Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1), Fid:69, Did:0, useCase: 0

Mums visvairāk pietrūkst drosmes

Drukāt

Turpinām stāstīt par mērķtiecīgām un stiprām sievietēm, kuras nebaidās mainīt un mainīties, meklēt un pazaudēt, bet beigās - tikai un vienīgi iegūt. Arī Inta Vītola nepašaubāmi ir viena no viņām.

Pamatnodarbošanās šobrīd:
Salona ‘’XI’’ vadīšana,
semināri, lekcijas un nodarbības,
enerģētiskās plūsmas (čakru) diagnostika,
kristālterapija,
skaņas un mūzikas terapija,
Reiki enerģētiskā dziedināšana,
dārgakmeņu individuālā piemeklēšana,
rotu izgatavošana un energoinformatīvā uzlādēšana.

Tavā profila informācijā portālā draugiem.lv izlasīju Konfūcija citātu: ''Izvēlies dzīvē nodarboties ar to, kas patīk, un tev nekad mūžā nebūs jāstrādā.’’ Tas ir arī par tevi?

Īstenībā jau stāsts ir par drosmi un uzdrīkstēšanos. Jo pieņemot kardinālus lēmumus dzīvē, mēs ar daudz ko riskējam - zaudēt ierasto vidi un stabilitāti, jā, it kā arī draugus un paziņas. Reti kuram tādi lēmumi nāk viegli, ieskaitot arī mani. Bet, kad jau esi tajā ‘’krāčainajā pārmaiņu upē ielēcis’’, tad neko vairs darīt - ‘’jāairē tik uz jauno krastu’’. Pa ceļam tiek satikti jauni cilvēki, rodas nebijušas iespējas un piedāvājumi - viss sāk sakārtoties it kā pats no sevis. Kaut gan es ticu, ka tas nāk ‘’no augšas’’. Un, kad vienas durvis ir aizvērtas, tikai tad atveras nākamās.

Arī šobrīd pūš pārmaiņu vējš?

Jā, klāt kārtējais nopietnais dzīves slieksnis, jo pavisam nesen,12.februārī, atvērās mans salons Jelgavā. Tas, protams, nenotika vienā dienā. Es vēlējos radīt vietu, kuras man pašai pietrūka līdz šim - vietu, kur satikties domubiedriem, rīkot filmu vakarus un diskusijas, seminārus un lekcijas. Vietu, kur vienuviet var satikt dažādus speciālistus, iegādāties labu literatūru, mūzikas diskus utt.
Ir pārmaiņu laiks, kurš ne tikai ietekmē sociālo, biznesa un ekonomikas sfēru, bet arī cilvēka apziņu. Tas notiek ļoti strauji un to nevar nepamanīt.
Nesen biju muitā, un tie, kas ar to ir saskārušies, zina, cik garš mūsu valstī ir formalitāšu kārtošanas process. Kamēr gaidīju, vēroju darbiniekus. Un re - vienai uz galda bija vesela kaudzīte ar žurnāliem ‘’Zintnieks’’ un ‘’Citāda Pasaule’’; cita lasīja, bet pēc tam pat kopēja rakstus no šiem izdevumiem... Vēroju, smaidīju, un domāju - ‘’mūsējie.’’
Kad sevī nēsāju un loloju ideju par savu salonu, bija iekšējs nemiers - kā cilvēki uztvers ezotērisko biznesu? Esmu krietni daudz saskārusies arī ar neiecietīgu attieksmi, bet parasti gan no tiem, kas par to zina ļoti maz. Bet šodien varu teikt, ka vairākums ir ļoti priecīgi, ka Jelgavā ir tāda vieta.

Bet tā taču nebija, ka par ezotēriku interesējies visu savu apzināto dzīvi?

Redzi, jau no agras bērnības esmu bijusi liela lasītāja, vidēji 2-3 grāmatas nedēļā vienmēr ir bijusi mana norma. Jau samērā agri sāku lasīt pieaugušo literatūru, jo ‘’bērnu plauktiņš’’ strauji beidzās. Jau 16 gados studēju nopietnu filozofisko literatūru, un vēl tagad man no tā laika ir saglabājusies grāmatu sērija ‘’Seno domātāju darbi’’. Ezotēriskās literatūras mūsu izpratnē jau tolaik nebija. Tagad gan nedaudz smaidu par to, ka pusaudzes vecumā biju lasījusi Platonu, Kantu, Hēgeli, Monteņu un citu filozofu darbus, kaut gan jāteic, ka prāts to īpaši pretī neņēma. Vienvārdsakot, es tur neatradu to, ko meklēju. Jo es pat nezināju, ko es meklēju. Pati domāju, ka dzīves jēgu.

Un tālāk?

Apprecējos samērā agri. Pašai šķiet dīvaini, ka mani meklējumi un intereses ar to arī uz vairākiem gadiem izbeidzās. Es turpināju daudz lasīt, bet tam nebija konkrētas ievirzes. Tikai aptuveni 23 gadu vecumā sapratu, ka vēlos dzīvē kaut ko sasniegt. Un tad nolēmu iestāties augstskolā, kuru izvēlējos ļoti praktisku iemeslu dēļ. Mācījos LLU un ieguvu bakalaura grādu ekonomikā. Uzreiz pēc tam iestājos LLU maģistrantūrā sociologos, un vēl vēlāk - Praktiskās Psiholoģijas Augstskolā, kuru gan nomainīju, pārejot studēt tālmācībā uz SanktPēterburgu, kur ir Oksfordas Krāsu terapijas Institūta filiāle. Kopumā augstskolās esmu mācījusies gandrīz 9 gadus.

Paraleli bija māja, ģimene, meitas un karjera?

Studējot ekonomikas fakultātes 2.kursā, mērķtiecīgi sāku meklēt darbu ar lielākām izaugsmes iespējām. Un tā 10 gadu laikā no tirdzniecības pārstāvja kļuvu par vairumtirdzniecības vadītāju, tālāk par mārketinga projektu vadītāju, līdz beigās nonācu līdz vienai no savas nozares lielākās Lietuvas kompānijas filiāles vadītājas amatam, kuru ieņemu piecus gadus. Uzsākot darbību Latvijā, es biju viena pati - izveidoju sistēmu, komandu un stratēģiju. Kad nolēmu aiziet, kompānijas apgrozījums jau bija vairāki miljoni latu. Tas notika vairāk kā gadu atpakaļ. Lēmums nenāca ne viegli, ne ātri. Es saskāros arī ar pašu tuvāko cilvēku neizpratni, pat nosodījumu. Pēc pašas gribas es atstāju prestižu amatu, dienesta auto, labu algu un dažādus citus bonusus.

Kā nāca šis lūzuma posms? Patiesi visai drosmīgs un šķietami nepopulārs lēmums...

Tas bija laiks, kad es jau četru gadu garumā ļoti nopietni interesējos par psiholoģiju, veselīgu dzīvesveidu, ezotēriku un garīgumu. Psiholoģijā specializējos krāsu terapijā, kas veicināja interesi arī par citiem vibrāciju dziedniecības veidiem - aromterapiju, skaņas terapiju, bet visvairāk par kristāliem.
Tā bieži gadās, ka cilvēks sāk lūkoties sevī vienlaikus ar lielām personīgajām krīzēm, kas konkrēti mani skāra laulības šķiršanas laikā. Šis process ir pazīstams daudziem - tu sāc meklēt atbildes, kāpēc ar tevi tas tā notiek? Visi pārdzīvojumi bija atstājuši nopietnas sekas uz manu veselību, bija ārsts ārsta galā, visas iespējamās diagnostikas, trīs kaudzītes medikamentu ik dienas...Bet pat vēl pēc četru mēnešu ārstēšanās normāli funkcionēt varēju tikai līdz pusdienas laikam. Bija jārūpējas par bērniem, jāvada uzņēmums...
Pienāca pirmā reize mūžā, kad izmisumā griezos pie dziednieka. Un jau tajā pat dienā, izejot no viņas kabineta, aiz laimes gandrīz vai apraudājos – man vairs nereiba galva! Vēl pēc diviem seansiem jutos fiziski vesela. Bet galvenā transformācija jau skāra ne tikai fizisko ķermeni. Varu teikt, ka piedzīvoju tādu kā atklāsmi. Un pārstāju lietot zāles. Jau ir pagājuši vairāki gadi no tās dienas, un vienīgā tablete, ko esmu iedzērusi - tā bija pret šūpošanos uz prāmja!

Visa ģimene vairs nelietojat medikamentus?

Pagājuši jau vairāk kā trīs gadi, kopš mana un manu bērnu imunitāte ir ‘’atguvusies’’, un mēs vairs neslimojam. Tas nenotiek uzreiz, bet pakāpeniski. Pirmo gadu gan vēl saaukstējāmies, īpaši jaunākā meita. Bet centos likt lietā visu, ko tajā laikā apguvu - krāsu terapijas lampu, aromātiskās eļļas, kristālus un zāļu tējas. Un pašai par brīnumu, bērns neslimoja ne smagāk, ne ilgāk kā ar ‘’ferveksiem’’ un ‘’panadoliem’’. Ar katru slimošanas reizi viss notika vieglāk un ātrāk. Šosezon visi vīrusi ir gājuši mums ar līkumu.

Kā to panākat?

Nekā īpaši - dzeram tēju ar ingveru vai citronu. Ja parādās kādi simptomi, piemēram, man iesāpas galva, tad lieti noder kalnu kristāls bedrītē pie galvaskausa pamatnes un sandalkoka eļļa. Sāpes pāriet jau pēc 15-20 minūtēm. Protams, lieku lietā krāsu terapijas metodes un kristālus.
Par šīm vienkāršajām, jau tūkstošiem gadus senajām metodēm var stāstīt ilgi un daudz. Un es to arī daru. Izjūtu to kā misiju - sniegt savas zināšanas un pieredzi citiem. Tādēļ atsaucos katram piedāvājumam, braucu pa visu Latviju - stāstu, rādu un, galvenais, cenšos iemācīt katram pašam veikt praktiskas, vienkāršas lietas, lai padarītu dzīvi veselīgāku un harmoniskāku.
Jāatceras, ka sintētisko medikamentu vēsture ir samēra īsa, tai ir knapi 100 gadu. Bet cilvēki slimoja arī 2000 gadu atpakaļ, un toreiz ārstēja ar krāsu, skaņu un ļoti plaši izmantoja kristālus. Protams, ļoti liela nozīme visos laikos ir bijusi augiem - fitoterapijai. Bet kas notiek šodien? Latvijā zāļu lieltirgotavu apgrozījums ir 400 miljonu latu, izdalot to uz 2 miljoniem iedzīvotāju, skaitlis ir pārsteidzošs - pāri 200 Ls uz cilvēku gadā!

Vai šīs dziedniecības metodes visi un visur uztver ar sajūsmu?

Protams, esmu saskārusies arī ar skepsi, jo tas ir cilvēku dabā. Neizpratne, aizdomīgums, noraidoša, pat klaji negatīva attieksme ir tikai no tiem, kas absolūti neorientējās tēmā. Visvairāk tas notiek tieši ar kristāliem, jo mums liekas tik nesaprotami – kā gan akmeņi var ārstēt. Pašai arī sākumā tā bija! Bet iedarbību jūt jau pirmā seansa laikā, un to apliecinās ikkatrs, kas kaut reizi to ir izbaudījis.
Tagad jau zinu, ka visefektīvāk ir apvienot visus šos veidus - skaņu, krāsu, kristālus un aromātus, jo tā ir harmonizējoša procedūra, kas vienlaikus iedarbojas uz visām maņām.
Un es redzu, kā pamazām mainās cilvēku apziņa, un arvien vairāk ir tādu, kas pārskata savas vērtību sistēmas, meklē dabiskākus veidus, kā uzturēt možu garu un labu veselību. Uz maniem semināriem nāk cilvēki, kuri zina un daudz ko saprot - tie ir zināmā mērā domubiedri, tādēļ ir interesanti, notiek spraigas diskusijas un valda pozitīva gaisotne.

Ar kādām problēmām cilvēki pie tevis vēršas visbiežāk? Kas mums visiem pārsvarā kaiš?

Kad uzsāku savu darbību, bija krīzes sākuma posms. 60 – 70% cilvēku, manā valodā runājot, nāca ar sirds čakras bloku problēmām, tagad skaitliski aptuveni tāda pati proporcija ir ar saules pinuma jeb trešās čakras blokiem. Vienkāršāk izsakoties, toreiz bija visu veidu attiecību problēmas - naudas trūkums, kredīti, saistības utt., kas radīja spriedzi gan darbā, gan mājās. Sirds čakra ir vieta, kur ‘’mīt ‘’ veģetatīvā distonija, un tajā laikā, manuprāt, tā kļuva par visai populāru kaiti.
Turpretim trešā čakra saistās ar cilvēka dzīves uzdevumiem, tā arī ir ‘’depresijas’’ mītne. Ļoti īsi - ja cilvēks dara to, ko it kā vajag, bet nevis to, ko patiesībā grib, tad šis enerģētiskais centrs bloķējas. Drosmes trūkums, bailes pieņemt lēmumus, uzdrošināties...Ja to apzinās un sāk rīkoties, tad arī veselība pamazām sakārtojas.

Ko vari teikt par sevi šobrīd?

Atskatoties atpakaļ, es redzu, cik ļoti daudz kas ir izmainījies. Gan apkārtnē, gan manī pašā. Un sajūta, ka esi uz pareizā ceļa, rada prieku un atver visus radošos potenciālus. Galva ir pilna ar idejām, projektiem un iecerēm.

Es tiešām priecājos, ka Dievs man ir devis spējas vienkāršā un saprotamā veidā cilvēkiem nodot savas zināšanas, pieredzi un iedvesmot kaut vai pamēģināt domāt savādāk. Un mainīties.

Es zinu, ka pārmaiņas nekad nenāk viegli. Un drosme ir tas, kā mums pietrūkst visvairāk. Bet tādēļ mēs vispār dzīvojam, jo katra uzdrošināšanās nes līdzi jaunas iespējas, atziņas un arī mācības. Tas viss kopā veido to, ko mēs saucam par Dzīves Skolu. Un mēs taču gribam tikt pārcelti nākamajā klasē, vai ne?

     [+] [-]

, 2011-02-19 10:00, pirms 8 gadiem
Visu cieņu!!!

     [+] [-]

, 2011-02-19 10:14, pirms 8 gadiem
... Pēc pašas gribas es atstāju prestižu amatu, dienesta auto, labu algu un dažādus citus bonusus....

Ir nu gan ''aknas'' meitenei!

     [+] [-]

, 2011-02-19 10:18, pirms 8 gadiem
Var un vajag meklēt un atrast! Un baidīties nevajag,jo labas,no sirds darītas lietas,izdodas vienmēr! Ir jauki lasīt par cilvēkiem,kuri nebaidās būt drosmīgi- tas veicina pārmaiņas arī manī! Jūtu,ka kļūstu drosmīgāka!!!! Vēlu veiksmi!

     [+] [-]

, 2011-02-20 10:47, pirms 8 gadiem
Malacis!

     [+] [-]

, 2011-02-20 10:53, pirms 8 gadiem
Man tiešām pietrūkst drosmes. Varu tikai apbrīnot cilvēkus, kas nebaidās un uzsāk savu ceļa gājumu. Tas nu noteikti nav viegli, par visu rūpēties un domāt pašai.

     [+] [-]

, 2011-02-20 11:46, pirms 8 gadiem
Respect!

     [+] [-]

, 2011-02-21 09:37, pirms 8 gadiem
Tas ir tas uz ko mums visiem jātiecas....jāsāk ar sevi...

     [+] [-]

, 2011-02-21 11:42, pirms 8 gadiem
Nu ko te vēl piebilst- malacis! Un es noteikti došos apciemot un pakonsultēties pie šīs jaukās sievietes.

     [+] [-]

, 2011-02-21 15:28, pirms 8 gadiem
Nu jā, baigās iekšas, lai no visa tā atteiktos, kas bija...

     [+] [-]

, 2011-02-22 21:36, pirms 8 gadiem
ļoti patika-vienkārša un skaista sieviete, lai vināi veicas

     [+] [-]

, 2011-02-22 21:38, pirms 8 gadiem
cienu stipras sievietes

     [+] [-]

, 2011-02-24 15:39, pirms 8 gadiem
Labi, ka ir sievietes, kas nebaidās uzdrīkstēties, arī es esmu viena no tādām un man prieks, ka neesmu vienīgā.

     [+] [-]

, 2011-02-25 11:38, pirms 8 gadiem
Tas vēl tikai sākums.

     [+] [-]

, 2011-02-28 16:02, pirms 8 gadiem
Izcils raksts, tiešām izbaudīju.

     [+] [-]

, 2011-03-06 20:14, pirms 8 gadiem
pēdējo reizi Intu redzēju,kad viņai bija 16 gadi ,jau tad viņā bija kaut kas tāds nenovaldāms,kam gribējās izrauties uz āru .Malacis!

     [+] [-]

, 2011-03-22 22:47, pirms 8 gadiem
Lasīju un domās skrēja ainas no manas dzīves.

Tev jābūt autorizētam,





" Es sev pateicu, ka vairs nekad nenožēlošu to, ko neesmu izdarījis. Es gribu nožēlot tikai to, ko esmu izdarījis."
/ Valters Frīdenbergs /






Http://www.RezervesDALAS24.Lv