Latviešu zinātnieku izgudrojumi, kas mainīja pasauli

Latvija var lepoties ne vien ar dabu, tradīcijām, arhitektūru, izciliem mūziķiem un sportistiem, bet arī ar Latvijas izcelsmes inovatoriem un izgudrotājiem, kuru atklājumi ir mainījuši pasauli, pastāstīja Pasaules brīvo latviešu apvienības ģenerālsekretāre Ilze Garoza.

Drukāt

Tuvojoties otrajam Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumam, kas 9. un 10.jūlijā vienuviet pulcēs gan vietējos, gan ārvalstīs dzīvojošos latviešus, apkopojām vairākas inovācijas, bez kurām mūsu ikdiena, iespējams, būtu citādāka.

# Pasaulē pirmie komerciālās nozīmes biočipi

Kanādā bāzētā “Epocal Inc” dibinātājs un izpilddirektors Dr. Imants Lauks pagājušā gadsimta 80tajos un 90tajos gados izstrādāja pasaulē pirmos komerciālas nozīmes biočipus. Tie savukārt ļāva attīstīt virkni oriģinālu medicīnas diagnostikas iekārtu, piemēram, asinis analizatorus, kurus izmanto visā pasaulē un kuru pārdošanas radītāji ik gadu sasniedz ap 400 miljoniem ASV dolāru.

Kopš tā laika Dr. Lauks turpinājis sekmīgu darbību biosensoru izstrādes jomā pašdibinātā uzņēmumā “Epocal Inc” 2013. gadā par 166 miljoniem ASV dolāru iegādājās Ziemeļamerikas kompānija “Alere”. Par to, kā sekmīgi attīstīt uz inovācijām vērstu uzņēmējdarbību, Dr. Lauks šovasar dalīsies pieredzē arī ar 2. Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma dalībniekiem.

# Mehanizētā “Mozzarella” siera porciju izgatavošanas iekārta

Iespējams, ja nebūtu siera meistara Visvalža Dzeņa, tad tagad iecienītās “Mozzarella” siera bumbiņas izskatītos krietni citādāk. 1950.gados, strādājot ASV fabrikā “Brunetto Cheese Co”, viņš gudroja, kā mehanizēt siera porciju veidošanu. Jau 1958.gadā Dzenis izgatavoja un patentēja pirmo noteikta svara un dimensiju “Mozzarella” siera bumbiņu izgatavošanas iekārtu, kuras patentu 1959.gadā veiksmīgi pārdeva. Tas bija viņa sekmīgās uzņēmējdarbības sākums, kuras rezultātā uzkrātos līdzekļus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Dzeņa kungs ir ieguldījis arī Latvijā, dibinot vienu no Latvijas kokapstrādes gigantiem Allažos SIA “Kokapstrāde 98”, kurā nodarbināti teju 300 strādnieku.

# Pasaulē pirmās hologrammas

Latvijā dzimušais fiziķis Juris Upatnieks ir hologrāfijas jomas celmlauzis, ieejot vēsturē ar to, ka 1964.gadā kopā ar Mičiganas universitātes kolēģi Emetu Lītu radīja pirmo trīsdimensiju hologrammas attēlu. Kopumā Upatniekam pieder 20 patentu, starp tiem arī hologrāfiskais tēmeklis.

Šie sākotnējie atklājumi un iestrādes bruģēja ceļu visas nozares tālākajai attīstībai ar praktisko pielietojumu. Faktiski ar hologrammu attēliem mēs sastopamies teju ikdienu – piemēram, pasēs, vīzās un naudas zīmēs kā drošības un pretviltošanas elementi.

# Bez latviešiem, iespējams, arī Mercedes-Benz nebūtu tik lielisks

Ķīmiķis, inovators un sabiedriskais aktīvists Jānis Robiņš 1960.gadā izstrādāja jaunu metāla liešanas paņēmienu, ko tagad izmanto aptuveni 90% metāllietuvju visā pasaulē. Tolaik viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas auto detaļu ražošanā sāka izmantot Robiņa radīto metodi, bija “Daimler-Benz”, bet masveidā pirmais to sāka izmantot pazīstamais traktoru ražotājs “John Deere”.

Diemžēl Trīs zvaigžņu ordeņa kavalieris un starptautiskiem nopelniem bagātais izgudrotājs divus gadus atpakaļ devās aizsaulē, bet visu savu dzīvi veltīja “latviešu lietai” un Latvijas atbalstam.

Šie ir tikai daži izcili cilvēki, kas ne vien nesuši Latvijas vārdu pasaulē, bet ir mainījuši to. “Atskatoties uz šiem panākumiem, ir prieks apzināties, ka tagad Latvijā veidojas inovatoru paaudze: vai tie būtu dzintara diegi, unikāli medikamenti kā “Mildronāts” un pretvēža zāles “Rigvir”, bezpilota autonomais lidaparāts “AirDog”, pasaulē atzītie mikrofoni no “JZ Microphones” – Latvijas iedzīvotājiem ir, ar ko lepoties,” sacīja Garoza.

Tieši tāpēc, lai stiprinātu Latvijas inovāciju garu un veicinātu dažādu ekonomikas nozaru izaugsmi, jau otro reizi Rīgā norisināsies Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums, ko organizē Pasaules brīvo latviešu apvienība un Latvijas Republikas Ārlietu ministrija. Tā ir iespēja vienuviet tikties ārvalstu investoriem un uzņēmējiem, rast jaunus kontaktus un attīstīt sadarbību.
Vairāk informācijas un pieteikties forumam var World Latvian Economics & Innovations Forum

Drukāt

     [+] [-]

, 2015-06-29 11:50, pirms 2 gadiem
Man skolā mācīja, ka latviski ir nepareizi "divus gadus atpakaļ" - latviešu valodas skolotāja mācīja teikt - "pirms diviem gadiem". Vai tagad latviešu valodas stilistika ir mainījusies? Vai arī tik akli sekojam vidsam ārzemnieciskajam (krievu valodā - 2 goda nazad, angliski - 2 years ago), ka savu valodu sākam aizmirst?

     [+] [-]

, 2015-06-29 21:36, pirms 2 gadiem
Ik Latvietī ir kāda ādere, kas liek viņam izpausties. Paskat', cik mums dzejnieku, mūziķu, gleznotāju, keramiķu uc mākslinieku. Ik ciemā atradīsies kāds ļaužs, kas savā nodabā kaut ko munsturē. Dažam iedod pagali rokā un viņš izgrebs mākslas darbu! Un kas par to, ka viņu nerāda tv? Viņš vienalga IR! Esmu lepna, ka piederu tik talantīgai tautai.

     [+] [-]

, 2015-06-29 21:44, pirms 2 gadiem
Piekrītu gigucei. Vēl ieviesies tāds krievisms "kā reiz".Piemēram: vai, es kā reiz par tevi iedomājos. Vēl policija nez kāpēc "izņem" lietišķos pierādījumus... Ne jau žargonismi maitā mūsu valodu. To lietošana ir katra individuāla darīšana. Mūsu valodu spridzina no iekšpuses tieši giguces minētais un citi "pārcēlumi". It īpaši, ja tos masveidā lieto tie, kam taču būtu valoda jākopj un lasītājs jāaudzina.

Tev jābūt autorizētam,