"Katrs uzsāktais darbs ir godam jāpaveic līdz galam'': intervija ar baletdejotāju Zitu Errsu

Drukāt

Šī gada Helēnas Tangijevas-Birznieces balvas ieguvēja ir baletdejotāja, pedagoģe un repetitore, viena no 20. gadsimta 70. – 90. gadu LNO primabalerīnām un leģendām Zita Errsa, kura kā Rīgas baleta un Lielā Teātra dejotāja savulaik ir uzstājusies teātros visā pasaulē, ar savu talantu apburot un fascinējot skatītāju tūkstošus visās zemeslodes malās. "Zita Errsa ir apbrīnojama māksliniece, kas apveltīta ar izcilām darba spējām, Dieva dotu mīlestību pret baletu, spilgtu dejas tehniku un īpašo spēju apburt publiku,” tā par mākslinieci teic Aivars Leimanis.

"Katrs uzsāktais darbs ir godam jāpaveic līdz galam'': intervija ar baletdejotāju Zitu Errsu

Publicitātes foto

Zita Errsa ir beigusi Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu 1970.gadā, mācījusies pie pedagogiem V. Kutenas, I. Baranovskas, V. Bļinova, V. Švecovas.
1969 - 1995 bijusi LNO baleta soliste, dejojusi galvenās lomas baletos Parīzes Dievmātes katedrāle, Dons Kihots, Korsārs, Apburtā princese, Riekstkodis, Skaramušs, Mirandolīna, Žizele, Staburags, Lasot Blaumani, Romeo un Džuljeta, Silfīda, Gulbju ezers, Aņuta, Edīte Piafa un daudzos citos.

1992 – 2005 strādājusi par baleta repetitore Latvijas Nacionālajā operā.
1993. gadā beigusi JVLMA Horeogrāfijas nodaļu un ieguvusi bakalaura grādu Horeogrāfijā, bet 2002. gadā JVLMA iegūts maģistra grāds Horeogrāfijā.
Kopš 2000.g. Z. Errsa ir JVLMA Horeogrāfijas katedras vadītāja un pedagoģe, kopš 2005.gada – JVLMA asociētā profesore.

1995.gadā tiek izveidota Zitas Errs baleta studija, Z. Errsa ir tās vadītāja, pedagoģe un horeogrāfe. Baleta studijas audzēknes plūkušas laurus starptautiskos baleta konkursos un festivālos Latvijā, Ukrainā, Polijā, Šveicē, Vācijā.

Z. Errsas iegūtie apbalvojumi un goda tituli:

Bronzas medaļa VI Starptautiskajā baleta mākslinieku konkursā Varnā (1972),
LĻKJS prēmijas laureāte (1974),
LPSR Nopelniem bagātā skatuves māksliniece (1975),
PSR Tautas skatuves māksliniece (1976),
PSRS Tautas skatuves māksliniece (1989),
LTDS Spēlmaņu nakts balva Labākā baletdejotāja (1995),
Ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (2003),
Helēnas Tangijevas-Birznieces balvas laureāte (2011).
(no www.jvlma.lv)

Kad es Jums zvanīju, lai vienotos par tikšanos, tad sākumā iebildāt – kā tad nu tagad nāksies, ka visi plašsaziņas līdzekļi vienlaicīgi būs pārpilni ar līdzīgām sarunām.

Jā, taču mūslaikos informācijas un, teiksim, kāda kultūras notikuma reklāmas nevar būt par daudz, jo katra atsevišķa vienība ir tikai kā piliens vispārējā mediju jūrā. Arī dzīves ritms šolaik ir ļoti straujš, un to nevar salīdzināt ar, piemēram, pagājušā gadsimta 60., 70. gadiem, kad reklāmas tagadējā izpratnē nebija vispār, taču paspēt varēja visu. Arī mierīgi padomāt, atpūsties, meditēt, vienkārši uzkrāt domu lidojumu un fantāzijas bagāžu, jo mēs taču ļoti strauji sevi izsmeļam un tērējam! Un tāds noguris, izpumpējies cilvēks nevienam nav vajadzīgs – mēs visi gribam blakus redzēt enerģiskus, atraktīvus un vitālus līdzbiedrus. Taču reti ir tādi cilvēki, ar kuriem nonākot saskarsmē, notiek akumulēšanās process; mēs vairāk sevi tikai dodam un dodam, un tad brīnāmies, kā rodas agresija, negācija utt., kad liekas – tu tikai grimsti, grimsti un viss rādās slikti, drūmos toņos un pelēcīgās nokrāsās.

Atgriežoties pie pagājušā gadsimta -savulaik teātra kritiķis Eriks Tivums rakstīja : ‘’Dzimtās Rīgas baletomāni līdz šai dienai ir saglabājuši atmiņā 1971. gada 9.septembra vakaru, kad publikas priekšā pirmoreiz izspurdza biklā un reizē tik pievilcīgā, neizsakāmi šarmantā Esmeralda. Jau pirmajā darba sezonā teātrī viņa saņēma prīmbalerīnas lomu – Esmeraldu ‘’Parīzes Dievmātes katedrālē’’ un otrā rītā pēc izrādes pamodās slavena.’’

Bija tā, ka Velta Vilciņa, kas šo lomu dejoja iepriekš, jau bija gados un es domāju, ka viņa vienkārši gribēja, lai kāds jaunais viņas vietā iziet uz skatuves – loma tika atdota ļoti sirsnīgi, un teātrī jau bieži tā nenotiek....Viņa man ierādīja kustības, iemācīja lomas tekstu, un piedevām visu vajadzēja apgūt ļoti, ļoti ātri – desmit dienu laikā, un ja nebūtu Veltas Vilciņas, tad jau arī nekas nebūtu izdevies. Bez tam režisors, kurš man uzticēja lomu, redzēja, ka pēc tipāža esmu ļoti atbilstoša – tāda atvērta, naiva meitene, īsts dabas bērns, kura visam uzticas, jā, arī dzīvē. Ja mīlestība, tad īsta, vienīgā un līdz mūža galam, kurā neviens nepiekrāps un nepiemānīs...(smaida) Un viņš trāpīja desmitniekā, jo šis tēls ļoti atbilda manai būtībai! Es biju vairākkārt lasījusi ‘’Parīzes Dievmātes katedrāli'', un tad lomu krāšņi ‘’apaudzēju’’, nu vienkārši bezgala pārliecinoši izveidoju savā fantāzijā, jo, piemēram, skatuves grīda jau man nebija tikai dēļu grīda - tā bija Parīzes bruģis utt.... Līdz ar to loma bija tik iekšēji piepildīta un izjusta, ka skatītāji man noticēja, un es viņiem iepatikos.

‘’Sekoja laureātes gods Varnas Starptautiskajā Baleta konkursā, spoža uzstāšanās Nīcas un Berlīnes baleta zvaigžņu festivālos.. Visgrūtākos deju tekstus, fuetē ieskaitot, viņa lasīja it kā rotaļājoties, ‘’ tā atkal Eriks Tivums.

Teātra kritiķis Eriks Tivums bija liels Annas Priedes fans, un es viņam biju otra favorīte, jā, viņš par mani ļoti daudz rakstīja. Tā mazā, trauslā meitene, kura visupirms tika ieraudzīta uz lielās teātra skatuves, arī viņu ļoti suģestēja un pārliecināja. Bet runājot par to vieglumu un rotaļīgumu...Man katra izrāde bija ļoti būtiska. Esmu daudz lasījusi – gan Edīte Piafa, gan Aisedora Dunkāne, gan Sāra Bernāra, visas lielās izcilības, aktrises un dejotājas, - kā viņas strādāja ne tikai ar lomu, bet arī ar skatītāju! Jo tā nebija tikai loma, bet arī attieksme, ar kādu mākslinieces gāja uz skatuves – katra izrāde tika spēlēta ar tādu atdevi kā pēdējo reizi. Tieši tā arī par mani savulaik teica un rakstīja, jo es strādāju pēc Staņislavska metodes, kas pieprasa no sevis ik reizi izdabūt visas emocijas un patiesumu, nevis tikai perfektas konstrukcijas un sausu tehniku, bet dejot ar pilnu atdevi, tīrā un burtiskā nozīmē sevi dedzinot. Protams, ne visas izrādes bija absolūti izcilas un ģeniālas, jo bija tādi blakus faktori kā nogurums, slimības un traumas, taču es vienmēr esmu ļoti, ļoti centusies nepievilt savus skatītājus.

Balets – tas ir nežēlīgi? Vai tas ir vienkārši darbs?

Protams, ka tas ir tikai darbs, tāds pats kā visi citi, un tur nav nekā pārlieku nežēlīga. Un vai tad sētnieka darbs ir žēlīgs – iet un slaucīt ielu, gan lietū, gan sniegputeņos, gan salā, kad mēs visi vēl saldi guļam? Un cik žēlīgs ir Valda Dombrovska darbs, pasarg Dievs, es kādreiz domāju – kā viņš to visu var izturēt, šos nemitīgos ‘’uzbraucienus’’ un ikdienas negācijas? Es viņa vietā jau sen visiem būtu pateikusi – sveiki –un devusies projām!

Jūs esat ieguvusi daudz prēmiju, titulu, tostarp arī PSRS Tautas skatuves mākslinieces goda nosaukumu, kuru padomju baletā saņēma tikai superzvaigznes.

Man ar tām balvām visos laikos ir bijis tā, ka ar savu reizēm pat pārspīlēto pienākuma apziņu es tās uztveru kā vēl klāt nākušu slodzi. Jo tad, kad es vēl dejoju lielajā baletā, un pirms izrādes nosauca, ka tagad uzstāsies tāda un tāda skatuves māksliniece, tādu un tādu starptautisku konkursu laureāte, tādu un tādu balvu ieguvēja - man jau palika slikti un ļima kājas, jo visupirms nostrādāja asociācijas, ka šādam māksliniekam ir jābūt absolūti perfektam un ģeniālam! Tāds ir mans vērtējums pret sevi un citiem, taču šie papildus uzstādījumi reizēm burtiski sagrāva, traucēja pilnībā ļauties mūzikai un kustībai, būt vieglai un atbrīvotai kontaktā ar skatītāju.
Un vēl - jo mazāk kādu balvu esmu gaidījusi, jo kā lielāku pārsteigumu esmu to ieguvusi, taču tas, kas patiesi tika sapņots un lolots, vienmēr ir gājis secen. Piemēram, Triju Zvaigžņu ordenis - man pat sapņos nebija rādījies, ka es tam varētu tikt izvirzīta, un tad es tobrīd domāju, jā, tas laikam bija augsts novērtējums manam pedagoģiskajam darbam.

Šogad visām iepriekšējām nominācijām ir piepulcējusies arī Helēnas Tangijevas-Birznieces balva.

Arī to vispirmām kārtām es saistu ar savu ieguldījumu pedagoģijā. Helēnu Tangijevu- Birznieci es ļoti augstu vērtēju gan kā pasniedzēju, gan kā psiholoģi, mums bija kontakti manā bērnībā, un jau tolaik man likās, ka es arī gribu būt tāda kā viņa – smaidīga, rezervēta un valdonīga vienlaikus. Taču tas atkal uzliek jaunus pienākumus un atbildību, jo es vēlos, lai arī mani audzēkņi gan studijā, gan akadēmijā turpmākajās gaitās gūtu panākumus un ar lepnumu varētu teikt – jā, mūsu skolotāja bija Zita Errsa.

Vai arī ikdienā un sadzīvē jūs esat tikpat pedantiska, prasīga pret sevi un citiem?

Varbūt es neesmu tik pedantiska, cik apzinīga, jo man vispār pārlieku pedantiski cilvēki nepatīk – viņi taču ir bezgala garlaicīgi! Taču man ir ieaudzināts jau kopš bērnības – ja kaut kas tiek darīts, tad tas kārtīgi un godam ir jāpaveic līdz galam. Varbūt tolaik vienkārši bija citāda izglītības sistēma, vērtību skalas un kritēriji? Cik ļoti 16 gadu vecumā gribējās uzkrāsoties, bet nedrīkstēja taču! Tāpat arī pat netika pieļauta doma, ka pasniedzējam nav taisnība, vienmēr vaina tika meklēta sevī. Nu protams, ka tas nav īsti un līdz galam pareizi – man pat sākumā likās dīvaini, nu, kā tas ir un var būt, ka katram vispirms ir jāmīl pašam sevi... Kā un par ko lai es sevi mīlu? Tāpat es joprojām nevaru citiem pateikt: ‘’Tās nav manas problēmas,’’ – tad man jābūt šausmīgi dusmīgai vai nokaitinātai līdz vājprātam.

Tas taču nenotiek pārāk bieži?

Nu bet protams, ka nē! Jo mums apkārt ir tik daudz brīnišķīgu cilvēku, kurus mīlēt un cienīt, tikai jāprot to saskatīt un ikdienas steidzīgajās gaitās līdz galam novērtēt.

Vēlam daudz radošu veiksmju, panākumu un izdošanos arī turpmāk!

     [+] [-]

, 2011-04-23 20:19, pirms 7 gadiem
Burvīga māksliniece, kura ir veidojusi mūsu kultūras stūrakmeņus! Lai veicas un izdodas!

     [+] [-]

, 2011-04-24 20:17, pirms 7 gadiem
Šī māksliniece savās skatuves gaitās bija tik trausla, sievišķīga un bezgalīgi radoša! Viņa uz skatuves dzīvoja un visām viņas radītajām lomām bija dvēsele! Paldies par šo sarunu! ir prieks uzzināt,ka agrāk vai vēlāk,tomēr katrs ar sirdi un dvēseli radīts darbs gūst novērtējumu!

     [+] [-]

, 2011-04-26 00:26, pirms 7 gadiem
Tiešām paldies! Izlasīju ar lielu interesi!

     [+] [-]

, 2011-04-26 11:16, pirms 7 gadiem
Es atceros baleta izrādes, kurās dejoja Zita Ersa. Tas bija burvīgi. Lai veiksme vienmēr ir kopā ar viņu.

     [+] [-]

, 2011-04-26 13:37, pirms 7 gadiem
Intervija, kuru prieks lasīt. Cilvēks, par kuru prieks dzirdēt. Tiešām paldies jums.

     [+] [-]

, 2011-04-26 13:44, pirms 7 gadiem
Kā man patīk šī māksliniece, vienmēr esmu bijis viņas fans.

     [+] [-]

, 2011-04-26 15:30, pirms 7 gadiem
...esmu prieciiga par sho interviju...

     [+] [-]

, 2011-04-27 11:13, pirms 7 gadiem
Tiešām sen nebija nekas dzirdēts par šo burvīgo mākslinieci. Paldies portālam par interviju.

     [+] [-]

, 2011-04-27 14:24, pirms 7 gadiem
sievietēm balets ok, bet ka veči apspīlētās trenūzenēs uz pikstgaliem lēkā, liekas diezgan tupi

     [+] [-]

, 2011-04-28 17:46, pirms 7 gadiem
Zita Errsa ir sieviete, tātad attiecas uz skaistāko pasaules pusi.

     [+] [-]

, 2011-04-30 02:01, pirms 7 gadiem
ļoti jauka intervija, sirsnīga un patiesa saruna.

     [+] [-]

, 2011-05-01 11:56, pirms 7 gadiem
Atceros Parīzes Dievmātes katedrāli ar Zitu Ersu. Viņa tur bija burvīga. Žēl, ka šīs vecās baleta izrādes nekur vairs nevar redzēt. Ceru, ka lielajai māksliniecei vienmēr veiksies un viņa mums izaudzinās jaunas, burvīgas un talantīgas balerīnas.

     [+] [-]

, 2011-05-01 13:14, pirms 7 gadiem
Radošus panākumus cienījamai māksliniecei!

     [+] [-]

, 2011-05-01 17:45, pirms 7 gadiem
Jauki, ka portāls atrod intervijām tādus cilvēkus un māksliniekus, par kuriem citi piemirsuši.

     [+] [-]

, 2011-05-01 19:19, pirms 7 gadiem
Paldies par atkalredzēšanās iesēju ar iemīļoto mākslinieci.

     [+] [-]

, 2011-05-04 13:20, pirms 7 gadiem
Kā intervijas autore rakstīja - vēlam daudz radošu veiksmju un panākumu!

     [+] [-]

, 2011-05-05 01:27, pirms 7 gadiem
Malacis, Zita!Tu esi brīnišķīga un dabiska.

     [+] [-]

, 2011-05-05 01:52, pirms 7 gadiem
Man maksliniece vienmer patikusi ar savu vienkarsibu un nesamakslotibu.

     [+] [-]

, 2011-05-17 23:54, pirms 7 gadiem
Gudra, cienījama, talantīga sieviete.

Tev jābūt autorizētam,