Layout: current: getSitedefLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1), Fid:58, Did:0, useCase: 0

Iepriekšējā lapa Nākamā lapa

Kā radās slavenais Orenburgas lakats 01.05.2019 19:07

Senā Krievzeme visos laikos bijusi slavena ar saviem adīšanas meistariem. Izdoma, krāsu bagātība un lieliska izpildījuma tehnika raksturīga visiem seno rokdarbnieču adījumiem. Viens no šādiem brīnišķīgiem darinājumiem ir Orenburgas dūnvilnas lakats.

Kas un kad izdomāja svinēt dzimšanas dienas? 27.04.2019 15:47

Dzimšanas dienas svinības esot radušās Senajā Ēģiptē, pēc tam šo tradīciju pārņēmuši Asīrijas augstmaņi. Vienkāršie ļaudis dzimšanas dienas nesvinēja, šie svētki pienācās tikai augstdzimušajiem vīriešu kārtas pārstāvjiem.

Kā radās Lieldienu zaķis? 22.04.2019 13:51

Lieldienas ir pavasara saulgriežu svētki, ko svin par godu pavasara un saules atnākšanai. Senos laikos ar rituālām darbībām šajā laikā mēģināja palīdzēt zemes atmodai un jau laikus nodrošināt zemes auglību, un veicināt tās svētību. Mūsdienās Lieldienas ir svētki, kuros sanāk kopā radinieki un draugi, vēl viens otram Priecīgas Lieldienas un sitas ar olām, ēd tās ar sāli, lai nemelotu, un piekopj izseno tradīciju – šūpošanos, lai vasarā odi nekož.

Apziņas vīrusi un kā ar tiem cīnīties 09.04.2019 16:38

Šis vīrusu tips izraisa vēlmi kultivēt un izplatīt viltus zināšanas, nespēju uztvert augstākās patiesības un izzināt sevi. Tas izplatās ar izglītības sistēmas starpniecību, ja to veidojuši nemākulīgi skolotāji, kas jau nonākuši pasaulsuzskata vīrusu ietekmē. Šie vīrusi parazitē tēlainās un abstraktās domāšanas sfērā, tie pilnīgi paralizē intuīciju. Ja ar cilvēku, kas nonācis pasaulsuzskata vīrusu varā, sāksit runāt par mūžību, dzīves jēgu, viņa misiju, Dievu, pašrealizāciju, viņš tikai ciniski nosmīnēs. Šā tipa vīrusi dažkārt provocē psihisku slimību, kurai ir ilgs inkubācijas periods, – reizēm tas sasniedz pat vairākus gadus.

Latviešu karavīru dziesmu TOP10 16.03.2019 11:05

16. marts sen jau pārvērties par "politiķu atceres dienu", kurā vismazāk tiek domāts par tiem nedaudzajiem, kam šis datums patiešām ir svarīgs. Mēģināt iestāstīt, kurš datums mums svarīgāks, kurš svinams vai aizliedzams, kurš par ko cīnījies vai kurš pareizāk rīkojies tik traģiskā situācijā, kad latvieši bija piespiedu kārtā nostādīti viens pret otru, ir ne tikai bezjēdzīgi, bet pat noziedzīgi. Bet no visas šīs traģiskās situācijas ir palicis arī kaut kas skaists un iedvesmojošs- tās ir dziesmas. Fantastikas melodijas radušās abās frontes pusēs. Pieminot kritušos latviešus visās frontes pusēs, šodien piedāvājam atcerēties dažādos laikos radušās labākās latviešu karavīru ( daļa sauktas arī leģionāru) dziesmas

Kas ir Starptautiskā sieviešu diena un kā tā radās? 08.03.2019 19:50

Šodien daudzās pasaules valstīs svin Starptautisko sieviešu dienu, par kuru tradicionāli tiek uzskatīts 8.marts. Arī pie mums šie svētki laiduši dziļas saknes, un mūsdienās tie visvairāk saistās ar obligātām dāvanām no vīriešu puses, kas visbiežāk ir tulpju pušķis, šampanietis un saldumi. Vai tā bijis arī svētku dienas rašanās pirmsākumos? Nebūt nē. Patiesībā visi jau sen aizmirsuši sieviešu dienas patieso būtību, tās sākotnējo politisko un sociālo jēgu praktiski atstājot bez ievērības. Kas tad patiesībā ir Starptautiskā sieviešu diena un kā tā radusies, to noskaidrosim šajā rakstā.

Vai faraonu lāsti ir dzīvi vēl šodien? 25.02.2019 15:22

1922.gadā arheologs Hovards Kārters Valdnieku ielejā, Ēģiptē atvēra faraona Tutanhamona kapenes. Izrādījās, 3300 gadus senā atdusas vieta slēpj pasakainas bagātības, neskartu faraona mūmiju un senus lāstus.

Grāfa Džordža Karnarvona finansētās ekspedīcijas rezultāti pārsteidza visu pasauli – viņiem bija izdevies atklāt laupītāju pilnībā neskartu 18.dinastijas faraona kapu.

Nāvējoši bīstamās pasaules ūdenstilpnes 12.02.2019 13:10

Zināma bēda ir tikai pusbēda- vēsta slavenais teiciens. Tā arī ir- viss, kas mums zināms, pat, ja ne visai patīkams, tomēr nešķiet vairs tik ļauns un bīstams. Bet vai zinājāt, ka bīstami cilvēkam var būt arī tādi brīnišķīgi dabas veidojumi kā ezeri? Tas šķiet dīvaini, jo lielākoties, nonākot kāda gleznaina ezera krastā un veroties tā viļņojošajā ūdenī, mēs atslābināmies un nomierināmies. Un tomēr pasaulē atrodamas arī tādas ūdenstilpnes, kas cilvēkam ir nāvējošas. Iepazīsimies ar tām.

11 fantastiskas, bet reti sastopamas dabas parādības 28.01.2019 11:07

Visas šeit apkopotās dabas parādības ir liels retums. Kādu no tām ieraudzīt dzīvē- tā ir liela veiksme.

Viktora Lapčenoka labāko dziesmu TOP10 19.01.2019 18:55

16. janvārī 72. dzimšanas dienu svinēja leģendārais latviešu estrādes dziedātājs Viktors Lapčenoks. Sveicot izcilo dziedātāju apaļajā jubilejā, piedāvājam atcerēties dažas no neskaitāmajām Viktora Lapčenoka estrādes dziesmām un nobalsot par sev tuvāko. Daudz laimes, veselības, dzīvesprieka un vēl daudz skaistu koncertu māksliniekam!

Cukurs - izplatītākie mīti un patiesība 16.01.2019 11:26

Cilvēku patika pret saldu garšu ir iedzimta īpašība, kas ir attīstījusies evolūcijas ceļā. Tās pamatā ir ātri izmantojama enerģija, kas ir nepieciešama, lai izdzīvotu, kā arī tā bieži vien signalizē par pārtikas avota zemo toksicitāti. Nav noslēpums, ka mūsu pirmais ēdiens - mammas piens ir salds un tas darbojas kā dabisks pretsāpju līdzeklis bērniem un zīdaiņiem. Tātad bez salduma nekur, taču visa pamatā ir mērenība! Vidusmēra cilvēkam dienā būtu nepieciešams uzņemt ne vairāk kā 50 g jeb 10 tējkarotes tīra cukura. Cukurs tiek pievienots ļoti dažādiem pārtikas produktiem un dzērieniem, tādēļ var būt visai sarežģīti aprēķināt ikdienā patērēto cukura daudzumu. Ņemot vērā to, ka cukuru mēdz saukt par “balto nāvi”, tas var radīt bažas, tādēļ šoreiz šķetināsim populārākos mītus, kas saistīti ar šo iecienīto ikdienas kārumu - cukuru!

Džidhu Krišnamurti - indiešu izredzētais 16.01.2019 10:04

Džidhu nāca pasaulē 1896. gada 12. maijā Madanapalā. Lielajā brahmaņa ģimenē viņš bija astotais bērns. Viņa māte, kas pielūdza Krišnu, nosauca viņu par godu šim Dievam. Astrologs pareģoja, ka puisim būs liela nākotne.

Kurš izdomāja uzcelt pirmo sniegavīru pasaulē? 06.01.2019 16:55

Atnākusi ziema un ar savu salto elpu pārveidojusi pasauli. Ārpus pilsētu kņadas tā veido skaistu pasaku - apkārt pūkains sniegs, mirdzoša saule. Un kā uz burvju mājienu sāk parādīties jautri sniega vīri. Šī jaukā izklaide cilvēkiem pazīstama jau vairākus gadsimtus, bet vai zināt kurš pirmais izdomāja uzvelt sniegavīru?

Cik vecs ir Jaunais gads? 01.01.2019 21:52

Lielākā daļa no mums svin Jauno gadu visu savu apzinīgo mūžu. Bet vai jūs kādreiz esat aizdomājušies par to, cik sena ir šī tradīcija un cik sena ir Jaunā gada svinēšana? Lai to noskaidrotu, nedaudz ieskatīsimies vēsturē.

Kā radies Ziemassvēku vecītis 30.12.2018 11:53

Mēs visi zinām, ka mūsdienu Ziemassvētku vecītis dzīvo Lapzemē. Tas ir tālu ziemeļos pie Polārā loka. Tur ir garas ziemas un īsas vasaras. Tur ir polārās naktis, kad saule neparādās virs horizonta un tumsa mijas ar puskrēslu vairākas dienas. Tur ir daudz sniega un ziemeļblāzma- vienreizēji skaista un neatkārtojama gaismas parādība, kuru skaidrā un aukstā laikā var novērot debesīs. Tur ir ziemeļbrieži un Ziemassvētku vecīša palīgi- rūķi, kas visu gadu čakli strādā, gatavojot dāvanas lieliem un maziem.
Bet kā tad viss sākās? Kur meklējami pirmsākumi Ziemassvētku vecītim?

Latvijas basketbolisti pārsteidz ar veselīgi gatavotiem Ziemassvētku cepešiem. Iedvesmojies no receptēm 14.12.2018 15:30

Tradīcijas Latvijā paredz celt Ziemassvētku galdā vismaz deviņus ēdienus, tad nākamais gads būšot bagāts un pārticis. Lai svētkos baudītu ne tikai bagātīgu un gardu, bet arī veselīgu maltīti, Latvijas vīriešu basketbola valstsvienība atsaucās “Putnu fabrika Ķekava” izaicinājumam pagatavot veselīgus Ziemassvētku cepešus. Garšu meistara Arvja Zēmaņa vadībā, apvienojot labu garšu un veselīgumu, basketbolisti pārsteidza gan sevi, gan savus komandas biedrus, pagatavojot četrus vistas cepešus: ābolu un medus, zaļumu un mārrutku, apelsīnu, kā arī neparastajā - ogu un piparmētru marinādē.

Desmit zinātniski mīti, kuriem tic gandrīz ikviens 12.12.2018 16:33

Ir daudz lietu un parādību, par kuru patiesumu mēs esam pārliecināti teju kopš dzimšanas, taču kuras zinātnieki uzskata par dīvainām iedomām. Un viņiem ir taisnība.

Ko par tevi stāsta dzimumzīmes 29.11.2018 11:52

Vai nekad neesat aizdomājies, kāpēc uz rokas, sejas vai kakla ir tas mazais brūnganais punktiņš - dzimumzīmīte!? Par to, kāpēc tās rodas, vēl tagad pilnīgi precīza izskaidrojuma nav. Šoreiz ļaujam ielūkoties dzimumzīmju karmiskajā aspektā.

Sapņu mozaīka jeb sapņo skaistus sapņus! 25.11.2018 20:19

„Izšķirošais ir nevis tas, ko redz mūsu acis, bet gan, tas, ko uztver mūsu dvēseles redze. Svarīgi redzēt to, par ko sapņojam – tas ir galvenais!” – sacījis Alberts Einšteins.

Desmit labi glabāti pasaules noslēpumi 25.11.2018 13:56

Cilvēki, valdības un organizācijas glabā daudz noslēpumu. Daži no tiem ir pārsteidzoši, citi – nopietni un svarīgi, bet vēl kādi – mazliet amizanti.

Tā 1918.gadā 18. novembri pasludināja par Latvijas valsts augstāko svētku dienu 18.11.2018 07:57

1918. gada rudenī, pēc sabiedroto uzvarām Rietumos un revolūcijas Vācijā, sabruka vācu okupācijas vara Baltijas jūras piekrastē. Latviešu tautai radās iespēja izmantot savas pašnoteikšanās tiesības un nodibināt savu patstāvīgu valsti, par ko jau jau pirms tam bija domājušas dažādu politisku novirzienu grupas.

Brīvības piemineklis - latviešu tautas brīvības simbols 18.11.2018 06:57

Brīvības piemineklis, uzcelts par tautas saziedotiem līdzekļiem. Tā celtniecība sākās 1931. gadā, bet svinīgi atklāts tika 1935. gada 18. novembrī. Piemineklis celts pēc tēlnieka K. Zāles un arhitekta E. Štālberga projekta. Piemineklim izmantots gaišpelēkais un sārtotais Somijas granīts un Itālijas travertīns, bet Brīvības tēls bronzā atliets Zviedrijā. 9 m augsta varā veidota brīvības statuja (Milda) ir zviedru tēlnieka Ragnara Mirsmēdena darbs. . Trīs zeltītās zvaigznes izkaluši metālkalēji J. Zobens un A. Naika.

Brauna "Saule, Pērkons, Daugava" balsojumā kļuvusi par simtgades nozīmīgāko dziesmu Latvijā 16.11.2018 11:19


Vakar, 15. novembrī, tika paziņoti Radio SWH rīkotās aptaujas TOP100 par Latvijas visu laiku labākajām, nozīmīgākajām dziesmām, piecu labāko dziesmu titula ieguvēji. Kopā, tautas balsojumā, noteiktas 100 dziesmas, kas mūžam nesīs Latvijas Simtgades vārdu mūzikas un visas Valsts vēsturē. Tautas balsojums ilga no 2017. gada 18. novembra līdz 2018. gada 15. maijam. Šajā posmā par simtgades dziesmām kopskaitā tika saņemtas 136779 balsis. Par simtgades nozīmīgāko dziesmu Latvijā kļuvusi Mārtiņa Brauna komponētā, nereti par neoficiālo Latvijas himnu dēvētā, dziesma ar Raiņa vārdiem "Saule, Pērkons, Daugava" , otrajā vietā atstājot citu atmodas grāvēju - leģendārās rokgrupas "Līvi" dziedāto Ainara Virgas dziesmu "Dzimtā valoda".

Mārtiņa Freimaņa labāko dziesmu TOP10 10.11.2018 21:22

Pieminot Mārtiņu Freimani Mārtiņos, piedāvājam Mārtiņa Freimaņa labāko dziesmu TOP10

Vai atceries? 1939. gada cenas Latvijā 05.11.2018 10:10

Daudz dzird runājam, ka Ulmaņa laikā Latvija zēla un plauka. Cilvēku, kas to paši varētu atcerēties, kļūst arvien mazāk. Kas mainījies? Pagaidām vēl nauda tā pati. Varam atļauties to pašu, ko latvietis pirms 75 gadiem? Internetā atradām kādu dažādu ikdienas preču cenu sarakstu Latvijā 1939. gadā. Interesanti- piemēram, Latvijas vidējais lauksaimnieks par savu mēneša algu varēja nopirkt 1217 lētākās teātra biļetes (neko citu nepērkot, protams). Salīdzinājumam šodienas lauksaimnieks varētu nopirkt 135 biļetes vai gandrīz 10 reižu mazāk (ja pieņemam, ka lētāku teātra biļeti par 3 latiem nav gadījies redzēt)

10 vērtīgas Dīpaka Čopras atziņas 31.10.2018 20:48

Dīpaks Čopra ir pasaulē plaši pazīstams prāta un ķermeņa dziedniecības un cilvēka spēju atklāšanas speciālists. Viņš ir daudzu ļoti populāru grāmatu, tostarp "Ķermenis, kas nenoveco", "Mūžīgais prāts: kvantu dziedniecība" un "Kā dzīvot pārticībā" autors. Dīpaks Čopra radījis arī neskaitāmas audio un video programmas, kas propagandē veselīgu dzīvesveidu un labklājību.
Viņa grāmatas tulkotas vairāk nekā divdesmit piecās valodās, un viņš bieži uzstājas ar priekšlasījumiem Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā, Indijā, Eiropā, Japānā un Austrālijā. Pašlaik Dīpaks Čopra ir Sandjego Prāta un ķermeņa dziedniecības un cilvēka potenciāla institūta izpilddirektors.

Uzstādīts jauns rekords – Latvijas smagākais ķirbis sver 574 kg 26.10.2018 22:04

Šodien, 26.oktobrī, “Latvijas lielākā ķirbja čempionātā” tika uzstādīts jauns rekords, Luīzes Neimanes izlolotajam ķirbim no Kuldīgas novada sasniedzot 574 kg, kas ir par 170 kg vairāk, salīdzinot ar 2016.gadā uzstādīto rekordu. Čempionātu Rīgas Zooloģiskajā dārzā jau 13.gadu pēc kārtas organizē “Maxima Latvija”, godinot Latvijas vietējos dārzeņu audzētājus.

Atmodas laika dziesmu TOP10 30.09.2018 18:56

Tuvojas Latvijas 100. gaadiena, kas nav iedomājama arī bez Atmodas laika atmiņām. Visu Atmodas laiku notikumos liela nozīme bija dziesmām, kas vienoja, saviļņoja un deva ticību, tāpēc šonedēļ piedāvājam atcerēties daļu no tām - Atmodas laika dziesmu TOP 10.

Ko par sievieti var pastāstīt viņas krūšu forma 29.09.2018 21:54

Speciālisti apgalvo, ka daudzi vīrieši jau pirmajā randiņā min, kā gan viņu jaunā simpātija uzvedīsies gultā? Vai uzreiz piekritīs tuvībai vai kādu laiku liks pagaidīt? Vai viņa būs temperamentīga, vai arī ilgi "iesildāma? Atbldēt uz šo jautājumu nespēj neviens. Kaut gan atbildes uz šiem jautājumiem vīrieši meklējuši jau viduslaikos. Un, iedomājieties, atraduši! XVIII gs. Spānijā par sievietes raksturu un temperamentu sprieda pēc viņas krūšu formas. Tieši tajā laikā radās zinātne, ko dēvē par sternomantiju.

Kā radušies kāzu simboli (1) 29.09.2018 10:11

Visam ir vēsture. Arī kāzu simboliem. Uzzini kā tie radušies.

10 hobiji, kurus ne katrs var atļauties 22.09.2018 11:25

Gandrīz ikvienam cilvēkam ir kāds hobijs, bet dažiem tie ir pat vairāki. Vieniem tā ir iespēja atpūsties no pelēkās ikdienas vai darba, savukārt citiem- rast izeju savām radošajām spējām. Mūsu apskatā parunāsim par hobijiem, kurus ne katrs var atļauties, jo to izmaksas ir nesamērīgi lielas. Taču tie, kam tas ir pa kabatai, šiem hobijiem naudu nežēlo.

Kas ir Fen Šui (Feng Shui) (10) 19.09.2018 21:51

Fen Šui (Feng Shui) ir senās Ķīnas mācība par to, kā dzīvot saskaņā ar dabas spēkiem. Šai mācībai, kas ir gan māksla, gan zinātne, ir vairāk nekā 7000 gadus senas tradīcijas un saknes. To var pielietot ikdienas dzīves jomā, veidojot savu un apkārtējo harmoniju .

Kāda ir tetovējumu nozīme kriminālajā pasaulē 18.09.2018 10:21

Mičiganas valsts universitātes datoru un inženierzinātņu profesors Anils Džains ir radījis tetovējumu identifikācijas sistēmu "Tattoo-ID", ar kuras palīdzību var efektīvāk atšifrēt noziedzīgās pasaules pārstāvjus, vēsta portāls "freep.com".

Ko par tevi liecina tavi smiekli 14.09.2018 20:08

Smiekli ir dzīves priecīgais, visaptverošais un mūžzaļais dzīves koks- tā reiz teicis kāds gudrais. Bet, kā apgalvo psihologi, smiekli ir arī instruments, ar kura palīdzību var noteikt katra cilvēka raksturu. Pārbaudiet, par ko liecina jūsu smiekli.

Vai patiešām mēs izmantojam tikai desmit procentu smadzeņu? 08.09.2018 19:44

Mēs izmantojam tikai desmit procentus savu smadzeņu – izrādās, šim urbānajam mītam visā pasaulē tic pat daudzi izglītoti cilvēki, ar aizrautību skatoties filmas par brīnumzāļu “iedarbinātiem” prātiem. Kāpēc tā?

Alda Drēģera dziesmu TOP15 25.08.2018 20:35

Astoņdesmito gadu beigās šī savdabīgā balss skanēja visā Latvijā. Gan neskaitāmos kultūras namos, gan magnetofona lentēs, vēlāk audiokasetēs. Leģionāru dziesmas un nerātnās ziņģes, dziesmas par palaistuvēm un alkoholu, smeldzīgas balādes un melnā pantera, ko dziedāja pie un ap galdiem un dzied vēl tagad. Tas bija kas jauns, un arī drosmīgs- 1989. gadā vēl neviens nevarēja būt pilnīgi drošs, ar ko šāda dziedāšana varētu beigties. Tā bija viena no dziesmotās revolūcijas leģendām. Aldim Drēģerim šogad, 10.augustā, apritētu tikai 52, bet viņa nav starp mums jau kopš 2005. gada janvāra, kad lielo cilvēku 38 gadu vecumā pieveica...parasts apendicīts. Piedāvājam atcerēties šo leģendāro balsi improvizētā Alda Drēģera dziesmu TOP15, ko katrs var sastādīt sev pats- internetā atrodamas desmitiem Alda Dreģera iedziedātu dziesmu ( arī ļoti nerātnu).

Kāds izskatījās pirmais krūšturis pasaulē. Krūštura vēsture fotogrāfijās 21.08.2018 21:38

Lūk, šāds izskatījās viens no pirmajiem pasaulē izgatavotajiem krūšturiem. Tā rašānās laiks- 1880.gads. Bet pirmais patents krūšturu izgatavošanai tika nopirkts pirms simts gadiem- 1914.gadā 3.septembrī. ASV patentu un preču zīmju birojs ar №1115674 to izdeva Mērijai Felpsai Džeikobai (Mary Phelps Jacob) tā saucamo "backless brassiere" izstrādājumu ražošanai.

Dabas katastrofas. Vai mums ir iemesls satraukties? 12.08.2018 16:43

Plaši plūdi, ugunsgrēki, kūstoši ledāji, zemestrīces, vulkānu izvirdumi – nenoliedzami, daļa šo katastrofu ir dabīgi mūsu planētas procesi. Taču šīs norises ietekmē arī klimata pārmaiņas, piemēram, globālā sasilšana, kurā vainojama arī pašu cilvēku rīcība.

Lelde un Aivis Ceriņi aizvada pirmo tiešraides “Playful” spēli ar skatītāju piedalīšanos 10.08.2018 14:58

Pasākumu sērijas “Rīgas Street Food Garša” turpinājumā 9.augustā Jaunajā Teikā savu ballīti rīkoja Lelde un Aivis Ceriņi. Apmeklētāji varēja ne tikai nobaudīt gardus ēdienus, bet arī klātienē piedalīties īpašā Playful tiešraides spēlē.

Latviešu zinātnieku izgudrojumi, kas mainīja pasauli (3) 08.08.2018 17:38

Latvija var lepoties ne vien ar dabu, tradīcijām, arhitektūru, izciliem mūziķiem un sportistiem, bet arī ar Latvijas izcelsmes inovatoriem un izgudrotājiem, kuru atklājumi ir mainījuši pasauli, pastāstīja Pasaules brīvo latviešu apvienības ģenerālsekretāre Ilze Garoza.

Iepriekšējā lapa Nākamā lapa