Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1), Fid:69, Did:0, useCase: 0

Mana dārzeņu pārdevēja

Drukāt
Mana dārzeņu pārdevēja
Foto: Ivars Puķe

Kāda paziņa nesen pacilāti stāstīja, ka laba oma un nezūdošs smaids sejā visas dienas garumā viņai saglabājies vien tāpēc, ka no rīta esot satikusi Renāru Kauperu. Domāju, ka man būtu tāpat. Taču šis pastāsts ir par kādu no ‘’mazajiem cilvēkiem’’, kuri mīt mums līdzās, un ar savu vitālo, pāri plūstošo un visaptverošo optimismu uzlādē ar C vitamīna devu ik reizes, kad tiek sastapti.

Viņa ir mana dārzeņu pārdevēja kādā no Rīgas tirgiem, kur ar pašcieņu paudošu stāju īsteni karaliskā diženumā valda pār kartupeļu, burkānu, kāpostu un citu pašmājās audzēto labumu krāvumiem un vienlaikus pircēju prātiem - stāstot, iestāstot, apburot un pārdodot. Apveltīta ar vienlīdz asu prātu un mēli, nevainojamu humora izjūtu un to, ko mūslaikos mēdz dēvēt par harizmu, viņa cilvēkus pievelk kā magnēts. Ap viņu un pie viņas vienmēr pulcējas un piestāj - arī tad, ja neko nepērk, jo ticiet man, parunāties ar šo kundzi reizēm ir daudz jēgpilnāk un iedvesmojošāk kā čatot internetā, skatīties TV ziņas vai pārlapot avīžu slejas. Jo nekā gaiša tur pēdējā laikā nav.

Mūsu pazīšanās aizsākās kādā izgājušās vasaras neprātīgi svelmainajā dienā, kad pašā rīta agrumā izskrēju tuvējo tirgu, lai iegādātos pārtikas krājumus ģimenei, pirms kopīgi dotos prom no saules uzkarsētās pilsētas. Nesteidzīgi un vērtējoši virzījos pa šaurajām ejām starp apskatei un iegādei izkrautajām precēm, līdz tiku uzrunāta no kādas ņipras pensijas vecuma kundzītes, kura diezgan neatlaidīgi uzstāja nopirkt redīsus.

‘’Nesmuki redīsi’’, acumirklīgi izvērtēju situāciju un it kā pie sevis, bet tomēr pietiekoši skaļi attraucu. Mierīgi grasījos turpināt ceļu, taču izdzirdu zibenīgu atbildi:

‘’Pati tu esi nesmuka!’’

Sarāvos kā dzelta un sadusmota apstājos, jo skaistā brīvdienu rītā nosaukt mani par ne pārāk glītu – tas nu gan likās stipri par nekaunīgu un daudz... Godīgi jāteic, ka torīt mūsu tērzēšana ievilkās krietnas pusstundas garumā, izrunājot visplašākās sarunu tēmas, sākot ar neierastajiem laika apstākļiem, tuvējām vēlēšanām un visbeidzot ar prezidenta frizūru un viņa kundzes kleitām. Kā fascinēta klausījos, piedalījos un līdz zemei locīdamās kopā smējos par trāpīgajiem izteicieniem, asprātīgajiem secinājumiem un citām dzīves gudrībām, un tikai mājās pārnākot konstatēju, ka no jauniegūtās paziņas esmu iegādājusies ne vien redīsus, bet arī veselu kaudzi citu ienākušos dārzeņu, piedevām tādos apjomos, it kā priekšā būtu nevis divas brīvdienas, bet nākamais pasaules karš.

Es turpinu pie viņas iepirkties. Lai arī ar gardu muti notiesāti, viņas pārdotie dārzeņi turpina priecēt visu ģimeni cauru gadu, par redīsiem torīt man tomēr izrādījās taisnība. Tie bija ne vien neglīti, bet arī tārpaini un negaršīgi, un nācās tos izmest. Ko arī izdarīju, smiedamās par to, cik apburoši un eleganti viegli esmu piejaucēta, un šķiet, ka uz ilgu laiku.

Taču ne par redīsiem ir šis stāsts. Bet par cilvēkiem, kurus Dievs sūtījis uz zemes virsas, lai ik dienas liktu citiem pasmaidīt.

     [+] [-]

, 2011-01-10 15:14, pirms 8 gadiem
Jauks pastāstiņš. Šķiet, ka tirgus kundzīte spēj uzlabot garastāvokli pat caur raksta rindām, kā kāda nesaprotama enerģija.

     [+] [-]

, 2011-01-11 09:57, pirms 8 gadiem
Šis stāsts man apstiprināja jau zināmo faktu, ka mēs pērkam nevis preci, bet emocijas. Ja pārdevējs mums izraisīs nepatiku, mēs nepirksim, pat ja vajadzēs. Vēl var izsecināt, ka lielveikali ir emocionāli bezpersoniski un neitrāli, tāpēc tur darbojas citi manipulēšanas faktori.
Es arī labprāt aizietu pie tās tirgus kundzītes. Kur viņa parasti stāv?

     [+] [-]

, 2011-01-11 14:26, pirms 8 gadiem
Es visu pērku tikai un vienīgi no cilvēkiem, kuri sniedz pozitīvas emocijas.

     [+] [-]

, 2011-01-11 17:34, pirms 8 gadiem
Tirgū satikt jauku un gudru pārdevēju nav nemaz tik vienkārši. Ja tādu atrod, noteikti jāturas pei viņas. Parasti tur tādas sarkaniem deguniem un stiklainām aizpampušām acīm..ar smakojošu elpu pēc vakardienas dzertiņa.

     [+] [-]

, 2011-01-11 19:11, pirms 8 gadiem
Vo, tas ir iz dzīves, man patika.

     [+] [-]

, 2011-01-11 19:19, pirms 8 gadiem
Man arī patika. Patiesi stāstījumi vienmēr ir visinteresantākie. Var just, ka cilvēks raksta no sirds.

     [+] [-]

, 2011-01-11 21:16, pirms 8 gadiem
Redz cik interesanti dzīvē notiek - sākumā patiess sašutums un nepatika, beigās - simpātijas un kļūšana par pastāvīgo klientu. Beigās pat nesmukie redīsi nelikās tik nesmuki

     [+] [-]

, 2011-01-11 22:24, pirms 8 gadiem
Dievinu tirgus atmosfēru. Nemaz tur nav tādu neforšu pārdevēju daudz. Dzīve te mutuļo un var dabūt izpļāpāties ar pārdevējām par visu ko. Te ir ļoti daudz sieviešu ar labu izglītību, kas strādā tirgū, jo cita darba nav, bet viņas ir gudras un interesantas.

     [+] [-]

, 2011-01-12 15:07, pirms 8 gadiem
Bija interesanti palasīt, jauks stāsts.

     [+] [-]

, 2011-01-13 15:34, pirms 8 gadiem
Forši, ja tā gadās sastapt jauku tirgus tantiņu, kura tevi neapčakarē pie katra pirkuma. Ja kļūsti par viņas pastāvīgo klientu, droši, ka vienmēr pasaka, kas labs un svaigs un kas ne visai.

     [+] [-]

, 2011-01-13 17:12, pirms 8 gadiem
Patiesi īstā dzīve notiek tieši tur - tirgos, būdiņās utt., nevis glancētos žurnālos.

Tev jābūt autorizētam,





" Es sev pateicu, ka vairs nekad nenožēlošu to, ko neesmu izdarījis. Es gribu nožēlot tikai to, ko esmu izdarījis."
/ Valters Frīdenbergs /






Http://www.RezervesDALAS24.Lv