Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1), Fid:254, Did:0, useCase: 0

Vai atceries? Padomju laika nauda un ko par to varēja nopirkt

Redakcija
Redakcija

Pavisam drīz atkal piedzīvosim naudas maiņu. Latus un santīmus nomainīs eiro un centi. Padomju laiku nauda Latvijā zaudēja savu maksātspēju apmēram pirms 20 gadiem. Kāda tā bija? Lielos vilcienos naudai nebija ne vainas. Bija rubļi un kapeikas, kaut kāda nauda bija visiem, bet bija laiki, kad par naudu īsti nebija ko pirkt. Bet tas jau ir cits stāsts. Šoreiz par naudas zīmēm un ko par tām varēja nopirkt.

Ja būtu jāpasaka tādu vienu lietu, kāpēc Padomju nauda bija labāka vai praktiskāka par mūsu latiem, pirmais, kas nāk prātā, ir mazo nominālu papīra banknošu īpatsvars. Tīri praktiski 1 un 3 rubļi papīra naudā makā aizņēma mazāk vietas un bija vieglākas, nekā 1 un 2 latu monētas. Tā praktiski domājot, pavisam nemaz nebūtu slikti, ja apgrozībā parādītos 1 un 3 latu papīra banknotes- maki kļūtu vieglāki. Pavisam drīz gan uztraukums par latu monētām vairs nebūs aktuāls. Dažādo kapeiku nominālu (sevišķi 3 vai 15) nepieciešamība krievu laikos gan nav īsti saprotama.

Monētas

Tāpat kā pārsvarā visur pasaulē, 100 mazās naudas vienības (kapeikas) , sastādīja vienu lielo (rubli), un tāpat kā šodien, monētas Padomju gados bija melnās un baltās. Makos tika bērtas monētas 1, 2, 3, 5 (bronzas krāsā) un 10, 15, 20, 50 kapeiku un 1 rubļa ( sudraba krāsā) vērtībā.

Bet ko tad varēja nopirkt Latvijas Padomju Sociālistiskajā republikā par katru no monētām un papīra banknotēm un kādas tās izskatījās ( stāsts ir par laiku pēc 1961. gada naudas reformas līdz 1992. gadam, kad Padomju nauda pilnīgi un galīgi zaudēja maksātspēju Latvijā). Atcerēsimies!

Sērkociņi vai parasts gāzēts ūdens automātā maksāja 1 kapeiku, gāzēts dzēriens ar sīrupu tai pašā automātā vai viens baruciens ar tramvaju- 3 kapeikas, rupjās un diezgan netīri baltās sāls kilograms 8 kapeikas, bet baltmaizes batons 22 kapeikas. Par 1 rubļa ( tautā saukts arī koļa) monētu, pieliekot 2 kapeikas, varēja iegādāties 0,7 litrus 2% mazalkoholiskā dzēriena "Palsa" pudeli, bet lētā gala vīna pudele nemaksāja pat rubli. Laba degvīna puslitrs 80-tajos gados maksāja precīzi 3 rubļi un 62 kapeikas. Salīdzinājumam medmāsas mēnešalga bija 90 rubļi, bērnudārza audzinātāja saņēma 120, izglītots inženieris ap 200, bet spēcīgs mežstrādnieks vai labs metinātājs mājās nesa (nejaukt ar atnesa!) 400 un vairāk rubļu mēnesī



Papīra banknotes

Padomju Savienībā lietošanā bija 1, 3, 5, 10, 25, 50 n 100 rubļu papīra banknotes. Sākot no demitnieka uz augšu (tautā saukta arī par cēneri vai ceineri), uz visām banknotēm neatņemami gozējās visu tēvu tēvs Vladimirs Iļjičs Ļeņins. Uz mazākām Ļeņina galvu nelika, tā kā slavenā onkuļa agrāk sastrādātās blēņas bija vismaz desmitieka vērtē



Par vienu rubli varēja:
- paēst kārtīgas pusdienas kafejnīcā,
- nopirkt 33 glāzes gāzēta dzēriena ar sīrupu,
- veikt 50 vietējā mēroga zvanus no telefona automāta,
- nopirkt 100 sērkociņu kastītes,
- nopirkt 5 glāzītes "Plombīra" vai 10 glāzītes "Piena" saldējuma,
- izbraukt 20 reizes ar autobusu, 25 reizes ar trolejbusu vai 33 reizes ar tramvaju,
- nopirkt 4 baltmaizes klaipiņus (kuri svēra 900- 1000 g),
- nopirkt 5 litrus izlejamā piena,
- 3 reizes aiziet uz kino (uz dienas seansu),
- nopirkt 2 pudeles laba alus (vēl arī atlikums palika pāri),
- nopirkt 5- 8 paciņas cigarešu bez filtra (atkarībā no markas),
- nopirkt 1- 2 paciņas cigarešu ar filtru (atkarībā no markas),
- vasaras beigās tirgū varēja nopirkt 6 kg arbūzu vai r kg meloņu,
- 5 reizes aiziet uz frizētavu (vīriešu griezums) vai pirti,
- maksa par diennakts gultasvietu dienvidos atpūtas sezonas laikā.



Par 3 rubļiem varēja:
- rūpnīcas vai skolas ēdnīcā paēst 5 cilvēki,;
- viens cilvēks paēst restorānā vakariņas,
- nopirkt labu grāmatu,
- nopirkt lelli vai kādu citu vietējā ražojuma rotaļlietu,
- nopirkt normāla vīna pudeli,
- nopirkt paciņu importa cigarešu,
- bērna kabatasnaudas summa, par kuru viņu apskauda citi bērni.



Par 5 rubļiem varēja:
- nopirkt 2 kg labas gaļas veikalā,
- nopirkt degvīna pudeli (plus uzkodas),
- nopirkt kilogramu ļoti labu konfekšu.



Par 10 rubļiem varēja:
- nopirkt dārgu mehānisku rotaļlietu,
- summa, kuru parasti aizņēmās, un, kuru nebija kauns prasīt atpakaļ
- iekļūt! restorānā, ja visi galdiņi bija aizņemti



Par 25 rubļiem varēja:
- draugu kompānijā varēja uzdzīvot restorānā visu vakaru,
- nopirkt aviobiļeti vietējiem pārlidojumiem PSRS ietvaros,
- izteikt pieklājīgu pateicību ārstam pie ne pārāk sarežģītām, bet grūti pieejamām procedūrām



Par 50 rubļiem varēja:
- nopirkt pusaudžu velosipēdu,
- studenta- labinieka stipendija,
- nopirkt ceļazīmi atpūtai sanatorijā kalnos uz divām nedēļām.



Par 100 rubļiem varēja:
- nopirkt biļeti lidojumam uz dienvidiem (turp un atpakaļ),
- ārzemju ražojuma oriģinālās vīriešu džinsa bikses, piemēram "Lucky strike", vai "Levis"
- tam laikam ekskluzīvu sporta divriteni (ar šaurajām riepām un sporta ragiem)

Liekot kopā lielākas un mazākas naudaszīmes, jau varēja mēģināt tikt pie lielākām lietām- piemēram krāsu televizors "Vitjaz" maksāja 380 rubļus, bet Radiotehnikas ražotais universālais mūzikas centrs ( radiola+ kasešu magnetofons) 1989. gadā maksāja precīzi 333 rubļus. Lepnākās Padomju mašīnas "Volga" valsts noteiktā cena bija ap 10 000 rubļu, bet, lai vienkāršs mirstīgais tiktu pie iespējas to nopirkt, pēc nostāstiem vajadzēja vēl tikpat. Bet tas jau atkal ir pavisam cits stāsts...

     [+] [-]

, 2013-09-22 12:42, pirms 6 gadiem
Atceros, saldējumu pirku pa 0,13




Http://www.RezervesDALAS24.Lv