Ernesta Gulbja māsa Monika: “Teniss ir tikai hobijs”

Drukāt

Kad Latvijas labākā tenisista Ernesta Gulbja intervijās lasām, ka viņa māsa Monika Kavace spēlē tenisu, pirmais, kas ienāk prātā ir tas, ka viņa noteikti to dara tādēļ, ka spēlē viņas brālis. Sava daļa taisnības tur ir – Monika savas tenisa gaitas aizsāka brāļa iedvesmota. Mammai bijis viegli, ka abi bērni nodarbojušies ar vienu un to pašu sporta veidu, tomēr Monikai teniss vienmēr ir bijis tikai hobijs.

Ernesta Gulbja māsa Monika: “Teniss ir tikai hobijs”

“Tennis nekad nav bijis primārais, jo ne es, ne mana ģimene nevēlējāmies, lai es sekotu brālim ‘pa pēdām’. Vecāki zināja, ka man patīk teniss, man vienmēr ir paticis piedalīties turnīros, bet ne tik ļoti, lai es ar to nodarbotos visu dzīvi un pelnītu ar to naudu.” Monika atzīst, ka, lai arī cik ļoti viņa mīlētu tenisu, viņas dabā neesot cīnīties ar pretiniekiem, tas esot psiholoģiski ļoti nogurdinoši.

“Šobrīd teniss tik tiešām ir tikai mans vaļasprieks. Tā tas ir jau kādus trīs gadus. Pirms trīs gadiem es guvu elkoņa traumu un man šobrīd ir ļoti svarīgi, lai trauma atkal neliek par sevi manīt, tāpēc sargāju veselību.”

Monika pēdējā laikā ir pievērsusies modeles karjerai, kas ir viņas otrais hobijs. Jautāta, vai nav grūti savienot tenisu un modes demonstrēšanu, meitene nosaka: “Nē, man nav problēmu apvienot šīs abas lietas, jo arī modes demonstrēšana vismaz pagaidām manā dzīvē nav nopietnā līmenī. Pārsvarā strādāju šeit Latvijā, uz ārzemēm vēl nav sanācis aizbraukt, lai pastrādātu tur. Tur es varētu uzsākt profesionālu karjeru. Aizgāju uz modelēšanu un sapratu, ka tas ir tas, kas man patīk un aizrauj. Ir sajūta, ka tur es vairāk iederos.”

Ernests Gulbis ir iedvesmas avots daudziem jaunajiem tenisistiem. Ernesta māsa Monika tenisu sāka spēlēt brāļa dēļ. Bet ne gluži tādēļ, ka vēlējās sasniegt to, ko ir sasniedzis viņš. “Jā, es sāku spēlēt pateicoties Ernestam. Mamma zināja, ka man ar kaut ko ir jānodarbojas un vieglāk, protams, bija mūs abus vest uz to pašu vietu, kur jātrenējas, pirkt abiem treniņu ekpipējumu un pievērst uzmanību tenisam, jo tas bija tas, ko mēs abi darījām.”

Nav noslēpums, ka Ernests vienā no savām intervijām ir teicis, ka nevēlētos, lai viņa māsas nodarbojas ar tenisu profesionālā līmenī, jo viņām ir jāveido ģimene, sava dzīve, bet, spēlējot tenisu, teniss ir pirmajā vietā un privātā dzīve – otrajā. Tomēr Monika sava brāļa ieteikumu nav ņēmusi vērā un darījusi to, kas viņai tolaik vislabāk paticis:”Viņš to paziņoja tad, kad viņa otra pusmāsa Laura Gulbe jau bija salīdzinoši augstā līmenī, bet es spēlēju turnīros ārzemēs sava vecuma līmenī. Tā kā Ernesta ieteikums tolaik vairs nespēja ietekmēt ne mani, ne Lauru, jo mēs jau bijām diezgan tālu iekšā tenisā.”

Monika ne mirkli neskumst, ka viņas gaitas tenisā nav tādas pašas, kā brāļa gaitas, jo viņa to nemaz nav vēlējusies. Nākotnē viņa vēlas doties uz ārzemēm un attīstīt savu modeles karjeru, bet pēc skolas beigšanas viņa joprojām vēlas savu dzīvi saistīt ar tenisu. Ļoti ceru tikt uz ārzemēm un pastrādāt saistībā ar modi. Tikai jāpiestrādā pie gribasspēka un mērķtiecības. Lielā mērā viss atkarīgs arī no veiksmes. Bet vasarā, un arī pēc skolas beigšanas labprāt vēlētos turpināt savu dzīvi saistīt ar tenisu – palīdzot spēlētājiem, treneriem, vadot treniņspēles, spēlējot ar amatiera līmeņa spēlētājiem.”

Raksta autore: Signe Prola, epadomi.lv

Tev jābūt autorizētam,