana pēc eksāmenu vai olimpiāžu rezultātiem ir ierasta prakse visās attīstītajās valstīs. Ja uzdrošināsimies mainīt izglītības sistēmu, sekojot, piemēram, Somijas praksei, kur no 2020. gada nebūs atsevišķu mācību priekšmetu, bet viss tiks apgūts caur dažādu notikumu izpēti un analīzi, reitingi var izrādīties lieki.

Autors: Tālmācības vidusskolas pedagogs Edgars Čerkovskis





Http://www.RezervesDALAS24.Lv