Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1), Fid:69, Did:0, useCase: 0

Pirms dodies laukā no mājām - ieskaties spogulī!

Drukāt

Izklausīsies bezgala banāli, taču šis krāšņais piedzīvojums, ko mēs mēdzam dēvēt par dzīvi, patiesi ir negaidītu pavērsienu un neticamu notikumu pilns. Kā tai pazīstamajā kultūrcitātā par šokolādes kārbu, kura pirms atvēršanas ir kā neatminēta mīkla un, kamēr konfektes nav izgaršotas, iepriekš nekad nav zināms, ar kādu pildījumu katra no tām gadīsies. Un kādu rītu man izdevās uzkost, lūk, ko.

Pirms dodies laukā no mājām - ieskaties spogulī!

Foto: Ivars Puķe

Vispār jau mūsu ģimenē pastāv stingri reglamentēts mājās veicamo darbu un pienākumu dalījums, pie kura ikviens cenšamies pieturēties un tos paveikt pēc labākās sirdsapziņas, taču kādreiz ikkatram gadās ko piemirst vai neizdarīt. Atkritumu iznešana nebūt nav manu ikdienas rūpju prioritāšu augšgalā, tāpēc kādā brīvdienu rītā nemanīgi sadusmojos, ka melnais polietilēna maiss, pilns ar sadzīves atkritumiem un itin glīti aizsiets, jau pāris dienas stāv aizmirsts uz balkona un gaidīt gaida kādu mistisku, darbīgu rūķīti - laukā nesēju. Tieši tāda, kā tikko no gultas cēlusies – izspūrušiem matiem, nekoptu seju un izstaipītā flaneļa pidžamā ģērbta, uzmetu plecos vīra vecu copes jaku, ieāvos nomītos zempapēžu zabākos, un ar aizmirsto nešļavu rokās, pukodamās devos lejup pa kāpnēm, lai nama iekšpagalmā cēli atbrīvotos no liekās nastas.

Jutos nedaudz pārsteigta, kad lielie atkritumu konteineri neatradās ierastajās vietās, taču kādu man nezināmu, bet laikam visnotaļ pamatotu iemeslu dēļ, torīt bija izstumti uz trotuāra, tieši paralēli ielai un braucamajai daļai. Nu ko – devos turp, kur priekšā satiku ikdienā pamanītas sejas, jo dzīves svinēšanu pie miskastēm ierastā nevērīgumā turpināja rajona bomži. Ieinteresēti iztaujāta pastāstīju, kas tad īsti noderīgs vai nenoderīgs atrodams manā melnajā maisā, uzklausīju bēdu stāstus par tuvojošos ziemu un biedējošo aukstumu un, būdama ‘’krietnais cilvēks no Sečuānas’’, pacienāju apkārtējo sabiedrību ar vīra cigaretēm, kuras uztaustīju jakas kabatā.

Pa to laiku tieši blakus esošajā pieturā bija piestājis tramvajs, no kura izkāpa, ak Dievs, tas tiešām bija viņš – mans kādreizējais Lieliskais vīrietis, ar kuru klātienē nebijām tikušies un redzējušies garus padsmit gadus. Nebija jābūt īpaši attapīgai, lai saprastu, ka esmu atpazīta, par ko liecināja man uzdotais jautājums: ‘’Ko tu te dari?’’, uz ko es pašsaprotami atbildēju: ‘’Kā – ko daru? Es taču šeit dzīvoju!’’

‘’Es sapratu, es visu sapratu, ‘’ viņš patiesām šausmām acīs atkārtoja vēl un vēl, līdz ašā solī, kas vairāk atgādināja bēgšanu, neatskatīdamies devās prom. Un tikai tad es sapratu, kas tad īsteni ir noticis, un ka priekšstats par manu pašreizējo dzīvesveidu ir radies no tikko redzētā, kad, nevērīgi ģērbta, pašā Rīgas centrā, visai omulīgi tusēju ar bomžiem starp miskastēm.

Es neskrēju viņam pakaļ un nemēģināju neko paskaidrot. Vien, uzkāpdama augšup pa kāpnēm un atgriezdamās dzīvoklī, visai histēriski vairākkārt atkārtoju: ‘’Es to miskastes maisu vairs nenesīšu! Es to miskastes maisu vairs nekad pati laukā nenesīšu!’’ Kā atbilde sekoja vīra izbrīnā paceltās uzacis un neizpratnes pilns jautājums: ‘’Par ko tu tā uztraucies? Es taču jau teicu – pats iznesīšu, vienkārši piemirsās...’’

Kopš šī notikuma, pat pārskrienot pāri ielai pēc sērkociņiem uz tuvējo piparbodi, es vienmēr rūpīgi ieskatos spogulī, jo nekad nevar zināt, kuru no konfektēm un ar kādu pildījumu tā draiskule dzīve piespēlēs. Bet arī tad, kad uzposusies kā cakaina lelle, ar paceltu galvu un skatu pār horizontu, lēnā un svarīgā gaitā pastaigājos pa pilsētas ielām, vairs nevienu ilgi neredzētu ne Lielisko, ne Nelielisko neesmu sastapusi. Tāda nu ir tā Selāvija.

Ja arī tev ir kāds neparasts, jautrs un patiess atgadījums no dzīves – uzraksti! Interesantākā stāsta autoram – balvas no www.epadomi.lv

1 2 54 komentāri

     [+] [-]

, 2010-11-14 14:50, pirms 8 gadiem
ha ha izsmīdinājāt gan

     [+] [-]

, 2010-11-14 14:59, pirms 8 gadiem
Šis ir jautrais gabaliņš!!!!!! Un vispār-nekad nevajag gramstīties gar vīriešu darbiem-redz pie kā var novest!!!!
P.S. Lieliskajiem ir tāda"fīča"- viņi vienmēr uzrodas nevietā un nelaikā!!!!

     [+] [-]

, 2010-11-14 15:03, pirms 8 gadiem
Krieviski ir viens labs teiciens- zakon podlastji!

     [+] [-]

, 2010-11-14 15:05, pirms 8 gadiem
Tiešām jautrais gabals, gribu vēl...

     [+] [-]

, 2010-11-14 15:07, pirms 8 gadiem
Nu moins, kā dažiem "veicas"!

     [+] [-]

, 2010-11-14 15:16, pirms 8 gadiem
labs, labs, labs rakstiņš. tā turpināt

     [+] [-]

, 2010-11-14 15:25, pirms 8 gadiem
Nu veči, es ir beigts

     [+] [-]

, 2010-11-14 15:28, pirms 8 gadiem
te jau bez iekšām var palikt no smešanās.

     [+] [-]

, 2010-11-14 15:31, pirms 8 gadiem
Labāk kā kino

     [+] [-]

, 2010-11-14 16:00, pirms 8 gadiem
Dzīvē vienmēr labāk. Kā tad domā no krienes ņem kino avi grāmatu sižetus? No dzīves, protams.

     [+] [-]

, 2010-11-14 16:05, pirms 8 gadiem
te nu gan iet jautri

     [+] [-]

, 2010-11-14 16:13, pirms 8 gadiem
nabaga sieviete, man viņas pat zēl palika, šitā nenoveikties, bet vispār jautri

     [+] [-]

, 2010-11-14 16:18, pirms 8 gadiem
vī kā iet

     [+] [-]

, 2010-11-14 16:19, pirms 8 gadiem
šti piemērots rakstiņš pirms darba nedēļas uzsākšanas, vismaz labā noskaņojumā pavadīts svētdienas vakars un uzsākta darba nedēļa

     [+] [-]

, 2010-11-14 16:27, pirms 8 gadiem
jauts notikums, neko neteiksi

     [+] [-]

, 2010-11-14 16:29, pirms 8 gadiem
labs raksts, izsmējos gardi

     [+] [-]

, 2010-11-14 17:00, pirms 8 gadiem
:d super

     [+] [-]

, 2010-11-14 17:13, pirms 8 gadiem
varu iedomāties kā jutās notikuma vaininiece, negribētu būt viņas vietā

     [+] [-]

, 2010-11-14 17:14, pirms 8 gadiem
neko labāku neesmu dzirdējis

     [+] [-]

, 2010-11-14 17:19, pirms 8 gadiem
cerams, ka pats Lieliskais arī izlasīs...

     [+] [-]

, 2010-11-14 17:56, pirms 8 gadiem
to čali, kas laidās prom, var saprast; ja nu bijusī sākt lūgt palīdzības dāvanas , ko tad, labāk no grēka tālāk

     [+] [-]

, 2010-11-14 18:02, pirms 8 gadiem
Es ar būtu sabijies :O oooo

     [+] [-]

, 2010-11-14 18:10, pirms 8 gadiem
Nu ko, anekdote no dzīves

     [+] [-]

, 2010-11-14 18:23, pirms 8 gadiem
Arī manā dzīvē bijuši daži kuriozi, kurus būtu vērts pieminēt. Noteikti piedalīšos konkursā par jautrajiem atgadījumiem iz dzīves.

     [+] [-]

, 2010-11-14 18:28, pirms 8 gadiem
Ar aizrautību lasīju šo pavērsienu. Vēlreiz pierādās, ka laukā pa durvīm nevar doties kā pagadās, jo tieši tādos brīžos kā par spīti dzīve kaut ko piespēlē.

     [+] [-]

, 2010-11-14 18:32, pirms 8 gadiem
nu gan jautrs gabals

     [+] [-]

, 2010-11-14 18:50, pirms 8 gadiem
Smuks rakstiņs, man patika

     [+] [-]

, 2010-11-14 18:58, pirms 8 gadiem
labs

     [+] [-]

, 2010-11-14 19:02, pirms 8 gadiem
Džekiņš droši vien nopriecājās, ka ticis no tādas bomžu skaistules laicīgi vaļā vai arī otrs variants - jutās vainīgs beibes bēdīgajā liktenī.

     [+] [-]

, 2010-11-14 19:07, pirms 8 gadiem
Kaa taa var buut

     [+] [-]

, 2010-11-14 19:12, pirms 8 gadiem
Jautri un arī briesmīgi reizē. Es iedomājos, ja ar mani tā būtu noticis...lien no kauna kaut zemē. Tu ieraugi pēc ilgiem gadiem savu lielo mīlestību, bet pati esi tajā brīdī nekāda...bet noteikti par šo brīdi esi domājusi...un gribējusi, lai viņš tevi redz satriecoši skaistu un saprot, ko ir pazaudējis...bet še tev...veca novalkāta copes jaka un nošļūkti zābaki...

     [+] [-]

, 2010-11-14 20:05, pirms 8 gadiem
super puper notikums

     [+] [-]

, 2010-11-14 22:18, pirms 8 gadiem
kruta :d

     [+] [-]

, 2010-11-14 22:41, pirms 8 gadiem
Mana meita, noklausoties stāstiņa pārstāstu, aši vien devās mācīties, teikdama, ka viņa negribētu, lai kāds klasesbiedrs pēc gadiem to ierauga runājam ar bomžiem. Snobisms, protams. Ar vietējiem bomžiem ir jāuztur labas attiecības, tas ļauj mašīnām saglabāt spogulīšus un paglābj dažā labā kritiskā situācijā Tā kā nekas pārbriesmīgs - vietējā mikrorajona ikdiena. Klasesbiedrs - Lieliskais, kas kāpj ārā no tramvaja???? Commmon!!! Viņam taču arī nu jau gadi 50 un tik vien kā e-talons kabatā Vajadzēja pateikt, ka neesi konkurente (varbūt viņš uz darbu brauca - tīrīt misesenes a Tu tur priekšā kā dzīva bilde

     [+] [-]

, 2010-11-15 22:46, pirms 8 gadiem
pieredze noder jebkādā jomā
1 2 54 komentāri

Tev jābūt autorizētam,