Helovīns un interesanti fakti

Drukāt

Šobrīd tik ļoti populārais Helovīna vakars sākotnēji bija pagānu svētki, kuros tie pagodināja nāvi. To svinēja 31. oktobrī, jo tā bija pēdējā diena pēc Ķeltu kalendāra. Šādā datumā tas svinēts jau apmēram 2 000 gadu.

Senie ķelti domāja, ka Helovīnos spoki un gari klejo pa ielām, tāpēc viņi sāka valkāt maskas un tērpus, lai tos neatpazītu kā cilvēkus.

Helovīnos Īru zemnieki lūdzās bagātajiem ēdienu. Pret tiem, kas atteicās, viņi bija gatavi izspēlēt kādu praktisko joku. No tā brīža radās tā saucamais ‘trick-or-treating’, jo bagātie, lai viņi netiktu izjokoti, deva gan saldumus, gan augļus, gan cepumus.

Helovīnu oficiālās krāsas – oranža un melna - ir tāpēc, ka oranžais saistās ar rudens ražu, bet melnais – ar nāvi un tumsu.

Burvju mākslinieks Harijs Hudīnī nomira Helovīnos 1926. gadā.

Lielākā daļa no cilvēkiem tic spokiem.

Viena trešdaļa no pieaugušajiem arī dievina Helovīnus. Viņi ir gatavi pārģērbties visdažādākajos tērpos un iet prasīt saldumus.

Visparastākie kostīmi ir raganas un vampīra. Pavisam mazajiem parasti ir princeses vai Spaidermena kostīms.

Helovīns tiek saukts arī par Visu Svēto vakaru, jo īri to sauca par ‘All Hallow Eve’.

Tev jābūt autorizētam, lai varētu atstāt komentāru. Varbūt vēlies piereģistrēties?