Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1), Fid:69, Did:0, useCase: 0

"Galvenais ir sevi vienmēr noskaņot uz tās pozitīvās nots" Intervija ar Ģirtu Mūrnieku jeb Giriku

Ģirts Mūrnieks - sabiedrībā plašāk pazīstams pēc piedalīšanās realitātes šovā „Sapņu sala” tālajā 2002. gadā. Toreiz visi viņu iepazina pēc iesaukas Giriks. Tiešs, ass un karstasinīgs, tieši tā viņš iekaroja skatītāju sirdis un ieguva balvu – ceļojumu uz eksotisko Maurīciju salu. Tagad Ģirts ir kļuvis nedaudz mierīgāks, tomēr nekad nepazaudē sev raksturīgo temperementu.

Intervija ar Ģirtu Mūrnieku notiek viņa sestā stāva dzīvoklī centrā. Dzīvoklis ir gandrīz tikpat plašs cik Ģirta dvēsele, kas ir patiešām liela. Mājas interjers par Ģirtu izsaka daudz ko. Ieturēts minimālisma stilā, liels, gaišs un izrotāts ar dažādiem svešzemju suvenīriem: maskām un statujām. Dzīvokli ieskauj neliela dūmaka, kas smaržo pēc tikko izdedzināta vīraka, austrumu mūzika fonā. Prātā iešaujas kaut kas no arābu, turku kultūras, un tā arī ir, tā Ģirtam ir tuva tēma. Ģirts ir musulmanis un aizrāvies ar islāmu. Viņa grāmatu plauktā atradīsiet Korānu, bet ciemojoties, viņš jūs noteikti pacienās ar īpašu kafiju ar kanēli.

Mārīte: Nesen tu atgriezies no ceļojuma Gran Canaria salā. Kā gāja?
Ģirts: Nu gāja ļoti labi. Uz turieni braucu tīri relaksēties, atpūsties, saņemt saules devu pēc ilgās ziemas, jo ikdienā Latvijā diemžēl nesanāk tā kārtīgi atpūsties. Ceļojumā devos tā teikt, lai mazliet atlaistu rokas bremzes.

M: Tev patīk ceļot?
Ģ: Jā, Ļoti.

M: Kur esi bijis?
Ģ: Daudz kur. Bet spilgtākie iespaidi palikuši no tādiem tālākiem ceļojumiem .. caurbraucot Dienvidameriku, Venecuēla un pēdējais tālākais ceļojums bija Kuba.

M: Kāpēc tieši šīs vietas spilgtāk palikušas atmiņās?
Ģ: Kuba pirmām kārtām jau tāpēc, ka tur, ar to nav jālepojas, bet valda liela nabadzība. Taču tieši tas arī likās pievilcīgi. Viņu vecie autiņi un visa, teiksim tā, postpadomju kultūra, kas tur valda. Atnāk atmiņā bērnība, kad Latvijā veikalos uz tiem skaitīkļiem vēl skaitīja naudiņu un vecie trīsstūrainie svari. Tās vecās, vecās mašīnas, kuras, neskatoties uz savu ilgo mūžu, vēl iet. Un kā viņi viņas tur remontē un pārtaisa – skats patiesi interesants. Būtībā vietējie no nekā saliek kaut ko, varētu pat teikt, unikālu.
Savukārt Venecuēla .. tur es pastaigājos pa Amazones džungļiem, pie Indiāņiem biju, dzīvojos tur un pavadīju daudz laika ar vietējiem iezemiešiem. Pa upēm laivojām. Un tur arī cilvēki dzīvo nabadzībā, savā pasaulē. Laukos dzīvo tā, džungļos vispār cilvēki dzīvo gandrīz kā citā republikā, citā valstī. Viņi nerunā spāņu valodā, bet gan savā indiāņu īpašajā valodā. Mani pārsteidza tas, ka tie cilvēki, indiāņi, nemaz negrib attīstīties, bet gan turpina dzīvot savās kopienās. Uz to visu skatīties ir ļoti interesanti.

M: Ko Tu esi mācījies, kādas guvis atziņas no satiktajiem cilvēkiem, redzētā?
Ģ: Hmm .. laikam to, ka ir jāsmaida. Teiksim tā pati Kuba. Kā jau teicu, tur valda ļoti liela nabadzība, taču cilvēki, neskatoties uz to, daudz smaida. Visi ir laimīgi. Arī tajā pašā Venecuēlā – visur cilvēki ir smaidīgi. Ja paskatās vēl no citu ceļojumu iespaidiem, pat Skandināvijas valstīs, piemēram, Zviedrijā ir ļoti smaidīgi cilvēki. Kāpēc tas nav Latvijā? Grūti pateikt. Pie mums ir ļoti, ļoti drūmi. Pie mums ir maz saules, kas noteikti arī ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēki jūtas sliktāk. Taču vajag smaidīt, smaidīt, smaidīt. Atceries, ka tavs smaids jebkuru ienaidnieku nogalinās.

M: Tev mājās ir arī ļoti daudz un dažādu suvenīru. Ir kāds mīļākais? Kāda ir to nozīme Tavā dzīvē?
Ģ: Man viņi visi ir mīļi. Tās ir atmiņas par maniem ceļojumiem. Man tuvākas ir tādas afrikāņu kultūras stila lietiņas. Man jau ļoti patīk no katra ceļojuma atvest kaut ko atmiņām. Citi varbūt saka, ka maskas nes kaut ko nelabu vai kā, bet ir svarīgi kur un kā tās maskas nopērk. Uzskatu, ka galvenais ir pirkt no laba cilvēka. Tu to aptuveni jūti pats. Jāklausa savai iekšējai balsij. Vajag pirkt lietas, kuras tev patīk, nevis tādas kuras nepatīk. Ja ir briesmīga maska, kura nepatīk, nav simpātiska, tad nevajag to pirkt tikai lai būtu. Vajag savas lietas mīlēt, tad arī tās nesīs laimi.

M: Sen atpakaļ tu biji realitātes šova „Sapņu sala” uzvarētājs, tagad esi veiksmīgs frizieris Matu Stila studijā „Hantesis”. Pastāsti, kā nokļuvi līdz šim dzīves punktam. Kā visu sasniedzi?
Ģ: Tā, sāksim ar „Sapņu salu”. Toreiz man gribējās atvaļinājumu. Tajā laikā vēl pa TV gāja tāds Krievijas realitātes šovs „Aiz stikla” („За Стеклом”). Latvijā tas bija kaut kas jauns. Paralēli parādījās arī pirmais tāda veida šovs arī Latvijā - „Barbadosa”-, ko es tā īsti neskatījos. Respektīvi Latvijā sāka taisīt ko līdzīgu. Pēc tam parādījās „Sapņu sala”. Un var teikt viss notika tā. Toreiz vēl strādāju uz Dzirnavu ielas „City Fitness” klubā, kas tagad jau ir slēgts. Un mans priekšnieks teica: „Gribi atvaļinājumu, piesakies šovam!” (smejas) uz ko es atbildēju: „ok, pieteikšos.” Es jau iepriekš tur klārēju, ka vajadzētu pieteikties, un tā arī ar priekšnieka pamudinājumu es pieteicos. Izturēju atlases konkursu, kas bija trīs kārtās. Tur vajadzēja savus kompleksus pārvarēt, parādīt cik atjautīgs esi. Aktiermeistarību arī tur paralēli visam skatījās. Nu jā .. un man ir prieks, ka to visu izturēju un tiku iekšā. Neko šobrīd nenožēloju.
Par frizieri es esmu izmācījies un strādāju jau 15 gadus. „Sapņu sala” ir devusi gan mīnusus, gan plusus manā turpmākajā dzīvē un karjeras veidošanā. Teiksim pēc šova klienti parādījās daudz vairāk. Kaut vai tikai tāpēc, lai aizietu un paskatītos uz Giriku, „Sapņu salas” uzvarētāju. Bet nu, tā kā salons nebija no lētajiem, tad beigās palika tiešām lojālākie, kas novērtēja darbu. Uzskatu, ka labākā reklāma tomēr ir un paliek tavs darbs, darba augļi.

M: Tad Tu dzīvē ej ar tādu kā pārliecību: es gribu aizbraukt atvaļinājumā – ej un vinnē realitātes šovā; gribu sev veiksmīgu karjeru – kļūsti par izcilu frizieri?
Ģ: Gluži jau nav tā. Bet nu cenšos noskaņoties uz labāko. Bet nu jā, tā ceļošana, ja tu sāc braukāt apkārt, tad var ātri saslimt ar ceļošanas atkarību. Un man patīk ceļot, jo tomēr tad tu maini ierasto vidi, redzi kaut ko citu. Tā tomēr ir atpūta. Nav tādas veiksmes formulas. Viss ir atkarīgs, man tā liekas, no cilvēka. Ir tāds „ņaudētāju” tips, kuriem jebkur, kur brauks, nepatiks viesnīca, kurā paliks, tad vēl tas un tas būs slikts. Es to cenšos uztvert savādāk: es tak visu dzīvi nedzīvošu tā. Es gribu pamēģināt , kā tas ir dzīvot pieczvaigžņu viesnīcā, un es varu arī divu zvaigžņu viesnīcā padzīvot. Man tas nekādu stresu un problēmas nesagādā. Ja es gribu kaut kur aizbraukt, tad es arī aizbraukšu. Bet galvenais ir sevi vienmēr noskaņot uz tās pozitīvās nots.

M: Kas ir Tavuprāt nepieciešams, lai būtu labs sava aroda darītājs, Tavā gadījumā veiksmīga friziera teiksim tāda „veiksmes formula”? Vai virsotni ir grūti sasniegt?
Ģ: Jebkuru darbu darot, jebkurā laikā un vietā, savs darbs ir jāmīl. Ir jāzina, kā tu ej pretī savai nākotnei, kādi ir tavi mērķi. Ir tādi cilvēki, kuri, piemēram, jautājot, kas tu gribi būt, atbild – nezinu. Kas tevi interesē?- nezinu vai pagaidām nekas. Nu tāds truls, tukšs cilvēks, manuprāt, kas nezina, ko vēlas. Visiem ir kut kāds hobijs, kaut kas, kas patīk. Atkārtošos, bet savs darbs patiesi ir jāmīl. Teiksim, ja tu ej par frizieri .. veiksmīgai nākotnei, karjerai, tev katru rītu jāpieceļas ar labu garastāvokli. Uz darbu jāiet ar patiku. Dari darbu ar prieku. Arī mani klienti ļoti palīdz: kad tu redzi, ka cilvēks aiziet no tevis ar smaidu, tad tas ir gluži tāpat kā fejas burvju nūjiņa. Tu ņem un pārvērt kaut ko uz labo pusi un visiem ir labi. Un tas dod spēkus, tas dod stimulu. Protams, ir nemitīgi jāpilnveidojas, jāapmeklē semināri. Nevar tikai turēt šķēres rokās un tā arī dzīvot visu dzīvi. Mode iet uz priekšu. Katrā gadījumā, ja tev tavs darbs patīk, un tev patīk tas, kā tu to dari, tad tu esi pats laimīgākais cilvēks. Un tieši tāds es arī esmu. (smejas)

M: Esmu dzirdējusi, ka Tev tuva austrumu kultūra, eksotika? Pastāsti.
Ģ: Jā. Man savā laikā bija daudz eksotiskie dzīvnieki: man bija četras čūskas, Čīles indīgais spalvainais putnu zirneklis. Es pat nezinu vai to var saukt par kādu aizraušanos, bet man patīk eksotiskie dzīvnieki. Tas ir ļoti interesanti, ka tev mājās ir tāds dzīvnieks. Citiem varbūt mājās ir zivtiņas, kas pieskaņotas pie dizaina vai kā. Tomēr par šādiem dzīvniekiem vajag ļoti rūpēties, pieskatīt un kopt tos. Tagad man ir suns – Stella.

M: Jā, pastāsti, kā Tu pie viņas tiki?
Ģ: Kaut kā man tie eksotiskie dzīvnieki vēlāk kā kurais: dažs nomira, citu pārdevu. Tad nolēmu, ka gribu kaut ko citu. Kā jau mākslinieka dvēselei bija vajadzīgas pārmaiņas (smejas). Un es sagribēju sev suni, jo vēlējos skriet, kaut ko aktīvāku, savādāku. Biju jau gatavs iegādāties suni no kāda kluba. Es gribēju stafordu. Bet sanāca tā, ka aizgāju uz patversmi. Man viena paziņa tieši bija aizgājusi un paņēmusi kaķi un pēc tam slavēja, bija ļoti laimīga par savu ieguvumu. Un es izdomāju aiziet tikai apskatīties. Skaidri atceros, ka tas bija 8. oktobris, jo man 14. oktobrī dzimšanas diena. Paskatījos un nolēmu, ka vienkārši uztaisīšu sev patīkamu dāvanu. Aizgāju un sajutu, ka tas suns ir domāts man. Mēs bijām izgājuši pastaigāties un suns bezmaz vai pats deva ziņu: „paņem mani”. Un tā arī izdarīju - paņēmu. Un nemaz nenožēloju.



Giriks un Stella laimīgi kopā!

M: Nosauc savas 3 labākās un 3 sliktākās īpašības, kas Tevi raksturo..
Ģ: Sāksim ar labajām: esmu izpalīdzīgs, vismaz man tā apkārtējie cilvēki ir teikuši, līdzjūtīgs un es neesmu skops.
Un sliktās .. hmm .. egoists, bet katrs jau mazliet ir egoistisks. Tad vēl esmu ne gluži maita, bet, kā lai noformulē, ietiepīgs varbūt. Un pretīgi greizsirdīgs (smejas)

M: Ko Tu ieteiktu mūsdienu nomocītajam cilvēkam, lai viņam viss ietu uz augšu? Kas būtu jāizmaina savā domāšanā, uztverē, lai nebūtu drūms?
Ģ: Jā .. Dienvidzemēs, viņiem tur ir saule, kas vienmēr cilvēku uzlādē pozitīvi. Jo vasarā arī Latvijā cilvēki ir daudz pozitīvāki un smaidīgāki, un gaišāki, un atvērtāki, un laipnāki. Bet var jau arī radīt pašam sev to gaisotni – jāsmaida, jādara tādas lietas, kas patīk, jāuztver viss mazliet savādāk, piemēram, situācija, kad uzkāpj uz kājas. Ir jāatvainojas, kā arī, ja tev uzkāpj uz kājas, nevajag uzreiz teikt:” bļāviens, skaties kur tu ej”, bet vajag mazliet mierīgāk to uztvert. Nekas nekas. Visādi gadās. Jāuztver visu vieglāk. Visu negatīvo, kas ir apkārt, jācenšas apkarot viegli ar smaidu uz sejas. Saprast vienam otru, saprast kaimiņus, darba kolēģus. Ir jābūt vienkāršam, pozitīvam, lai cilvēki pie tevis gribētu tiekties. Un tieši tas, man šķiet, cilvēkiem ļoti trūkst, šīs īpašības. Diemžēl Latvijā ir daudzi, kas sevī visu ko tur iekšā. Un, jo cilvēks vairāk dusmojas un tur to visu iekšā, viņš jau sevi no iekšienes sagrauž, un viņam arī neveiksies. Vajag lietas mazlietiņ vieglāk uztvert un padomāt par to, ka pasaulē citiem iet daudz sliktāk nekā man. Esi pozitīvāks, pretimnākošāks, tad arī citi pret tevi izturēsies tāpat. Neesi iedomīgs un esi smaidīgāks, atvērtāks. Jo vairāk cacu tēlosi, jo vairāk arī aktieru būs apkārt ar maskām. Jo atvērtāks un pozitīvāks – jo tādi arī cilvēki apkārt apgrozīsies.

Ģirts atbild ..
Katram dzīvē noteikti ir jāpiedzīvo .. Mīlestība. Mīlēt pašam un būt mīlētam :)
Es nekad neesmu redzējis ko skaistāku par .. zemūdens pasauli un mītošajām būtnēm okeāna dibenā.
Es būtu gatavs uz visu, lai .. atgūtu Tevi sev blakām uz mūžu!!!
Dzīve, manuprāt, ir .. skaista un brīnišķīga, ja spēj pats sev radīt to sajūtu apkārt un dot citiem! :)

     [+] [-]

, 2011-04-30 09:52, pirms 8 gadiem
Simpatisks virietis.

     [+] [-]

, 2011-04-30 10:03, pirms 8 gadiem
Kā frizieris viņš tiešām ļoti labs.

     [+] [-]

, 2011-04-30 18:02, pirms 8 gadiem
vajadzēja video, slinkums lasīt

     [+] [-]

, 2011-05-01 11:47, pirms 8 gadiem
Labi gan, ka tā uzraksta par cilvēku. Pirms tam nezināju, ka Ģirtam ir tik dziļa dvēsele.

     [+] [-]

, 2011-05-01 11:53, pirms 8 gadiem
Man viņš vienmēr licies interesants, azartisks cilvēks, nu vienvārdsakot - veiksminieks!

     [+] [-]

, 2011-05-01 13:13, pirms 8 gadiem
Nu tad lai veicas Ģirtam arī turpmāk. Radošus panākumus!

     [+] [-]

, 2011-05-01 19:16, pirms 8 gadiem
Bija inetersanti par giriku pēc tik ilga laika kaut ko uzzināt, paldies portālam.

     [+] [-]

, 2011-05-01 21:53, pirms 8 gadiem
Manuprāt ļoti laba intervija!

     [+] [-]

, 2011-05-03 10:59, pirms 8 gadiem
Tiešām interesanta un sakarīga saruna sanākusi.

     [+] [-]

, 2011-05-03 22:20, pirms 8 gadiem
Jā, frizieris viņš tiešām talantīgs!!!
Esmu viņa kliente jau vairākus gadus. Vienmēr ieteiks aktuālāko, labāko. Talantīgs meistars!

     [+] [-]

, 2011-05-03 23:07, pirms 8 gadiem
Gribētos nokļūt viņa īpašās auras iespaidā...

     [+] [-]

, 2011-05-04 12:32, pirms 8 gadiem
Nezināju, ka Ģirts ir musulmanis. Interesanti kā viņš par tādu kļuva?

     [+] [-]

, 2011-05-04 13:12, pirms 8 gadiem
Daudz ceļojis. Tas labi, jo, redzot citu tautu dzīvesveidus un kultūras, arī pats vari izglītoties, saprast dzīves vērtības.

     [+] [-]

, 2011-05-04 19:10, pirms 8 gadiem
Serra rakstīja: Labi gan, ka tā uzraksta par cilvēku. Pirms tam nezināju, ka Ģirtam ir tik dziļa dvēsele.
Ģirtam ir ļoti dziļa un maiga dvēsele! Viņa humora izjūta ir vienkārši fantastiska!
Viņš ir lielisks draugs

     [+] [-]

, 2011-05-04 19:12, pirms 8 gadiem
Ieva rakstīja: Nezināju, ka Ģirts ir musulmanis. Interesanti kā viņš par tādu kļuva?
Viņš pieņēma musulmaņu ticību,jo ir sajūsmā par to

     [+] [-]

, 2011-05-05 01:19, pirms 8 gadiem
Tu esi sirsnīgs cilvēks!

     [+] [-]

, 2011-05-05 01:21, pirms 8 gadiem
Es tevi dievinu...

     [+] [-]

, 2011-05-05 01:35, pirms 8 gadiem
Priecājos, ka vēl kādam dzīvojot LV, ir tik pozitīvs noskaņojums.

     [+] [-]

, 2011-05-05 01:42, pirms 8 gadiem
Tiešām, ļoti pozitīvs cilvēks.

     [+] [-]

, 2011-05-05 01:46, pirms 8 gadiem
Normāls džeks!




" Varbūt mēs tā esam pieraduši skriet darbā, ka drusku brīvības mūs jau traucē."
/ Ēriks Marija Remarks /






Http://www.RezervesDALAS24.Lv