Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1), Fid:254, Did:0, useCase: 0

Interesanti fakti par Rīgas pili

Rīgas ( tautā saukta arī par Prezidenta) pilī vakar izcēlās pēdējo gadu desmitu skaļākais ugunsgrēks Latvijā. Ugunsgrēka likvidēšana prasīja vairāk kā 5 stundas, par sekām un zaudējumiem uzzināsim tuvākajā laikā. Zināms, ka jau ilgāku laiku pilī notikuši plaši un intensīvi remontdarbi, kuru dēļ Latvijas prezidenta svīta tika pārcelta uz Melngalvju namu. Par nelaimes īstajiem cēloņiem nekāda informācija vēl nav sniegta, bet kā tapusi un kas noticis Rīgas pilī pirms vēsturiskās ugunsnelaimes, piedāvājam īsu ieskatu no oficiālās Latijas Valsts prezidenta mājas lapas un ierakstiem, kas veikti Vikipēdijā

Pils celtniecība Daugavas krastā tika uzsākta 1330.gadā, kad rīdzinieki pēc sakāves karā ar Livonijas ordeni (1297-1330) bija spiesti izpostītās ordeņa pils vietā uzcelt jaunu, taču ne pašā pilsētā, bet gan cieši tai blakus bijušā Sv.Gara hospitāļa vietā. Pils kļuva par Livonijas ordeņa mestru rezidenci.

1481.gadā uzliesmoja jauns Livonijas ordeņa karš ar Rīgas pilsētu un rīdzinieki pili 1484.gadā atkal nopostīja. No toreizējās pils rīdzinieki atstāja tikai daļu Svētā Gara torņa kā bāku upes pusē kuģotājiem un daļu no aizsargmūra. Sakarā ar nemitīgām ķildām starp Livonijas ordeni, arhibīskapu un Rīgas pilsētu ordeņa mestrs savu sēdekli pārcēla uz Vīlandi un pēc tam uz Cēsīm.

Kad ordenis atkal guva virsroku pār Rīgas pilsētu, tika noslēgts līgums (Valmieras noruna), pēc kura rīdziniekiem pils bija sešu gadu laikā piespiedu kārtā jāatjauno. Tomēr atjaunošana ieilga līdz 1515.gadam. Mestru sēdeklis netika pārcelts uz Rīgas pili, to par pastāvīgu rezidenci izvēlējās tikai pēdējais ordeņa mestrs Gothards Ketlers. Līdz pat 1562.gadam, kad Livonijas ordenis beidza pastāvēt, pils palika ordeņa bruņinieku un viņu pavēlnieka – komtūra – miteklis.

Pēc Livonijas feodālo valstiņu likvidēšanas 16.gadsimta otrajā pusē Rīgas pilī atradās poļu (1578-1621), zviedru (1621-1710), krievu (1710-1917) pavaldoņu mītne un viņiem pietuvināto iestāžu atrašanās vieta.

1922.gadā Rīgas pils kļūst par Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidenci. Pēc Latvijas valsts neatkarības iznīcināšanas no 1940.-1941.gada februārim pilī apmetas Latvijas PSR Tautas komisāru padome, bet 1941.gada februārī pils ziemeļu daļā tika iekārtota Pionieru pils. Latvijas valsts pastāvēšanas laikā pils dienvidu daļā darbojās muzeji.

Šobrīd te izvietots Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. 1995.gada 12.jūnijā pils atkal kļuva par Latvijas Valsts prezidenta rezidenci.

Vēsturiski fakti par Rīgas pili

Pils (Rīgas II ordeņpils) celtniecība pabeigta 1340. gadu beigās - šī pils vēsturnieku aprindās tiek saukta par Monheimas Eberharda pili pēc jaunās pils pamatlicēja, toreizējā Livonijas ordeņa mestra vārda

1481.gadā, sakarā ar pastāvīgajiem nemieriem, Livonijas ordeņa mestrs, ordeņa arhīvs un kase tika pārvesti uz Cēsu viduslaiku pili. Kopš šī laika Livonijas ordeņa rezidence atradās Cēsīs.

1484. gadā Livonijas konfederācijas iekšējo karu rezultātā Rīgas II ordeņpils tika vēlreiz pilnīgi nopostīta.

1491.- 1515. gadā pils tika no jauna uzcelta uz vecās pils pamatiem. Virs galvenās ieejas pilī tika izvietota Svētās Marijas un tā laika Livonijas ordeņa zemes mestra Valtera fon Pletenberga skulptūras, kas saglabājušās vēl šobrīd.

1562.gadā pēdējais Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers Rīgas pils telpās nodeva ordeņa regālijas Polijas karaļa pārstāvim un līdz ar to savu eksistenci beidza Livonijas ordenis
.
1621.gadā pils nonāca Zviedrijas karaļa pārvaldībā un tika uzsākti nolaistās pils sakārtošanas un nostiprināšanas darbi.

1783.gadā pilij uzceļ mūsdienās redzamo fasādi, notiek arī citi pārbūves darbi.

1795.gadā pilī tika iekārtota Rīgas (Vidzemes) ģenerālgubernatora mītne, kas šeit saglabājās līdz 1917.gadam.

1860. gados pilī ienāca arī sabiedriskas zinātnes organizācijas - šeit atradās telpas Baltijas senatnes un vēstures pētītāju biedrībai un Rīgas pilsoņu literāri praktiskajai biedrībai. Šādi tika likts pamats Rīgas pils izmantošanai muzeju vajadzībām.

1919.gads - pils nonāca Latvijas valsts īpašumā un tās tornī sāka plīvot valsts karogs.

1938.gads - tika uzcelts augstākais pils elements - Trīs Zvaigžņu tornis. Pilī notiek citas pārbūves, veidojot reprezentatīvas telpas, rezultātā radot izcilus Art Deco stila interjerus un mākslas darbus.

Padomju gados pilī saimnieko jaunā paaudze un ēka pazīstama ar nosaukumu Pionieru pils

1988.gada 11.novembris - pils tornī atkal tika pacelts Latvijas valsts karogs, to izdarīja leģendārais aktieris Ēvalds Valters.

1994.gads - pilī atgriezās Latvijas valsts prezidents.

2012. gadā Rīgas pilī sākās intensīvi remontdarbi, Valsts prezidenta mītne tika pārcelta uz Melngalvja namu

2013. gada 20. jūnija vakarā Rīgas pilī izcēlās ugunsgrēks.

Izmantotie resursi: vikipedia.org, prezident.lv

Tā izskatījās Rīgas pils 20. jūnijā ap plkst. 23:10