Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1), Fid:326, Did:0, useCase: 0

Atklāta jauna tipa planēta - "mega-Zeme"

Redakcija
Redakcija

Planētas tiek iedalītas cietajās un milzu planētās. Cietās planētas jeb Zemei līdzīgās var būt gan mazākas, gan nedaudz lielākas par mūsu planētu. Savukārt milzu planētas ir tās, kuru sākotnējā kodola masa ir bijusi pietiekama, lai tās spētu piesaistīt ūdeņradi un citas gāzveida vielas, izveidojot milzīgu gāzes apvalku. Līdz ar to milzīgas cietās planētas šķiet neiespējamas, jo to gravitācija ir tik spēcīga, ka gribot, negribot izveidosies bieza atmosfēra. Tā šķita līdz šim. Tā kā astronomiem ir izdevies atklāt par Zemi 17 reizes masīvāku cieto planētu, nāksies pārvērtēt līdzšinējos pieņēmumus par planētu klasifikāciju.

Ja līdz šim atklātās, par Zemi lielākās planētas tika dēvētas par "super-Zemēm", tad šo milzeni var mierīgi klasificēt kā "mega-Zemi".

"Mēs bijām pārsteigti, kad sapratām, ko esam atraduši," teica astronoms Ksavjērs Damusks no Hārvardas-Smitsona Astrofizikas centra.

"Tā ir Godzilla starp Zemei līdzīgajām planētām!" piebilda Dimitars Saselovs. "Atšķirībā no kinoindustrijas briesmoņa, tai ir pozitīva ietekme uz dzīvību."

Jaunatklātā "mega-Zeme" Kepler-10c rinķo ap Saulei līdzīgu zvaigzni, kas atrodas aptuveni 560 gaismas gadu attālumā no Zemes Pūķa zvaigznājā. Viens gads uz šīs planētas ilgst 45 Zemes dienas. Sistēmā atrodas vēl "lavas planēta", kuras masa ir aptuveni 3 reizes lielāka par Zemes masu, bet apriņķošanas periods ap zvaigzni nieka 20 stundas.

Kepler-10c tika pamanīta Kepler teleskopa datos. Atgādināsim, ka šis teleskops planētas meklēja, izmantojot tranzīta metodi, kad tiek analizētas zvaigznes izstarotās gaismas izmaiņas. Ja tiek apstiprināts, ka aptumsuma iemesls tiešām ir planēta, tad, nosakot gaismas samazināšanās apjomu, iespējams izrēķināt planētas diametru. Tomēr ar Kepler teleskopu nav iespējams konstatēt, vai planēta ir cieta vai gāzveida.

Tā kā Kepler-10c diametrs bija aptuveni 2,3 reizes lielāks nekā Zemei, tā tika ierindota kategorijā, kas pazīstama kā mini-Neptūni. Tiem raksturīga bieza atmosfēra.

Izmantojot HARPS-North instrumentu, ar kuru aprīkots Galileo Nacionālais teleskops (TNG) Kanāriju salās, astronomi noteica Kepler-10c masu. Izrādījā, ka tās masa 17 reizes pārsniedz Zemes masu. Tas bija daudz vairāk nekā tika prognozēts. Tas nozīmēja, ka šī planēta pieder nevis milzu planētām, bet gan cieto planētu grupai.

"Kepler-10c nav pazaudējusi atmosfēru laika gaitā. Tā ir pietiekami masīva, lai to noturētu, ja vien atmosfēra tai ir bijusi," paskaidroja Damusks. "Tā ir izveidojusies tāda, kādu mēs to redzam."

Planētu veidošanās teorijas pagaidām nespēj izskaidrot šādas cietas un milzīgas planētas eksistenci, lai gan jaunākā informācija liecina, ka Kepler-10c varētu nebūt vienīgā "mega-Zeme".

Astronoms Lars Bakheivs ir atradis saistību starp planētas orbitālo periodu un izmēru, pie kura notiek pāreja no cietas uz gāzveida planētu. Tas nozīmē, ka "mega-Zemju" skaits palielināsies, kad astronomu rīcībā būs lielāks apjoms gara apriņķošanas perioda planētu.

Fakts, ka Kepler-10c ir milzīga cietā planēta, maina arī priekšstatus par Visuma vēsturi un dzīvības iespējamību. Kepler-10 sistēma ir aptuveni 11 miljardus gadus veca, kas nozīmē, ka tā veidojās tikai 3 miljardus gadus pēc Lielā Sprādziena.

Tiek uzskatīts, ka agrīnajā Visumā pamatā bija tikai ūdeņradis un hēlijs. Smagākie elementi, kas vajadzīgi cieto planētu izveidei, radās tikai pirmās paaudzes zvaigžņu dzīlēs. Kad tās uzsprāga, vērtīgās sastāvdaļas tika izkaisītas starpzvaigžņu vidē, kur veidojās nākamās paaudzes zvaigznes un planētas ap tām.

Šim procesam vajadzēja ilgt miljardiem gadu. Tomēr Kepler-10c esamība parāda, ka pat laikā, kad smago elementu nebija daudz, Visumā varēja izveidoties šādi milzīgi klinšu "bluķi".

"Kepler-10c atklājums vēsta, ka cietās planētas varēja izveidoties daudz agrāk nekā mēs domājām. Ja var izveidot klintis, var rasties arī dzīvība," teica Saselovs.

Meklējot Zemei līdzīgas planētas, astronomiem nevajadzētu izslēgt no aplūkojamo zvaigžņu saraksta vecās zvaigznes. Attiecīgi, ja ap vecām zvaigznēm var riņķot Zemei līdzīgas planētas, tad tas nozīmē, ka iespēja atrast potenciāli apdzīvojamu planētu tuvākajā apkārtnē ir krietni vien lielāka.

Harvard-Smithsonian Center for Astrophysics
Starspace.lv

     [+] [-]

, 2015-01-15 18:40, pirms 5 gadiem
Gan jau konservatīvie zinātnieki pirādīs ko diametrāli pretēju, ja nepierādīs, apšaubīs pētījumu precizitāti un autoru kompetenci...