Nākamā lapa

Par brīvu cilvēku izvēli. Dažas piezīmes Kārļa Ulmaņa 140. jubilejas sakarā 04.09.2017 11:29

4. septembrī aprit 140 gadi, kopš dzimis Kārlis Ulmanis. Personība, kam grūti atrast līdzinieku cildinājumu un nopēlumu kategoriskuma ziņā un arī noklusējumu un apmelojumu ziņā. Jubilejas dienā publicējam rakstnieka un publicista Jāņa Ūdra pārdomas lielā politiķa sakarā.

Simsons: Vecāki ir lielākie un svarīgākie savu bērnu drošības instruktori, skolotāji, direktori un prezidenti 01.09.2017 11:53

Sākoties jaunajam mācību gadam, īpaši svarīgi ir atgādināt savām atvasēm par drošību mācību iestādēs, kā arī uz ceļa. Ir būtiski atcerēties un aizdomāties ne tikai par bērnu pienākumiem, bet arī vecāku atbildību, tādējādi savlaicīgi novēršot iespējamos nelaimes gadījumus. Lai uzzinātu, kā par drošību ikdienā rūpējas ģimenē, kurā aktuālas skolas gaitas, ar kādām emocijām tiek gaidīts mācību gada sākums un kādos pieredzes padomos vērts ieklausīties citiem vecākiem, apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) uz sarunu aicināja trīs meitu tēvu, raidījuma “Superbingo” vadītāju un hokeja kluba “Dinamo” tehnisko direktoru Armandu Simsonu.

Daugavas samu un zušu profesionālis 23.07.2016 16:19

Jēkabpilietis Juris Niedrītis draugos ar makšķeri un zivīm ir jau kādus 20 gadus. Sevi viņš uzskata par profesionālu makšķernieku, bet ne jau tādā nozīmē, ka ar to pelnītu sev iztiku. Profesionāls copmanis, viņaprāt, ir tas, kas pazīst upi, māk to „nolasīt”, iet ar konkrētu mērķi, piemēram, „šodien gribu noķert samu” un to arī izdara. Tāds, kurš zina, kas, kurā vietā, kad un uz ko ķersies, kā piebaros copes vietu un ko liks uz āķa. Jura mērķzivis visbiežāk ir sami un zuši.

Lauma Balode. Viņa gribēja baltu pasauli. 3.daļa 30.05.2016 10:57

Turpinām atmiņu stāstu par ilggadējo Līvānu teātra režisori, kultūras darbinieci un leģendāru personību Laumu Balodi.

Lauma Balode. Viņa gribēja baltu pasauli. 2.daļa 27.05.2016 13:05

Turpinām atmiņu stāstu par ilggadējo Līvānu teātra režisori, kultūras darbinieci un leģendāru personību Laumu Balodi.

Lauma Balode. Viņa gribēja baltu pasauli. 1.daļa 23.05.2016 15:50

Dārgakmeņi ir. Tie mirdz, vienalga vai tie ir cilvēka acīm redzami, vai apslēpti. Arī cilvēki ir kā dārgakmeņi ar savu dzīvības brīnumu. Cilvēki mirdz ar saviem labajiem darbiem gan šai saulē, gan aizsaulē. Šādas atziņas man radās, domājot par daudziem brīnišķīgiem cilvēkiem, to starpā arī par Laumu Balodi. Par viņu ir stāstīts grāmatā "Mēs satikāmies ezera krastā". Bet daļa līvāniešu un dignājiešu, domāju, viņu atceras dzīves laikā, ir sastapuši, darbojoties kultūras laukā. (Lauma bija ilggadēja Līvānu teātra režisore un kultūras darbiniece). Ar Laumu arī mani liktenis saveda kopā, un man ir par ko pastāstīt.

SOS vientuļām sievietēm jeb pērciet seifus! (38) 16.10.2015 22:21

Statistikas dati liecina, ka Latvijā aizvien pieaug šķirto ģimeņu skaits, taču ikviens no mums grib būt saprasts un mīlēts, mēs visi alkstam vienkārši laimīgi dzīvot un bērnus audzināt pilnvērtīgā ģimenē. Tā nu mēs šķiramies un atkal tiekamies, savstarpēji viļamies un no jauna meklējam uzticēšanos. Tikai – kā nu kuro reizi katram no mums sanāk, un tieši par to ir šis stāsts.

Ernesta Gulbja māsa Monika: “Teniss ir tikai hobijs” 11.08.2015 17:26

Kad Latvijas labākā tenisista Ernesta Gulbja intervijās lasām, ka viņa māsa Monika Kavace spēlē tenisu, pirmais, kas ienāk prātā ir tas, ka viņa noteikti to dara tādēļ, ka spēlē viņas brālis. Sava daļa taisnības tur ir – Monika savas tenisa gaitas aizsāka brāļa iedvesmota. Mammai bijis viegli, ka abi bērni nodarbojušies ar vienu un to pašu sporta veidu, tomēr Monikai teniss vienmēr ir bijis tikai hobijs.

Mīlestība pret dzimteni, vilšanās un salauztas sirdis – Ausmas Tardenakas Sibīrijas stāsts 02.06.2015 15:29

Ausmas Tardenakas (Saukumas) dzīves sāpīgākie mirkļi atrodas Sibīrijas plašumos. Viņa ir 79 gadus veca sieviete, kura dzīvo Bauskā – pavisam netālu no savām dzimtas mājām, kurās tā arī neizdevās atgriezties

Ratiņteniss – no idejas līdz “Latvijas lepnumam” 04.05.2015 10:44

Terēza Stenclava ir tenisa trenere jau daudzus gadus, taču ratiņtenisam viņa pievērsās vien pirms nieka trīs gadiem. Ratiņteniss Latvijā aizsākās ar palīdzības meklējumu, kad sieviete ratiņkrēslā uzrunāja Terēzi ar vēlmi spēlēt tenisu. Toreiz tenisa trenerei vēl nebija ne jausmas, kas tas ir un kā to var uzsākt un izdarīt. Tomēr vēlme palīdzēt bija lielāka par bailēm no nezināmā.

Radīšanas brīnums pasaku dārzā. Intervija ar mākslinieci Anitu Paegli 24.03.2015 12:48

Anitas Paegles, vienas no ievērojamākajām Latvijas bērnu grāmatu mākslinieces, izstāde „Brīnumainais pasaku dārzs” Latvijas Mākslas akadēmijā ir aplūkojama no 25. marta līdz 18. aprīlim. Anita Paegle ir darinājusi zīmējumus žurnāliem, izstrādājusi apsveikumu kartiņas, markas un monētas, tomēr viņas daiļrades kodols ir trīsdesmit divu bērnu grāmatu ilustrācijas. Par ilustrācijām, tekstu, mākslas tēliem un radīšanas brīnumu ar Anitu Paegli sarunājas mākslas zinātnieks Andris Teikmanis.

Viss sākas ar smilšu graudu 21.02.2015 11:33

Lieta, kas patīk, nudien neapnīk - lūk, tā ir īsta sirdslieta, mana sirdslieta - aigas sirdslieta. Viss sākas ar smilšu graudu. Mazu, mazītiņu. 2010. gada pavasarī “aigas sirdslieta” plašākai sabiedrībai uzplauka kopā ar dabas zaļo, radās dzīvība, un dzīvībai apvienojoties ar nerimstošo enerģiju un vēlmi darīt, radās pirmās aptamborētās koka bumbiņas. Pirms šīs krāšņās uzplaukšanas “aigas sirdslietas” sirds – Aiga - radīja gan mazākus, gan lielākus prieka darbus gan sev, gan tuviniekiem.

Ikgadējie mākslas svētki jau pavisam drīz! Lasi sarunu ar LMA karnevāla organizatori Sabīni Masaļsku 16.02.2015 14:10

Latvijas Mākslas akadēmijā 20. februārī septiņdesmit septīto reizi notiks ikgadējais LMA karnevāls. Šogad tēma ir "KLONU KĀZAS".
Karnevālu gaidot, portāla "KultūrasVēstis.lv" galvenā redaktore Ginta Augule dalījās sarunā ar LMA karnevāla organizatori Sabīni Masaļsku.

Viņa uzvarēja krūts vēzi. Patiess stāsts (38) 18.11.2014 14:29

Tas bija aptuveni pirms gada, kad kādā visai padrūmā un tumšā novembra vakarā pēkšņi izlēmu, ka man ir visas tiesības būt apvainotai uz dzīvi. Piezvanīju sen nedzirdētai draudzenei un kādas 15 minūtes absolūtā monologā, kas kategoriski necieš pātraukumus, sūdzējos par savām it kā likstām, kas, negaidīti uzbrukušas, traucē pilvērtīgi dzīvot. Kad mani runas plūdi beidzot bija izsīkuši, es it kā starp citu apvaicājos, kā klājas viņai. ‘’Manā dzīvē nekā īpaši jauna nav. Tikai ļaundabīgs krūts vēzis’’, telefona klausulē izdzirdu klusu atbildi.

Aigars Nitišs: galvenais ir darīt – rezultāti būs! Intervija 14.01.2014 10:41

Aigars Nitišs,
45 gadus jauns,
Jēkabpils SIA „Ošukalns” valdes priekšsēdētājs.
Uzņēmuma vizītkarte
Darbības jomas:
mežistrāde, kokapstrāde, ceļu būve, dabīgo izrakteņu ieguve, nekustamie īpašumi, siltumenerģijas ražošana, kravas auto rezerves daļu realizācija, piekabju pārbūve un remonta pakalpojumi.
Darbinieku skaits: mainīgs, aptuveni 260.
Gada apgrozījums: 10 miljoni latu.

Vienkārši tētis apprecējās trešo reizi... (1) 23.04.2013 14:15

„Nē, nu nekas tāds jau nenotika! Vienkārši Tētis apprecējās trešo reizi!” – tā savu stāstu sāka Andris, kurš jau ilgu laiku nedzīvo mūsu valstī, taču regulāri šeit ciemojās, lai satiktos ar savu Tēti. Arī Tētis regulāri ciemojās pie dēla Ukrainā, gan lai dzimtenē pabūtu, gan mazbērnus samīļotu. Andra vecāki izšķīrās, kad viņš vēl bija mazs, bet, gods kam gods, viens par otru sliktu vārdu neteica un dēlu abi vienlīdz stipri mīlēja un rūpējās. Dēls atbildēja ar to pašu- ar mīļumu un cieņpilnu attieksmi pret abiem saviem vecākiem. Arī Tēta otrā sieva, kuras nāve veicināja sekojošo notikumu virpuli, dēlu vienmēr mīļi sagaidīja un uzņēma. Taču dzīvē notiek arī mazliet neticamas lietas, par ko ikdienā nemaz neaizdomājamies!

Gunta Bāliņa: „Ar savu balerīnas likteni esmu apmierināta!” 18.04.2013 22:34

Tuvojoties valsts svētkiem, par nozīmīgu un neatņemamu tradīciju Latvijā kļuvusi valsts augstāko apbalvojumu piešķiršana sabiedrībā atzītiem, cienītiem un mīlētiem cilvēkiem par viņu veikumu mūsu valsts labā. Latvijas Nacionālā opera ir saviļņota, jo Triju zvaigžņu ordenis šogad piešķirts vienai no visu laiku izcilākajām Latvijas Nacionālā baleta primabalerīnām, šobrīd - skatuves dejas pasniedzējai profesorei Guntai Bāliņai.

Kas nogalināja Vladimiru Visocki, leģendāro krievu aktieri un bardu ? (4) 25.07.2012 15:07

Šodien aprit 32 gadi, kopš miris leģendārais krievu aktieris, bards, dzejnieks un dziesmu autors Vladimirs Visockis. Lielākā daļa viņu atceras vai nu kā skarbo milici Žiglovu filmā "Tikšanās vietu mainīt nedrīkst" vai dziesminieku ar unikālu, tikai Visockim piemītošu balsi. Mazāk būs tādu, kas redzējuši Visocki teātra izrādēs- par viņa Hamletu krievi vēl joprojām saka- neatkārtojams. Bet pavisam maz būs tādi, kas pazīst Visocki kā dzejnieku un vēl mazāk droši vien zina, kā un kāpēc leģenda no dzīves aizgāja 42 gadu vecumā. Visockis nenomira dabiskā nāvē, necieta katastrofā un viņam neuzkrita koks. Visocki nogalināja viņa mūža lielākais ienaidnieks, kurš viņu vājāja visu dzīvi. Kurš tas bija?

Intervija: Aktieris Kalle no sudrabkaļu un pulksteņmeistaru dzimtas 23.04.2012 11:20

Nu jau pāris gadus Latvijas teātru vidē par regulāru viesi kļuvis Somijas aktieris Karls Alms jeb Kalle, kā viņu dēvē latviešu kolēģi. Pēc kopīgām studijām Helsinkos uz Latviju viņu atvilinājis režisors Valters Sīlis. Pirmo reizi Kalles sprigano humoru un spīdošās improvizatora spējas skatītāji varēja iepazīt Dirty Deal teatro izrādē “Aklais Randiņš ar Pilsētu”, taču nu ar izrādi "Leģionāri" Kalle pārstāvēs Ģertrūdes ielas teātri Latvijas teātru skatē, uz ko aprīļa beigās Rīgā ieradīsies vesela virkne ārvalstu festivālu direktoru, teātra kritiķu uc. teātra profesionāļu. Tāpat arī „Leģionāri” maija sākumā piedalīsies Somijas teātra festivālā Stokholmā. Pirms pāris gadiem pabeidzis teātra akadēmiju Somijā, Kalle jau paspējis nospēlēt vairākas zīmīgas lomas gan teātrī, gan arī iemēģinājis roku kino.

Aloizs Visvaldis Blonskis (10.03.1933 -29.01.2012) (3) 31.01.2012 00:39

Kad aiziet diži cilvēki, zeme un debesis aiztur elpu. Šodien debesis ir sastingušas...
Pēc grūtas slimības 29. janvārī Mūžības vārtus vēris atvaļinātais policijas ģenerālis Aloizs Visvaldis Blonskis. TZO virsnieks. Vīrs, tēvs, vectēvs, vecvectēvs. Draugs. Padomdevējs. Goda vīrs.

Nolaupītā astronomijas studente, kuras vārdā nosaukts asteroīds 15.01.2012 21:00

Jau 35 gadus Zaida Franza nav varējusi atrast savu meitu. Meiteni, kas sapņoja kļūt par astronomi. Meiteni, kas pazuda bez pēdām. Tagad mātei, kura joprojām nav atmetusi cerības, vismaz ir vieta kosmosā, kurp raidīt savas domas.

"Mēs šeit teātrī ļoti mīlam viens otru"! Intervija ar Latvijas Leļļu teātra aktrisi Tatjanu Hitarišvilli (5) 22.05.2011 18:54

Taņa uzreiz ieguva manas simpātijas. Viņa paņēma mani aiz rokas un aicināja apgaitā pa teātri. Izrādās, šajā vietā sākumā bijusi tikai koncertzāle, bet otras mājas nemaz nav bijis. Tā esot piebūvēta vēlāk, viņa man stāsta, un es jūtu, ka domās Taņa jau ir atgriezusies savā jaunībā.

„Mammīt, dzen to veci prom?” Intervija ar dramaturģi Leldi Stumbri (11) 12.05.2011 16:50

Ar Leldi esam pazīstamas 10 gadus. Mani fascinē Leldes izlēmība, trāpīgums, daudzslāņainā emocionalitāte un ... arī lietišķums. Tā bija viņa, kas sniedza vērtīgāko padomu manas dzīves šaubu mirklī, teikdama: „Pieņem lēmumu! Nemētājies. Pēc lēmuma pieņemšanas dzīve kļūst vienkārša.” Ar Leldi sarunājāmies par teātri, kas Latvijā varētu būt augstākas kvalitātes; par to, kā top lugas; par publikas iejaukšanos notiekošajā uz skatuves; par greizsirdību, vīriešiem un latviešu valodas jaunvārdiem. Vai Tu zināji, kas izgudroja vārdu „dators”? Atbildi lasi intervijas beigās.

"Galvenais ir sevi vienmēr noskaņot uz tās pozitīvās nots" Intervija ar Ģirtu Mūrnieku jeb Giriku (20) 01.05.2011 18:08

Ģirts Mūrnieks - sabiedrībā plašāk pazīstams pēc piedalīšanās realitātes šovā „Sapņu sala” tālajā 2002. gadā. Toreiz visi viņu iepazina pēc iesaukas Giriks. Tiešs, ass un karstasinīgs, tieši tā viņš iekaroja skatītāju sirdis un ieguva balvu – ceļojumu uz eksotisko Maurīciju salu. Tagad Ģirts ir kļuvis nedaudz mierīgāks, tomēr nekad nepazaudē sev raksturīgo temperementu.

"Katrs uzsāktais darbs ir godam jāpaveic līdz galam'': intervija ar baletdejotāju Zitu Errsu (19) 25.04.2011 12:12

Šī gada Helēnas Tangijevas-Birznieces balvas ieguvēja ir baletdejotāja, pedagoģe un repetitore, viena no 20. gadsimta 70. – 90. gadu LNO primabalerīnām un leģendām Zita Errsa, kura kā Rīgas baleta un Lielā Teātra dejotāja savulaik ir uzstājusies teātros visā pasaulē, ar savu talantu apburot un fascinējot skatītāju tūkstošus visās zemeslodes malās. "Zita Errsa ir apbrīnojama māksliniece, kas apveltīta ar izcilām darba spējām, Dieva dotu mīlestību pret baletu, spilgtu dejas tehniku un īpašo spēju apburt publiku,” tā par mākslinieci teic Aivars Leimanis.

Pirmais karavīra uzdevums ir tikt vaļā no bailēm (16) 14.04.2011 15:07

Šī gada februārī klajā nāca jauns latviešu orģinālmūzikas albums "Šūpuļdziesmas", kas vienlaicīgi ir komponista Māra Lasmaņa autoralbums un laikmetīgās kamermūzikas zvaigznes, ar izsmalcinātu stila izjūtu un niansētu toņu kultūru apveltītās mākslinieces, mecosoprāna Ievas Paršas kopdarbs. Solodiskā klausāmas dziesmas - miniatūras ar Friča Bārdas dzeju.

Annas Mauliņas atvadu vārdi bibliotekāru sabiedrībai un bibliotēku pasaulei 06.04.2011 02:25

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības institūta direktore, LU Sociālo zinātņu fakultātes Bibliotēkas zinātnes un informācijas zinātnes nodaļas lektore.
Dzimusi 1939. g. Rudzātu pag., Preiļu raj. Mācījusies LU, bibliotēku zinātnē. Sociālo zinātņu maģistre. Kopš 2002. g. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības institūta direktore. Kopš 2003. g. žurnāla "Bibliotēku Pasaule" galvenā redaktore. 2002. – 2007. g. Latvijas Bibliotekāru biedrības prezidente, LNB direktora vietniece. Par nopelniem Latvijas valsts labā, 2008. g. piešķirts V šķiras Atzinības krusts.

Neļaujiet matemātiķiem mizot ābolu 01.04.2011 12:25

Malvīne ir naktsputns. Kā jau visi skolnieki - matemātiķi, kas nevis sapņo, bet risina skaitļu rēbusus arī miegā. Silts padoms - pabarojiet līdzīgus radījumus pirms paši ejat gulēt ne tikai ar vakariņām, bet iešķiebiet arī ko garšīgu.

Jānis Elsbergs: Esmu līdzsvarā starp dzeju un mūziku (23) 14.03.2011 11:57

Šķiet, ka ikviens Latvijā ir dzirdējis un līdzi dungojis viņa rakstītajam tekstam populārajā I.Busuļa hitā ‘’Brīvdiena’’, vēl kādi viņu atpazīst kā Jāni Rambu, savukārt citi visupirms zinīgi bilst, ka viņš ir Vizmas Belševicas dēls un Klāva Elsberga brālis. Par šodienu, vakardienu un rītdienu sarunājamies ar dzejnieku un tulkotāju Jāni Elsbergu.

Ne mušiņas bērniņš biju (15) 08.03.2011 23:35

Kad 80tajos gados studēju Filoloģijas fakultātē, sastopoties ar Latvju Dainu skaistumu un bagātību, biju fascinēta. Skolā jau mācīja tikai dažas: Cēlu krēslu vakarā... un Ne sunīša kājām sperti... Tas bija kā tāds didaktiski pakratīts pirksts – un cilvēkam, kas tikai skolā par tautasdziesmām dzirdējis, varēja likties, ka tās ir kārtējais palīgs skolotājiem padarīt bērnus ērtus un viegli vadāmus.

Palīdzu smēķētājiem kļūt par laimīgiem nesmēķētājiem (25) 28.02.2011 10:18

Savulaik jau Marks Tvens ir teicis - kas gan var būt vēl vienkāršāk, kā atmest smēķēšanu, un kā man to nezināt, jo esmu to jau darījis tūkstoš reižu. Sarunājamies ar Latvijas Alena Karra Smēķēšanas atmešanas centra menedžeri un sociālo jautājumu speciālistu Ģirtu Mazuru, kurš ne vien pats ir veiksmīgi ticis galā ar šo netikumu, bet ik dienas palīdz citiem vairs nesmēķēt.

23. februāris - diena, ko dēvē par vīriešu dienu jeb Padomju armijas karavīra atmiņas (14) 23.02.2011 11:07

23. februāris, gada 54. diena, ir Padomju armijas un kara flotes diena, ko citi dēvē arī par vīriešu dienu. Latvijā 23. februāri vairs nesvin, taču, neskatoties uz to, ka vīriešu diena netiek atzīta kā oficiāli svētki un nav atzīmēta kalendārā, daži vīrieši šajā dienā katru gadu tiek apsveikti. Uzskati par to, vai šī diena joprojām būtu jāsvin, atšķiras. Dažiem šķiet, ka 23. februārim nav nekādu saistību ar vīriešu dienu, jo šis datums Padomju savienības laikos bijis kā Padomju armijas diena, taču citi uzskata, ja sievietēm ir sava svētku diena, ko daudzi atzīmē 8. martā, tāda nepieciešama arī vīriešiem.

Mums visvairāk pietrūkst drosmes (16) 20.02.2011 10:47

Turpinām stāstīt par mērķtiecīgām un stiprām sievietēm, kuras nebaidās mainīt un mainīties, meklēt un pazaudēt, bet beigās - tikai un vienīgi iegūt. Arī Inta Vītola nepašaubāmi ir viena no viņām.

Uzdrošinieties, un jums izdosies! (17) 14.02.2011 00:05

Gribējās, lai šis stāsts būtu kā iedrošinājums visiem, kas šobrīd vēlas spert nākamo soli dzīvē, bet vēl nespēj par to izšķirties. Piedāvājam sarunu ar Montesori bērnu attīstības centra "Darbīgās rociņas" izveidotāju un vadītāju Ingūnu Mikudu, kas nenobijās un realizēja savu sapni. Par spīti grūtiem laikiem.

Brīvība ir spēja uzņemties atbildību (19) 07.02.2011 20:23

Es katru dienu sasveicinos ar viņas gleznām, kas jau labu laiku mīt manā dzīvoklī. Tāpat arī ikrītu portālā draugiem.lv ieskatos dienasgrāmatās, lai nepalaistu garām kādu jaunu uzrakstītu pantu vai tekstu. Taču epadomi.lv lasītājiem Rūta Mežavilka vispirms ir zināma kā precīzu astroloģisko prognožu sastādītāja.

Mēs dzīvojam feļetona laikmetā (20) 06.02.2011 14:33

Maira Asare ir brīnišķīga dzejniece, rakstniece un tulkotāja, kura dzīvo un strādā Ventspilī. Savulaik izcietusi sodu par narkotiku lietošanu un tirdzniecību, viņa ar savu dzīves stāstu jau pārpārēm ir paguvusi izbaudīt sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu interesi. Šobrīd atļaujas mūslaikos retu greznību - vienkārši ir pati.

Mans ceļš uz sievišķību... (14) 28.01.2011 23:02

Manas pārdomas par sievišķību aizsākās brīdī, kad sapratu- nav laika iedot buču savam bērnam, nav laika pieglausties savam vīram, izcept garšīgus cepumus saviem mājiniekiem, kuru smarža vien jau stāsta par mājīgumu un jaukiem kopā būšanas mirkļiem.

Mans brīnišķīgais Ziemsvētku Stāsts (21) 13.01.2011 11:45

Tas notika pirms 5 gadiem – 2005.gada 22.decembrī, kad kalpoju Matīsa cietumā kā kapelāns. Tuvojoties Adventa laikam, kopā ar ieslodzītajiem kristiešiem, kuri apmeklēja kapelu, nolēmām atzīmēt Kristus dzimšanas dienu ar skaistu, muzikālu uzvedumu, kurā piedalītos, gan ieslodzītie - pieaugušie, gan jaunieši no iepriekšējās izmeklēšanas izolatora.

Mana dārzeņu pārdevēja (11) 10.01.2011 13:30

Kāda paziņa nesen pacilāti stāstīja, ka laba oma un nezūdošs smaids sejā visas dienas garumā viņai saglabājies vien tāpēc, ka no rīta esot satikusi Renāru Kauperu. Domāju, ka man būtu tāpat. Taču šis pastāsts ir par kādu no ‘’mazajiem cilvēkiem’’, kuri mīt mums līdzās, un ar savu vitālo, pāri plūstošo un visaptverošo optimismu uzlādē ar C vitamīna devu ik reizes, kad tiek sastapti.

Esiet pazīstami - Anta Aizupe (27) 07.01.2011 18:12

Viņa ir filmējusies režisora Ričarda Deila vēsturiskajā filmā “Titāniks” (“Inside the Titanic”) , ko plānots demonstrēt "The Discovery Channel" ASV, Kanādā, Francijas telekanālā “F2”un citur, kā arī līdz ar citiem Latvijas Kultūras akadēmijas 4.kursa studentiem šosezon piedalās Raimonda Paula, Ingas Ābeles un Liānas Langas mūziklā ‘’Leo. Pēdējā bohēma’’, kas pirmizrādi uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves piedzīvoja 23.septembri. Tur viņa atveido Pianista draudzeni Lanu - meiteni, kurai Maestro izrādes finālā pasniedz ziedus, skūpsta roku un kopā ved paklanīties publikai.

Nākamā lapa