Vai pastāv DZĪVE pēc NĀVES? Zinātnieki beidzot saka:JĀ

Drukāt

Cilvēkus vienmēr ir interesējis jautājums par nāvi. Kas notiek, kad nomirstam, vai ar to viss beidzas? Vai pārejam uz citurieni un turpinām savu eksistenci? Kad aiziet kāds no mūsu mīļajiem, būtu tik mierinoši zināt, ka nekas nebeidzas, ka nešķiramies uz mūžu.

Vai pastāv DZĪVE pēc NĀVES? Zinātnieki beidzot saka:JĀ

Sirds ir apstājusies, elpošanas nav... Diagnoze: klīniskā nāve. Vai šādā stāvoklī cilvēks ir spējīgs uztvert? Jā, saka kardiologs Dr. Pims van Lommels. Miljoniem cilvēku, kuri šādu stāvokli ir piedzīvojuši, stāsta par pirmsnāves (near-death experience - NDE) pieredzi. Dr. Pims van Lommels ilustrē savus izmeklējumus ar daudziem pieredzes stāstiem. Viņa atklājumi ir spektakulāri un liek līdzšinējos pieņēmumus zem jautājuma zīmes. Ja arī smadzenes vairs nefunkcionē, cilvēks var saglabāt skaidru apziņu – tas ir atklājums, kas mums liek apdomāt līdz šim zināmo par par dzīvību un nāvi.

Cilvēki, kuri nopietnas slimības vai kāda negadījuma dēļ ir bijuši tuvu nāvei, pēc izveseļošanās stāsta par neierastiem apziņas stāvokļiem: viņi ir redzējuši kādu brīnišķīgu dabas ainavu, dziedinošu gaismu un sajutuši neaprakstāmu laimes sajūtu. Viņi redz sevi no augšas un pēcāk detalizēti apraksta vidi un apstākļus – lai gan bijuši bezsamaņā.

Kā tas ir iespējams? Dr. Pims van Lommels pierāda, ka apziņa nav piesaistīta ķermenim. Rezultāts, kas izraisīja lielu interesi un tika publicēts medicīnas laikrakstā The Lancet. Pim van Lommel tēze skan šādi: smadzenes darbojas tikai kā nebeidzamas apziņas uztvērējs, un šī nebeidzamā apziņa pēc nāves nebeidz savu eksistenci.

Dr. Pims van Lommels savā lekcijā runās par pētījumu, kurš tika uzsākts 1988. gadā Nīderlandē ar 344 cilvēkiem, kuri bija pārcietuši sirds apstāšanos. Lekcijā detalizēti tiks apskatīti dažādi universāli elementi, kas var tikt piedzīvoti pirmsnāves pieredzes brīdī un to ietekmi uz konceptu, kā apziņa un atmiņas var tikt piedzīvotas, esot ārpus ķermeņa, brīdī, kad smadzenes uz laiku nefunkcionē.

Pims van Lommels, dzimis 1943. gadā, bijis vadošais kardiologs Rijnstates slimnīcā, Arnhem pilsētiņā. Kopš 1986. gada pēta pirmsnāves pieredzi no zinātniskā viedokļa un ir Nīderlandes pirmsnāves pieredzes starptautiskās asociācijas līdzdibinātājs.

Intervija ar Dr. Pimu van Lommelu, Patmos izdevniecība.

Kāpēc Jūs sākāt pētīt pirmsnāves pieredzi?
Kā kardiologam man bija zināma priekšrocība satikt daudzus pacientus, kuri bija gatavi man stāstīt par savu pirmsnāves pieredzi. Līdz šim es biju mācījies, ka šāda īpašas apziņas pieredze ir neiespējama: būt bezsamaņā, nozīmē, ka samaņas nav un to piedzīvo cilvēki, kuriem ir apstājusies sirds vai kuri atrodas komā.

Viss sākās ar ziņkārību. Pirmsnāves pieredzes fenomens lika uzdot fundamentālus jautājumus. Pirmsnāves pieredze ir īpašs apziņas stāvoklis, kurš rodas fāzē, kad tuvojas fiziskā nāve vai arī nāves baiļu brīdī. Bet kā un kāpēc notiek šāda pirmsnāves pieredze? Kā rodas pirmsnāves pieredzes saturs? Kāpēc tik ļoti izmainās cilvēku dzīve, kuri pieredz šo nāvei tuvo stāvokli? Lai iegūtu vēl vairāk datus, uz kuriem var paļauties, kuri esošās teorijas par nāvei tuvās pieredzes iemeslu vai nu apstiprina vai noliedz, bija nepieciešams zinātnisks pētījums. Tas bija iemesls, kāpēc mēs 1988. gadā Nīderlandē uzsākām pētījumu ar 344 cilvēkiem, kuri bija pārcietuši sirds apstāšanos. Šis pētījums tika publicēts 2001. gadā, prestižajā laikrakstā The Lancet.

Kādas jaunas atziņas Jūs esat ieguvis pētot šo tēmu?
Šajā pētījumā mēs salīdzinājām 62 pacientu datus, kuriem ir bijusi pirmsnāves pieredze ar 282 pacientu datiem , kuriem nav bijusi pirmsnāves pieredze. Mums par lielu pārsteigumu, neatradām nekādu nozīmīgu atšķirību medicīniskajā, farmokoloģiskajā vai psiholoģiskajā faktorā, kas varētu izskaidrot pirmsnāves pieredzi vai tās saturu. Bijām pārsteigti, ka nebija medicīniska izskaidrojuma pirmsnāves pieredzes rašanās iemeslam. Ja tāds fizioloģisks izskaidrojums kā skābekļa trūkums būtu iemesls, tad mēs sagaidītu, ka visi pacienti stāsta par pirmsnāves pieredzi.

Mūsu pētījums bija pirmais ilgtermiņa pētījums, kurā mēs pacientus intervējām pēc diviem un vēlreiz pēc astoņiem gadiem. Tas ļāva salīdzināt izmaiņas procesu, kas notiek ar šiem cilvēkiem – kuriem bija pirmsnāves pieredze un kuriem šādas pieredzes nebija. Tikai pacienti, kuriem bija pirmsnāves pieredze uzrādija specifiskas izmaiņas. Mēs nebijām gaidījuši, ka pieredzei, kura ilgusi vien dažas minūtes, sekas ir tik ilgstoši iedarbīgas. Pēc šādas pieredzes iegūšanas cilvēki ir pārliecināti, ka mūsu apziņa pēc nāves turpina eksistēt. Tajā pat laikā zinātne nedod neapgāžamu pierādījumu par šo faktu, jo cilvēki ar pirmsnāves pieredzi tomēr nav miruši, tie visi bijuši nāvei ļoti tuvu, viņu smadzenes vairs nedarbojās. Tomēr ir zinātniski pierādīts, ka pirmsnāves pieredzes laikā tiek piedzīvota sakāpināta apziņa , neatkarīgi no smadzeņu funkcijas.

Vai Jūs ticat dzīvei pēc nāves?
Es šo teicienu “dzīve pēc nāves” neizmantoju, jo dzīve ir tikai kaut kas, kas eksistē šajā zemes, fizikālajā dimensijā ar no jauna rodošām un mirstošām šūnām, ar dzimšanu un sairšanu. Ja mēs paskatamies uz dažādiem pētījumiem par pirmsnāves pieredzi, nāve ir tikai mūsu fiziskās eksistences beigas. Mēs nevaram izvairīties no secinājuma, ka bezgalīgā apziņa eksistē neatkarīgi no ķermeņa un vienmēr eksistēs. Tāpēc mums nopietni jāapsver iespēja, ka nāve, tāpat kā dzimšana, ir tikai pāreja no viena apziņas stāvokļa citā un, ka ķermenis dzīves laikā kalpo kā rezonanses vieta .

Pieņemsim, ka dzīve pēc nāves pastāv. Kā mainītos dzīve, ja mēs to akceptētu?
Es labprāt citētu Dag Hammarskjöld: „Mūsu priekšstats par nāvi nosaka to, kā mēs dzīvojam savu dzīvi." Tik ilgi kamēr ticam, ka nāve ir beigas visam, kas esam, mēs savu enerģiju ieliksim savas dzīves pārejošajos un materiālajos aspektos . Mums jāaptver, ka mūsu skatījums uz pasauli ir nepareizs, jo nespējam atpazīt, ka pasaule, kādu to redzam, izriet no mūsu apziņas subjektīvās realitātes. Tikai un vienīgi mūsu apziņa ir tā, kas nosaka to, kādu mēs redzam pasauli”.

Vai Jūs esat reliģiozs cilvēks, vai Jūs kam ticat?
Es esmu reliģiozs cilvēks, bet nepiederu nevienai baznīcas institūcijai. Koncepts par apziņu, kura pastāv neatkarīgi no ķermeņa, ir pastāvējis visos laikos, reliģijās, kultūrās. Manas neskaitāmās sarunas ar cilvēkiem, kuri piedzīvojuši pirmsnāves pieredzi, un mani detalizētie pētījumi par pirmsnāves pieredzi ir mainījuši manu skatījumu par dzīvi un nāvi. Es jūtos vairāk saistīts ar dabu un aptveru, ka viss rodas apziņā. Es esmu daudz mācījies no ieskatiem, ko guvu pētījumos par nāvei tuvo stāvokli un esmu pārliecināts, ka nav nepieciešams piedzīvot šo nāvei tuvo stāvokli, lai nāvi un dzīvību skatītu savādāk.

Kā Jūs savienojat savu darbu kā zinātnieks ar šīm atziņām, kas iegūtas pētījumos?
Tā man nekad nav bijusi problēma. Kā zinātniekam man ir jāuzdod jautājumi atvērti un bez aizspriedumiem. Un tas, ka es jūtos vienots ar dabu un citiem, man nav šķērslis, lai es būtu labs ārsts vai zinātnieks.

Dr. Pima van Lommela grāmata “Apziņa viņpus dzīves” ir iznākusi šogad arī Latvijā. Kopumā tā izdota vairāk kā 250 000 eksemplāros visā pasaulē.

Kardiologs Dr. Pims van Lommels 21.05.2016. ar lekciju viesosies Jelgavas pilī. Lekcija tiks tulkota no angļu valodas latviešu valodā. Lekciju atklās Dr. Pēteris Kļava.
Biļetes: www.ekase.lv

Pim van Lommel lekcijas biļetes cenā ir iekļauts divu dienu festivāla Helsus apmeklējums, kurš risināsies blakus Jelgavas pilij – Pasta salā, 21. un 22. maijā no plkst. 11:00-18:00.
HELSUS festival
Pie ieejas festivālā lūdzu uzrādat lekcijas biļeti un Jūs saņemsiet divu dienu ieejas aproci festivālā Helsus.

Tev jābūt autorizētam,