23. februāris - diena, ko dēvē par vīriešu dienu jeb Padomju armijas karavīra atmiņas

Drukāt

23. februāris, gada 54. diena, ir Padomju armijas un kara flotes diena, ko citi dēvē arī par vīriešu dienu. Latvijā 23. februāri vairs nesvin, taču, neskatoties uz to, ka vīriešu diena netiek atzīta kā oficiāli svētki un nav atzīmēta kalendārā, daži vīrieši šajā dienā katru gadu tiek apsveikti. Uzskati par to, vai šī diena joprojām būtu jāsvin, atšķiras. Dažiem šķiet, ka 23. februārim nav nekādu saistību ar vīriešu dienu, jo šis datums Padomju savienības laikos bijis kā Padomju armijas diena, taču citi uzskata, ja sievietēm ir sava svētku diena, ko daudzi atzīmē 8. martā, tāda nepieciešama arī vīriešiem.

23. februāris - diena, ko dēvē par vīriešu dienu jeb Padomju armijas karavīra atmiņas

Sākot no 1918. gada, 23. februāris tika nosaukts par Sarkanās armijas dienu, kad pie Petrogradas tika apturēts Vācijas karaspēka uzbrukums un parakstīts pamiers. Pirmais Sarkanās armijas virspavēlnieks bija Jukums Vācietis.
Padomju varas gados šos svētkus Latvijā svinēja visi, taču par vīriešu dienu to sāka dēvēt vēlāk.

Par Padomju laika armijas dienestu savā pieredzē un gūtajos iespaidos ar mums dalījās Jānis, kas pats savulaik dienējis Padomju laika armijā.

Jāni, cik liela nozīme 23. februārim bija Padomju laikā?

"23. februāris Padomju laikā tika atzīmēts kā Padomju armijas un kara flotes diena, ko šodien neformāli atzīmē arī kā vīriešu dienu, taču sevišķi svarīgi būtu vērts atcertēties Afganistānā dienējušo karavīru dienu, kad no Afganistānas tika izvests Padomju karaspēks. Tolaik 23. februāris simbolizēja vīriešu morālo un fizisko rūdījumu. Dienēšanas laiks armijā bija nežēlīgs, taču tas deva paliekošu dzīves mantojumu, jo vīrieši, kas dienēja Padomju armijā bija kļuvuši nopietnāki, rīcībā drosmīgāki un fiziski sagatavotāki. "

Kā notika iesaukšana armijā?

"Viss sākās ar kara komisariāta pavēsti. Bija jāierodas uz veselības pārbaudi, kur visi kā jēriņi klausīja ārsta norādījumiem nogērbties, pieliekties, iztaisnoties, pielikt vienu pirkstu pie deguna, pēc tam otru, kā rezultātā atzinums bija: "Derīgs dienestam". Bija divi iesaukuma laiki- pavasarī un rudenī. Ja tev bija 18. gadu un pavēste atnāca laikā, kad atradies skolas solā, tas nebija nekas neparasts. Pie ēkas durvīm jau atradās armijas automašīna ar "tentu" ( brezenta pārsegu ). Protams bija skaidrs, ka vedīs uz dienestu armijā, taču tas vēl bija tikai sākums. "

Kas sekoja pēc tam?

"Bija jāiziet sadale pa karaspēka vienībām, turklāt pilnīgā slepenībā, tā, lai citi neuzzinātu, kur atradīsies topošais armijas karavīrs. Tas bija visas pilsētas un rajona kopējais kara komisariāta punkts, kas bija slēgts no ārpasaules un, kur ar transportu aizveda rajona iesauktos. Vīri to iesauca par "obezjaņiku" jeb sadales punktu. Kad tika sadalīts , ar kādas komandas kodu un, kur tevi sūtīt , bija pagājis jau ilgs laiks. "Morālais bija uz nulles", taču, kad izsauca tavu uzvārdu, kļuva vieglāk. Tad bija jādodas uz pulcēšanās vietu, no kurienes pēc tam visi devās uz vilcienu. Citi ar armijas automašīnu tika vesti uz lidostu. "

Vai bija zināma vieta, kur būs jādienē?

"Pašam bija zināms tikai komandas numurs, bet par vietu, kur būs jādienē, tika noklusēts. Kopējais rezultāts - trīs "obezjaņiki". Citi uzreiz nokļuva armijas daļās, citi- mācību daļās jeb "učebkās", kā tās tolaik sauca. Parasti "učebka" ilga sešus līdz astoņus mēnešus, no kuriem viens mēnesis bija paredzēts jaunā kareivja apmācībai līdz brīdim, kad tiks nodots zvērests. Šo sešu līdz astoņu mēnešu laikā bija jādarbojas pēc dienesta reglamenta vārds vārdā un punkts punktā. Rezultātā tiki apmācīts dotajā specialitātē kā seržants. Atkal nebija zināms nākošais uzdevums, pēc kura sūtīs uz turpmāko dienesta vietu. "

Kādas vēl bija jūsu spilgtākās atmiņas par dienēšanas laiku Padomju armijā?

"Dienesta laikā pieauga gan fiziskā, gan morālā sagatavotība. Bija jāpierod gan pie negaidītām, krasām pārmaiņām, gan pie ēdiena, kas netika gatavots kā mājās. Visus šos divus gadus sarkanā stūrītī daži ik pārdienas, citi- katru vakaru, rakstīja vēstules vecākiem. "

Kā parasti iesākās rīts armijā?

"Pastāvīgi bija jārūpējas par savu tīrību un higiēnu visos sīkumos. Katru rītu bija "rīta līnija", kad tika pārbaudīts pat jostas sprādzes spīdums, kuru spodrināja ar gojas pastu un vilnas vai voiloka gabalu. Arī zābaki bija jāspodrina tā, lai tie spīdētu un laistītos. "

Kādas bija sajūtas, atgriežoties mājās?

"Kad viss tika iziets no "A līdz Z", atgriešanās mājās bija kaut kas jauns un neierasts un, kaut atkal biji mājās, vairs nebiji tāds kā agrāk. Tikai tad sāki saprast, kādēļ 23. februāri sauca par īstu vīru dienu un, kādēļ to atzīmē."

     [+] [-]

, 2011-02-23 14:02, pirms 7 gadiem
jānim pārāk gludi viss bijis, lielu jauniešu daļu psrs armija sabradāja

     [+] [-]

, 2011-02-23 15:24, pirms 7 gadiem
Mēs ar savu vīru šo dienu svinam katru gadu.

     [+] [-]

, 2011-02-23 15:43, pirms 7 gadiem
Interesanti uzzināt dažādus viedokļus par šo dienu.

     [+] [-]

, 2011-02-23 16:09, pirms 7 gadiem
Nesvinu, ne ar ko man šī diena nesaistās.

     [+] [-]

, 2011-02-23 17:37, pirms 7 gadiem
Droši vien, ka tiem, kam šī diena kaut ko nozīmē, tā arī jāsvin. Kam tā nenozīmē neko- var mierīgi nodoties citām nodarbēm.

     [+] [-]

, 2011-02-23 17:49, pirms 7 gadiem
Kāpēc nepasvinēt, ja ir tāda iespēja?

     [+] [-]

, 2011-02-23 18:07, pirms 7 gadiem
Forši uzzināt kā tad bija toreiz. Paldies par interesantu rakstu.

     [+] [-]

, 2011-02-23 18:15, pirms 7 gadiem
Sveiciens visiem īstiem vīriem šajā dienā!

     [+] [-]

, 2011-02-23 19:39, pirms 7 gadiem
jānim pārāk gludi viss bijis, lielu jauniešu daļu psrs armija sabradāja
Iepriekšminēto izgāja standartā visi,taču pārējais ko daļās darija ir kas cits.

     [+] [-]

, 2011-02-23 20:31, pirms 7 gadiem
A ko daļās darīja?

     [+] [-]

, 2011-02-25 14:38, pirms 7 gadiem
interviju bija patīkami izlasīt

     [+] [-]

, 2011-03-04 16:19, pirms 7 gadiem
Mums nav jāsvin citas valst armijas diena, kura, ja kas, var iebrukt mūsu teritorijā un vēlreiz okupēt. Kāpēc mēs nevaram svinēt tēvu dienu septembrī un 11.novembri?

     [+] [-]

, 2011-04-08 17:53, pirms 7 gadiem
Vīru skolu tur izgāja tikai absolūti tizleņi kas nenodarbojās ar sportu, bet sēdēja mammai zem kleitas. Savādāk gan tā armija degradēja. Pats dienēju Turkvo.........

     [+] [-]

, 2011-05-12 08:58, pirms 7 gadiem
Idealizēts raksts. kā no padomju propagandas žurnāla. Izskatās, ka "Jānis" padarmijas īsto seju nav redzējis, varbūt pat nav dienējis. Patiesā situācija tur bija daudz skarbāka - kriminālās attiecības "ģedovščina", zagšana, korumpēta virsniecība utt. Pašam to visu nācās pieredzēt. Protams, sava veida rūdījums varbūt bija. Bet, bieži vien, lai nesalūztu, bija vajadzīgs liels morālais spēks. Nesvinu 23. februāri. Tāda svinēšana tikai norāda uz to, cik daudziem latviešiem zema pašapziņa. Latvietis, un svin okupantu armijas svētkus!!!

Tev jābūt autorizētam,