Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1), Fid:326, Did:0, useCase: 0

Negadījums, liktenis vai pasūtīta slepkavība: Jānis Pāvils I

Negadījums, liktenis vai pasūtīta slepkavība: Jānis Pāvils I
Viena no viņa piezīmēm presē bija tāda, ka Kungs ir ne tikai tēvs, bet arī māte.

Pāvests Jānis Pāvils I dzimis Albino Luciani pilsētā 1912. gada 17. oktobrī, miris – 1978. gada 28. septembrī. Viņš kā pāvests valdīja Vatikānā un pār katoļu baznīcu no 1978. gada 26. augusta līdz pat savai nāvei, kas pienāca 33 dienas vēlāk. Viņa valdīšanas laiks ir viens no īsākajiem vēsturē. Jānis Pāvils I bija pirmais pāvests, kas dzimis 20 gadsimtā. Taču viņa pēkšņā nāve izraisīja neskaidrības un daudz jautājumu, uz kuriem atbildes nav rastas vēl šo baldien'.

Pēc ievēlēšanas amatā Jānis Pāvils I ātri veica izmaiņas, kas veidotu pāvestu "cilvēcīgāku" šajā amatā. Viņš bija pirmais pāvests, kas runāja vienskaitļa formā, izmantojot "es", nevis karaļa „mēs”. Oficiālos ierakstos viņa runa bieži vien tika pārrakstīta vairāk oficiālākā stilā.

Viņš tika uzskatīts par labu rakstnieku. Pāvesta grāmatā „Illustrissimi”, kas uzrakstīta kamēr viņš bija Kardināla loceklis, ir virkne vēstuļu no vēstures un izdomātām personām. Starp tām ir viņa vēstules Jēzum Kristum, Bībeles ķēniņam Dāvidam, Figaro Barberam, Marijai Terēzai un Pinokio. Tāpat var izlasīt arī vēstules veltītas Markam Tvenam, Čārlzam Dikensam un Kristoferam Mārlovam.

Jānis Pāvils pārsteidza cilvēkus ar savu siltumu. Ir ziņas, ka saskaņā ar Vatikānu, viņš pat tika uzskatīts par nepiemērotu kandidātu pāvesta amatam. Arī pats Jānis Pāvils teica, ka ir neatbilstošs šim amatam. Daudzi viņu uzskatīja par „protestu” pret ierasto politiku, kas valdīja Vatikānā. Kritiķi domāja, ka viņa sprediķos minētais Pinokio aicināja uz intelektuālām diskusijām par Piju XII vai Pāvilu VI. Pāvila I pazinēji stāstīja par izolāciju un vientulību, ko viņš bieži izjuta, un to, ka Jānis Pāvils I bija pirmais pāvests desmitgadē, kuram nav bijusi īpaši liela diplomātiskā loma Baznīcā.

Tāpat Pāvests bija prasmīgs orators. Tā kā iepriekšējais pāvests Pāvils VI runāja tā, it kā nodotu doktora disertāciju, Jānis Pāvils I ar savu runu izstaroja siltumu, smaidu un labsajūtu.

Jānis Pāvils atteicās no tūkstošiem gadu vecajām tradīcijām, atteicās vilkt pāvesta Tiāru (speciāls apģērba gabals). Viņš pārsteidza pasauli ar savu dabisko draudzīgumu un vienkāršumu.

Tomēr, lai arī viņš bija tikko sācis savu neparasto valdīšanas laiku, pēc 33 dienām viņš tika atrasts miris, sēžot savā gultā īsi pirms rītausmas 1978. gada 29. septembrī. Vatikāns paziņoja, ka gandrīz 66 gadus vecs Pāvests visticamāk nomira iepriekšējā vakarā no sirdslēkmes. Tā tas tika dokumentēts oficiālajā versijā, bet visticamāk tā esot bijusi slepkavība. Nāve bija diezgan negaidīta. Pie tam, dažas dienas pirms Svētā Tēva nāves, kāds viņa viesis tika izdzēris Tēvam domāto kafiju un uz vietas nomiris. Vai tas nemaz neliekas aizdomīgi?

Autopsija netika veikta, kā tas ir ierasts. Tas, kopā ar dažādiem citiem minējumiem, pēc pāvesta nāves izraisīja neskaitāmas teorijas par to. Palika neatbildēti daudzi jautājumi: kurš īsti atrada pāvesta ķermeni, kad viņš tika atrasts un kādi dokumenti viņam bija rokās? Vai Pāvests nomira dabīgā nāvē, kā tika ziņots, vai arī kāds viņu nonāvēja un kurš galu galā varēja vēlēties Pāvesta nāvi?

Izņemot atteikšanos no Pāvesta Kronēšanas, Jānis Pāvils I nebiju amatā tik ilgi, lai ietekmētu kādas būtiskas izmaiņas Vatikānā vai Romas katoļu baznīcā. Bet kas zina, varbūt viņam būtu izdevies mainīt vēl daudz ko citu, ja viņš šajā amatā būtu bijis ilgāk. Par galveno slepkavības iemeslu apkārtējie uzskata to, ka pāvests izteica vēlmi apskatīt Vatikāna bankas rēķinus, kuros, kā šķiet, kaut kas nav bijis kārtībā...