Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1), Fid:326, Did:0, useCase: 0

Revolucionāri neirozinātnes pētījumi, kas var uzlabot cilvēku dzīvi

Redakcija
Redakcija

Tas, ko mēs pašlaik pieredzam, ir īsta revolūcija neirozinātnē, un pasaulē vairāk nekā 40 tūkstoši zinātnieku turpina atklāt arvien jaunus noslēpumus cilvēka smadzeņu darbībā. Viņi ir pārliecināti, ka ar tehnoloģiju palīdzību varēs vēl dziļāk ienirt smadzeņu dzīlēs un nonākt pie jauniem atklājumiem, kas ļaus padarīt cilvēku dzīvi labāku, veselīgāku, laimīgāku un ilgāku.

„Smadzenes ir interesants mehānisms, kam ir vajadzīga pārliecība, ka kaut kas ir iespējams. Tieši ticība, ka drīzumā tiks atrastas zāles, kas palīdzēs izārstēties, cilvēku nereti notur dzīvē,” norāda medicīnas speciālists, “RigaBrain smadzeņu treniņu centra” dibinātājs un īpašnieks Pēteris Urtāns.

Viņš prognozē, ka turpmākajos desmit gados smadzeņu pētniecība pasaulē attīstīsies daudz straujāk nekā iepriekšējā desmitgadē, jo atklājas arvien jauni smadzeņu izpētes instrumenti.

Televīzijas kanāla „National Geographic” unikālā cikla „Atklājums” raidījumā „Smadzeņu atšifrēšana“ tev ir iespēja iepazīties ar vairākiem drosmīgiem zinātniekiem, kas pašaizliedzīgi un mērķtiecīgi strādā pie moderniem projektiem ar jaunu atklājumu potenciālu. Lūk, kādi ir viņu panākumi smadzeņu darbības izpētē!

Brīvā griba – tikai ilūzija?

Cik daudzas no mūsu darbībām nosaka neapzinātie procesi? Izmantojot iedarbīgas jaunās tehnoloģijas, Berlīnes Moderno neirovizualizāciju centra neirozinātnieks Džons Dilans Heinss ir atklājis, ka savus lēmumus mēs pieņemam desmit sekundes pirms tie nonāk mūsu apziņā.

Tagad Heinss veic reālus eksperimentus, lai pierādītu, cik daudz vai cik maz mūsu apzinātais prāts nosaka mūsu rīcību. Šo eksperimentu mērķis ir pierādīt, vai pastāv cilvēka brīvā griba. Iespējams, tā ir tikai ilūzija?

Apziņas ieslēgšanas-izslēgšanas poga

2014.gada jūnijā Džordža Vašingtona universitātes neirozinātnieks Mohamads Koubeisi nāca klajā ar pārsteidzošu paziņojumu, ka ir atradis cilvēka apziņas ieslēgšanas-izslēgšanas pogu – tā atrodas niecīgā smadzeņu daļā, kas saucas klaustrums.

Tagad zinātnieks gatavojas pārbaudīt, vai dziļie smadzeņu stimulatori spēj „pagriezt slēdzi” epilepsijas pacientiem un galu galā – arī komas pacientiem. Ja šis eksperiments izrādīsies veiksmīgs, tas būs patiešām revolucionārs pavērsiens mūsu izpratnē par apziņu un palīdzēs atveseļoties tūkstošiem cilvēku, kuri savā ķermenī jūtas kā cietumā.

Mākslīgā atmiņa

Masačusetsas Tehnoloģiju institūta eksperts Stīvs Ramiress ir veicis pārsteidzošus eksperimentus, kas parāda - ne tikai mēs paši pārrakstām savas atmiņas, tās iespējams pārrakstīt no ārpuses.

Ramiress kopā ar kolēģi pagājušā gada nogalē veica veiksmīgus eksperimentus ar pelēm. Izrādījās, ka bēdīgas atmiņas var pārvērst priecīgās vai otrādi, iestādot smadzenēs neīstas atmiņas. Abu zinātnieku darbs ir pavēris jaunu ēru atmiņas pētniecībā – pateicoties tam, itin drīz var pienākt diena, kad tiks izgudrotas jaunas zāles, kas daudz efektīvāk ārstēs, piemēram, depresiju, pēctraumatisko stresu un Alcheimera slimību.

Tomēr šis pētījums ir arī laba viela pārdomām. Ja ar atmiņām var manipulēt, ko tas nozīmē, ka cilvēkam ir pagātne? Ja mēs varam izdzēst sliktās atmiņas un to vietā radīt labās, kā veidojas mūsu patiesais es? Atmiņas taču ir daļa no mūsu identitātes!

Inovatīvs magnētiskās rezonanses aparāts

Pirms 33 gadiem amerikāņu zinātnieks Džons Šenks palīdzēja radīt pasaulē pirmo magnētiskās rezonanses aparātu (MRA), kas bija tik spēcīgs, ka varēja iegūt pilnīgu smadzeņu attēlu. Šenks arī kļuva par pirmo cilvēku pasaulē, kura smadzenes tika noskenētas ar MRA.

76 gadus vecais zinātnieks joprojām aktīvi darbojas kompānijas GE laboratorijā un izstrādā MRA modernizētu versiju, kas vēl precīzāk spētu nolasīt mūsu smadzeņu „bildi” un iegūt jaunas atbildes uz noslēpumiem, ko tās glabā.

Lai uzzinātu vairāk par minētajiem pētījumiem un zinātniekiem, kas tos veic, skaties raidījumu „Smadzeņu atšifrēšana” kanālā „National Geographic” svētdien, 22.novembrī, plkst. 21:30!

„Šādi raidījumi viennozīmīgi ir vajadzīgi ne tikai sabiedrības izglītošanai, bet arī tāpēc, ka dzirdētais un redzētais dod cerību daudziem cilvēkiem, kas pašlaik cieš no neārstējamām slimībām,” rezumēja Urtāns.